Turpinājums. Sākums 18. augusta numurā
14. augustā, tāpat kā visā katoļu Baznīcā Latvijā, arī Aglonā tika svinēti sv. bīskapa Meinarda svētki, lūgta viņa aizbildniecība, veidojot Latviju par svētu un skaistu zemi. Šajā dienā bija vairāki nozīmīgi dievkalpojumi. Piemēram, rīta Sv. Misē visaizkustinošākais bija brīdis, kad vairāki ticīgie Aglonas Dievmātes brīnumdarītājas svētbildes pakājē salika garīgas adopcijas svētsolījumus, apņemoties deviņus mēnešus katru dienu lūgties par vienu nedzimušu, Dievam vien zināmu ieņemtu bērnu, kuram draud nogalināšana mātes miesās.
Pulksten 12.00, uz jauniešiem un svētceļniekiem veltīto dienas Sv. Misi, pie pāvesta altāra pulcējās apmēram divi tūkstoši apņēmīgu ticīgo, kājāmgājēji un velobraucēji.
Svētceļojums - sākums ceļam pie Dieva
Pirms Sv. Mises notika gandrīz pusotru stundu gara grupu prezentācija, kuras laikā varēja uzzināt: no kādām draudzēm un cik garu ceļu mērojuši, cik ilgu laiku pavadījuši ceļā, kāds ir svētceļnieku vecums, cik bagātīgu garīgo barību saņēmuši, kā pārvarējuši ceļa grūtības un savas vājības, cik draudzīgi un savstarpēji izpalīdzīgi bijuši, kādas dziesmas dziedājuši un lūgšanas skaitījuši, kādus labus darbus paveikuši utt. Par daudz ko liecināja grupu moto: “Miers jums!”, “Seko Man!”, “Viss - Dieva godam!”, “Jēzu, veido mūsu sirdis!”, “Svētīgi sirdsšķīstie, jo viņi Dievu redzēs”, “Ej un atjauno Manu Baznīcu!”, “Gudrība mīt pazemīgajos”, “Lai viss ir viens!”, “Dieva mīļotie”, “Gods kalpot Dievam un Latvijai!”.
Apmēram 50 grupu vidū - svētceļnieki ne tikai no Latgales draudzēm, bet arī no Liepājas, Rīgas, Valmieras, Jelgavas, Talsiem, Siguldas, Gulbenes, Madonas, kā arī no Tallinas (Igaunija), Polijas, Čehijas, Itālijas, Beļģijas. Vairākās kopienu grupās apvienojušies ticīgie no dažādām draudzēm. Piemēram, Laulāto tikšanās kustības grupā svētceļoja 18 pieaugušie un 17 bērni. Apvienotā “Caritas” grupa, kurā bija svētceļnieki no Rīgas, Ikšķiles, Babītes, Jelgavas, Jēkabpils, Ogres, Gulbenes, ceļojot 11 dienas, katrā apstāšanās vietā kalpoja strādājot. Mātes Terēzes kopiena, dominikāņu ģimene, Karmela eklaziālā kustība - tām visām svētceļojums bija kā rekolekcijas. Patīkami bija uzzināt, ka svētceļnieku vidū ir arī evaņģēliski - luteriskās Baznīcas pārstāvji no Rīgas vecās sv. Ģertrūdes draudzes, Dievmātes speciālo uzdevumu vienība no Ādažiem sava kapelāna Ilmāra Kravaļa vadībā.
Svētceļnieku Sv. Misi vadīja bīskaps emeritus Antons Justs. Sprediķī Ekselence uzsvēra, ka cilvēka dzīve līdzinās svētceļojumam. Jau no cilvēces pirmsākumiem cilvēki ir devušies ceļā. Svētceļojums patiesībā ir apzināts sākums ceļam pie Dieva. No Svētajiem Rakstiem zinām, ka arī Jēzus 12 gadu vecumā kopā ar vecākiem ir svētceļojis uz Jeruzalemi. Bīskaps atzīmēja, ka arī svētceļojums uz Aglonu daudziem kļuva par ticības un mīlestības stiprinājuma skolu. Viņš atgādināja, ka drošs ceļvedis un atbalsts ceļā pie Dieva ir Jaunava Marija - Baznīcas Māte. Šajās dienās, kad Latvijas zeme atzīmē 800 gadu jubileju, kopš tā kļuva Terra Marianis, svētceļojumi atklāj savu mīlestību uz Kunga Māti.
