III Ved mūs pie Dieva, ak Marija!

Sprediķī Eminence runāja par to, cik svarīgi ir stiprināt jauno paaudzi ticībā, lai viņu prāts un sirds neapmaldītos. Svētku reize ir nozīmīgs garīgās dzīves sakārtošanas laiks. Kardināls atgādināja, ka Dievs skatās uz cilvēka sirdi. Iekšējās dzīves attīstību regulē Dieva baušļi, un jārūpējas par to, lai neviena institūcija mūsu zemē nenostātos pret tiem. Katrs tikums prasa radikālu nostāju. Kristīgās dzīves normas ir goda lieta. Viena no galvenajām vērtībām ir ģimene, tāpēc tā jāsargā no netikumiem, jebkuras atkarības. Jēzus ir sacījis: “Svētīgi tie, kam skaidra sirds, viņi Dievu redzēs” (MT 5,8).
Eminence aicināja ticīgos dzīvot reliģiski pilnskanīgu dzīvi, to veltot Dieva godam un dvēseles pestīšanai. Nepieciešams mācīties prasmīgi, atbildīgi veikt sava darba un citus pienākumus. Katrs labs kristietis ar savu dzīvi liecina par Kristu.
Sv. Mises jaunatnei svarīgs brīdis bija Iestiprināšanas sakramenta piešķiršana. Pirms šī rituāla tika lūgts Svētā Gara spēks. Visi iestiprināmie, apmēram 70 bērni un jaunieši, kopā atbildēja uz bīskapa jautājumiem, apliecinot savu ticību, atsakoties no grēka un ļaunā gara.
Arī vispārējā lūgšanā izskanēja lūgums Dievam, lai Viņš tuvina sev bērnus un jauniešus, māca viņus tiekties pēc svētas, Dievam un cilvēkiem patīkamas dzīves; par ģimenēm, lai Dieva mīlestības gars tās dara stipras un nesatricināmas pārbaudījumu un grūtību priekšā.
Caur Mariju - pie Jēzus!
Apvienotā draudžu kora izpildījumā skanot svinīgai ievaddziesmai, plkst. 12.00 vietas pie pāvesta altāra ieņēma apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs V. E. arhibīskaps Pedro Lopess Kintana, Latvijas bīskapi, priesteri, Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece, Ministru prezidente Laimdota Straujuma, deputāti, ministri, sūtņi, brālīgo konfesiju pārstāvji, klosterļaudis.
Ievaduzrunā bīskaps Jānis Bulis iepazīstināja ticīgo tautu ar goda viesiem un paziņoja, ka svinīgā Sv. Mise tiek svinēta par mūsu valsti, tautu, bērniem, jaunatni, ikvienu iedzīvotāju, valsts vadību.
Dieva Vārdu liturģijā caur Svētajiem Rakstiem Dievs uzrunāja savu tautu, aicinot, lai mēs piesaucam Debesīs uzņemtās Jaunavas Marijas aizbildniecību, lai varētu laimīgi sagaidīt augšāmcelšanās dienu.
Sv. Mises galvenais celebrants arhibīskaps P.L.Kintana savas homīlijas sākumā (no angļu valodas to tulkoja pr. Juris Zarāns) atzīmēja Latgales ļaužu lielo ticību, kas tiek īpaši parādīta starptautiskajā svētvietā lielajos Aglonas Dievmātes svētkos. Apsveicis Latvijas bīskapus, priesterus, klātesošās autoritātes, kristīgo konfesiju un Baznīcu brāļus, konsekrētās personas, visu ticīgo tautu, Svētā Krēsla sūtnis nodeva pāvesta Franciska mīļus sveicienus un viņa tēvišķo apustulisko svētību.
Tālāk savā sprediķī nuncijs runāja par to, ka neviens neredzēja Kristus augšāmcelšanos, neredzēja Kungu nākot, lai paņemtu Mariju uz Debesīm. Sv. Toms, šaubu apustulis, nebija klāt dienā, kad nomira Marija. Kad nākošajā dienā viņš satika savus biedrus, tiem teica, ka viņš grib pēdējo reizi redzēt Mariju un lūdza tiem atvērt kapu. Kad viņi to atvēra, tad pārsteigti konstatēja, ka tas ir tukšs. Kopš tā laika katoļiem ticība Jaunavas Marijas uzņemšanai Debesīs ar miesu un dvēseli bija neapstrīdama patiesība. Arhibīskaps uzsvēra, ka pazemīgā Kunga kalpone, saulē tērptā Sieviete, Jaunās derības Dieva tautas simbols, Viņa, kas savās miesās nesa Mesiju - Karali, ir pirmā, kas baudījusi pilnīgas pestīšanas augļus. Šodien sieviete ar 12 zvaigznēm vairs nav tikai simbols. Viņa pārstāv augšāmcelšanās realitāti. Šī privilēģija piešķirta Marijai, jo Viņa bija pirmā kristiete, vispilnīgākā no visiem.