Vissvētākā Jaunava Marija - Derības šķirsts
Šādu Dievmātes titulu varam atrast Viņas godam veltītajā litānijā. Arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš celebrēja vakara Sv. Misi, sprediķī runāja par Vs. Jaunavu Mariju kā jauno Ievu, kura pirmā no mums uzņemta debesu godībā. Svēto Rakstu lasījumā minētais Derības šķirsts simboliski apzīmē Dieva klātbūtni. Ejot Euharistiskajā procesijā, mēs priecīgi dziedam, jo Dievs ir mūsu vidū. Te var saskatīt paralēles starp Veco un Jauno Derību. Jaunavā Marijā bija iemiesotais Vārds - Jēzus Kristus. Arhibīskaps pievērsa uzmanību tam, ka mēs esam līdzatbildīgi par savu zemi Latviju. Mums vajadzīga ekoloģiska atgriešanās. Tas nav iespējams bez Dieva un Dievmātes palīdzības.
Ar vakara Sv. Misi sākās Vs. Jaunavas Marijas uzņemšanas debesīs svinības. Šajā dievkalpojumā vairāki desmiti bērnu un jauniešu no bīskapa rokām saņēma Iestiprināšanas sakramentu. Dievkalpojums noslēdzās ar Euharistisko procesiju apkārt Sakrālajam laukumam.
Sekosim Jēzus krustam!
Uz to mudināja bīskaps Jānis Bulis, kurš 14. augusta vakarā vadīja Tautas Krustaceļa meditācijas. Ievaduzrunā Ekselence aicināja Krustaceļa dalībniekus sev un Dievam atbildēt uz jautājumu: kāpēc esmu šurp atnācis? Viņš aicināja lūgties par visu, kas sāp. Bīskaps atgādināja, ka gadu simtiem mēs esam lūgušies: “Tavā patvērumā steidzamies, svētā Dieva Dzemdētāja!” “Lai arī šodien Krustaceļā ejam kopā ar Dievmāti, Māras zemes Karalieni!” aicināja J. Bulis.
Katra no 14 meditācijām klātesošajiem un tiem, kuri kopā lūdzās ar LTV vai Latgales radio starpniecību, lika pārdomāt savu dzīvi un rīcību. Poncijs Pilats netaisnīgi notiesāja Kungu Jēzu uz nāvi. Arī mūsu vidū ir daudz tiesnešu, kuru netaisnīgie spriedumi krīt pār citu galvām 24 stundas diennaktī. Un katrs no tiem uzskata sevi par labu kristieti, bet, lūk, tie citi visapkārt tik skaļi kliedz. Kā saglabāt tautas garīgo mantojumu? Vai mums būs, ko nodot saviem bērniem un mazbērniem? Vai nav tā, ka mēs šodien notiesājam uz nāvi Dievu?
Dramatiska ir mūsu tautas vēsture. Ciešanas un krusts ir katra cilvēka dzīvē. Tikai kopā ar Jēzu varam rast atpūtu un sirdsmieru. Jēzus savā Krustaceļā trīs reizes krīt - no spēka izsīkuma, bet katrreiz pieceļas - no mīlestības. Katra mūsu grēkā krišana ir nomazgāta ar Kristus Asinīm, tāpēc jāceļas, nožēlojot savas vājības. Un Kungs tad teiks: “Ej mierā! Tavi grēki piedoti.”
Marija bija kopā ar Dēlu Krustaceļā, pārvarēt sirdssāpes Viņai palīdzēja sapratne un uzticēšanās. Arī mums vajag skatīties uz tuviniekiem Radītāja perspektīvā, jāatjauno senču tikumi mūsdienu ģimenēs, jo šodien mēs bieži vien dzīvojam bez Dieva, pat bez vispārcilvēciskām vērtībām. Mūsu Valsts himnā izskan lūgums pēc Dieva svētības, bet vai mēs visu darām, lai Dievs svētītu mūsu tautu, mūsu zemi - Latviju?
Jēzus Krustaceļā saņem palīdzību, kaut nelabprāt sniegtu. Bet mēs reti citā cilvēkā saskatām Jēzu, kurš cieš. Arī Latvijas vēstures ceļos varēja sastapt Kirēnas Sīmaņus. Daudzas paaudzes radušas mieru, pateicoties ticībai, lūgšanai, krustam. Veronika, kura noslauka Jēzus Vaigu, rāda, ka jāmīl nevis vārdos, bet darbos. Pat vienkāršā žestā - noslaukot seju cietējam cilvēkam. “Būsim žēlsirdīgi! Palīdzēsim viens otram!” mudināja bīskaps J. Bulis.