Mēs, katoļi, kas cīnāmies, lai paliktu stingri ticībā, kas dzīvojam starp “jā” un “nē” Dievam, svinam Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus un atjaunojam cerību, ka šī Marijas privilēģija nav tikai Viņai. Mēs ticam, ka kopā ar Viņu arī mēs būsim pagodināti. Kristus un Marijas uzvara ir arī mūsu uzvara. Pēc Marijas parauga mums vajag pamodināt sevī vērtības, kas mūs dara labākus. Runāt par Mariju nozīmē barot savas dvēseles caur meditāciju un lūgšanām. Marija ir mūsu ceļš pie Jēzus. Caur Mariju - pie Jēzus!
Pāvesta sūtnis akcentēja to, ka mums nepieciešams mainīt, pārveidot mūsu skatienu uz cilvēku. Cilvēka būtne ir pelnījusi būt vienmēr pieņemta ar cieņu un mīlestību. Cilvēkam ir tiesības netikt uzskatītam par objektu, ar kuru var manipulēt. To nevar padarīt par vienkāršu instrumentu citu labumam un viņu interesēm. Daudzie cilvēktiesību pārkāpumi spēcīgi ievaino ikviena labas gribas cilvēka sirdsapziņu. Svarīgas ir tiesības uz dzīvību kopš ieņemšanas; tiesības brīvi dibināt un dzīvot ģimenē, morālā viņu personības attīstošā vidē; pieņemt un audzināt savus bērnus, darot tos atbildīgus arī dzimumaudzināšanas jomā; tiesības uz darbu, lai veicinātu zemes labumus, saņemtu sev un saviem mīļajiem nepieciešamo atbalstu.
Arhibīskaps Kintana arī citēja Svētā Tēva Franciska pēdējā Latvijas bīskapu vizītē 11. jūnijā izteiktās bažas attiecībā uz ģimenēm un aicinājumu garīgajiem ganiem lielāku uzmanību pievērst grūtībās nonākušām ģimenē. Pāvesta sūtnis aicināja ticīgos aizstāvēt dzīvību un cienīt ģimeni, respektēt un aizstāvēt garīgās vērtības. Ikdienas realitātē visiem vajag iesaistīties, veidojot labāku tautu un pasauli, bagātu ar vērtībām. Savu svētrunu arhibīskaps noslēdza, uzticot visus klātesošos Vs. Jaunavas Marijas mātišķai aizbildniecībai, lai mēs turpinātu soļot, pārvarot grūtības un cīnoties pret visu, kas degradē un iznīcina cilvēku līdzāspastāvēšanu un sociālo harmoniju.
Pēc sprediķa sekojošā vispārējā lūgšana, ko izteica klostermāsas, Saeimas priekšsēdētāja, Bruņoto spēku pārstāvis, izskanēja latgaliešu, itāļu, poļu, latviešu, lietuviešu, krievu valodā.
Svinīgs bija upurdāvanu pienešanas brīdis, Tās pienesa Rēzeknes - Aglonas diecēzes draudžu pārstāvji - zivis, ziedus, maizi, vīnogas, medu, citus darba augļus, patēnu ar hostiju, biķeri ar vīnu.
Upurdāvanu sagatavošanas un altāra apkūpināšanas brīdī, kā arī visas Sv. Mises laikā skanēja R. Dubras komponētā Sv. Mise godināmā bīskapa Sloskāna piemiņai. Laikā, kad tūkstoši ticīgo vēlējās vienoties ar Kristu, pieņemot Svēto komūniju, kopā ar kori garīgās dziesmas izpildīja pazīstami Latvijas solisti.
Pēc Sv. Mises no bazilikas godbijīgi tika iznesta monstrance ar Vissvētāko Sakramentu. Tika dziedāta Litānija Vs. Jaunavas Marijas godam. Tradicionāli, kopš 2009. gada, visu Latvijas bīskapu, priesteru un Dieva tautas klātbūtnē 15. augustā tiek atjaunota veltīšanās Vs. Jaunavai Marijai, uzticot Viņas Bezvainīgajai Sirdij mūsu zemi Latviju un ikvienu Latvijas cilvēku, lūdzot Viņu mūs visus vest pie sava Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus.
Pēc tam sākās krāšņa Euharistiskā procesija apkārt Sakrālajam laukumam, korim un ticīgajiem izpildot seno Aglonas himnu. “Jaunova svāta Aglyunas baznei- cā”. Procesijā tika nesti draudžu karogi un citi baznīcas atribūti, Fatimas Dievmātes statuja. Tajā piedalījās bīskapi, priesteri, konsekrētās personas, goda viesi, pašvaldību pārstāvji un svētceļnieki ar saviem karogiem.
Svinības noslēdzās ar bīskapa Jāņa Buļa pateicību visiem ticīgajiem par kopējām lūgšanām, dienestiem par sekmīgu svinību sagatavošanu un norises nodrošināšanu. Latgales augstākais garīgais vadītājs ar ziedu pasniegšanu pateicās pāvesta sūtnim un klātesošajiem goda viesiem.
Ar nelielu uzrunu uzstājās valsts prezidents Raimonds Vējonis. “Dievs, svētī Latviju!” pēc šiem prezidenta uzrunas vārdiem svētku dalībnieki uz debesīm raidīja kopējā lūgsnu - Latvijas valsts himnu.
Vēlot laimīgu atgriešanos mājās, bīskapi svētīja ticīgo tautu un nopirktos sakrālos priekšmetus.


Genovefa KALVIŠA

Laikraksts "Ezerzeme" Nr. 64 (25.08.2015.).


Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.