Mums ir daudz problēmu. Jēzus mums atgādina tikai vienu - nāvi un mūžīgo pazušanu. Vajag raudāt tikai par šo vienīgo patieso problēmu.
Svarīgi ir piecelties no pēdējā kritiena, nepadoties kārdinājumam līdz nāvei palikt atkarībās, alkoholismā, narkomānijā. Visdrausmīgākais šķērslis, kas aptumšo cilvēka skatu uz realitāti, ir lepnība. “Lai Svētais Gars apgaismo mūsu prātus!” lūdzās Krustaceļa vadītājs.
Bīskaps atgādināja, ka laimīgi ir tie, kuri nebaidās no patiesības par sevi. Kristus gaida mūs, lai piedotu grēkus. Atvērsim savas sirdis Dieva mīlestībai un žēlsirdībai!
Tieši no krusta gadu simtiem Dievs uzrunā cilvēku sirdis. Dievam veltīts laiks ir nenovērtējams. Reiz pienāks arī mūsu nāves stunda. Vai apzināmies, ka aizejam pie Dieva? Vai paspēsim izsūdzēt grēkus? Lūgsim, lai Dievs glābj visus, kuri šobrīd mirst. Lūgsim laimīgu nāvi sev un tuviniekiem! Caur aiziešanu mēs iegūstam jaunu dzīvi Dievā.
Pēc nāves Marija turēja rokās sava Dēla miesu. Būt ar Jēzu nozīmē būt kā Marijai trīspadsmitajā meditācijā. “Uzticēsim Aglonas Dievmātes patvērumam mūsu valsti, mūsu tautu, mūsu ģimenes, bērnus, jauniešus, valsts vadītājus. Lūgsim no Dieva mieru pasaulei, īpaši Ukrainai, Sīrijai, citām nemiera skartajām zemēm, kur iet bojā cilvēki, kur daudzi spiesti doties svešumā. Palīdzēsim šiem cilvēkiem, jo arī mēs tādi bijām. Lai Dievs pasargā Latviju no kara darbības!” lūdzās bīskaps J. Bulis.
Lai iemantotu Dieva valstību, savā dzīvē jāsēj darba un mīlestības graudi. Tādu cilvēku mūsu zemē bija un ir daudz. Kas svētīgi dzīvoja, tie svētīgi nomira. Un šodien viņi aizlūdz par pēctečiem. Dzīves beigas ir jauns garīgs sākums.
Krustaceļa noslēgumā Ekselence Jānis Bulis pateicās Kungam Dievam par spēku, ko saņēmām, ejot šajā Krustaceļā. Taču mūsu dzīve turpinās. Mēs apcerējām 14 galvenos notikumus no Jēzus dzīves ceļā uz Golgotu, lai atdotu savu dzīvību par mūsu atpestīšanu. Bet mēs savā dzīvē piedzīvosim citus notikumus - gan priecīgus, gan skumjus, gan traģiskus. Tā var būt simtā vai tūkstošā stacija, līdz mēs varēsim ieskicēt mūsu tautas, valsts vēsturiskās stacijas. Svinot Māras zemes 800. gadadienu, pateiksimies Dievam par savu zemi - Latviju, mūsu valodu, tautas tradīcijām, kristīgo ticību, brīvību, ko tik grūti vairākkārt nācies izcīnīt un aizstāvēt. Pateiksimies Vs. Jaunavai Marijai, Aglonas Dievmātei, ka mūsu zeme vienmēr jutusi Viņas patvērumu un aizbildnību. Ar ticību Dievam un drošu cerību raudzīsimies nākotnē, domāsim par nākamajām paaudzēm, kādu kristīgo mantojumu tām nodosim. Tas, kurš meklē ceļu pie Dieva, uz augšāmcelšanos, pestīšanu, uz dzīvību, lai seko Jēzus krustam. Lai mums visiem šajā ceļā palīdz Māras zemes Karaliene - Vs. Jaunava Marija, sv. Meinards - Latvijas aizbildnis, godājamais bīskaps Sloskāns, visi mūsu tautas zināmie un nezināmie svētie un mocekļi. Lūdzam bagātīgas žēlastības mūsu tautai, valstij, ikvienai ģimenei, ikvienam cilvēkam. Uzticēsim Dievam risināt mūsu problēmas, atvadoties vēlēja bīskaps Jānis Bulis.
Genovefa KALVIŠA
Nobeigums nākamajā numurā
Laikraksts "Ezerzeme" Nr. 63 (21.08.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
