Laiks garīgajam ceļojumam uz Lieldienām

Kaisot ticīgajiem uz galvas svētītos pelnus, priesteris atgādina Marka Evaņģēlijā Jēzus izteikto aicinājumu: “Atgriezieties un ticiet Evaņģēlijam” (Mk 1,15). Savukārt otra liturģiska formula uzsver cilvēka dzīves īslaicīgumu: “Atceries, ka esi puteklis, un par putekli pārvērtīsies!”

Pelnu diena ir īpaša diena, kad Baznīca mūs sevišķā veidā aicina uz atgriešanos. Atgriezies! Atgriezies pie manis! Tā katrā sirdī sauc Dieva žēlastība. Apzināsimies, ka minētos vārdus ar priestera starpniecību šodien Kristus saka konkrēti man.

Tulkojumā no grieķu valodas vārds “atgriezties” nozīmē “mainīt domāšanu”. Tas nozīmē sākt skatīties citādāk, mainīt savus ierastos ceļus un patiešām aizdomāties par to, ko un kā es daru. Ja vien mēs spētu mainīt savu domāšanas veidu! Cik daudz lietu patiešām mainītos! Lai tā notiktu, mums ar paļāvību jāpasaka: “Jā, Dievs, es gribu Tavai žēlastībai paklausīt. Es gribu atgriezties pie sirdsmiera, pie Dieva klātbūtnes piepildīta klusuma, pie mīlestības un žēlastības. Es gribu atgriezties pie Dieva bērnu prieka, pie stipras un kā klints nesatricināmas paļāvības, ka Dievs mani mīl, mīl vienmēr. Dievs apzīmē mani ar atgriešanās ceļa gājēja zīmi - ar pelniem uz manas galvas un liek manās rokās Lielā Gavēņa ieročus - gavēni, lūgšanu un tuvāk mīlestības darbus.

Atgriešanās procesā iesaistās ne tikai prāts, bet arī sirds un tas aptver visu mūsu dzīvi. Atgriešanās nav vienreizēja darbība, bet gan ilgstošs process, kas ir atkarīgs no mūsu attiecībām ar Jēzu. Jo ciešāk vienojamies ar Viņu, jo dziļāka un stiprāka kļūst mūsu ticība. Atgriešanās nevar pastāvēt bez ticības, nedz arī ticība bez atgriešanās. Priesteris Andris Ševels, MIC (Daugavpils) skaidro Jēzus aicinājuma: “Atgriezieties un ticiet Evaņģēlijam!” (Mk 1,15) nozīmi. Tas nozīmē ticēt un ļaut Dievam pilnīgi izmainīt savu dzīvi: Cilvēkā, kurš ticībā pieņem Dieva mīlestību un patiesi nožēlo grēkus, notiek līdzšinējā domāšanas veida radikāla pārmaiņa, kas vienlaikus arī nozīmē izšķirošu lēmumu balstīt savu dzīvi Dievā un ļaut Viņam mūs vadīt.

Svētais pāvests Jānis Pāvils II savulaik uzsvēra, ka arī “gandarīšana” ir vārda “atgriešanās” sinonīms. “Gavēņa laiks mūs aicina praktizēt gandarīšanas garu nevis tā negatīvajā nozīmē, kas liek domāt par skumjām un ierobežojumiem, bet gan tajā nozīmē, kas mudina pacelt garu, atbrīvoties no ļaunā, atraisīties no grēka un no visām tām ietekmēm, kuras kavē mūsu ceļu uz dzīvības pilnību”.

Gavēnis ir dvēseles piepūles laiks. Baznīcas tēvi brīdina mūs no formālisma un rutīnas šajā jomā. Viņi aicina vairāk un intensīvāk lūgties, vairot žēlastību, apvaldīt kaislības un izlīgt ar ienaidniekiem.

Priesteris Andris Kravalis (Rīga) uzskaita dažus no ieguvumiem, ko gavēnis var dāvāt ticīgajiem.

-Gavēnis palīdz uzvarēt augstprātību, lepnību un citas miesas un dvēseles kaislības.

-Tas padziļina mūsu attiecības ar Dievu, dāvā dvēselei spārnus un ļauj tai atvērties lūgšanai un gūt Debesu gudrību.

-Gavēnis kļūst par kalpošanas un svēttapšanas laiku.

-Gavēnis aizkustina Dieva sirdi, novērš Viņa sodu un dusmas.

-Gavēnis dara dedzīgāku cilvēka sirds lūgšanu (I Sam 1 - praviete Anna lūdz, lai Dievs viņai dāvā dēlu; II Sam 12 - pravietis Dāvids aizlūdz par sava slimā dēla dzīvību).

-Gavēnis ir iedarbīgs līdzeklis ļaunā gara atvairīšanai. kristus saka: “Šī suga citādi nevar iziet, kā vien ar Dieva lūgšanu un gavēšanu” (Mk 9, 29).

-Pats Kristus tiem, kas uzticīgi gavēs, apsola sava Tēva atlīdzību: “Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev atlīdzinās” (Mt 6, 17-18).

Gavējot cilvēks kļūst jūtīgāks, viņš aizdomājas par būtiskiem jautājumiem un uzlūko pasauli dziļāk. Katru gadu mums tiek dots Lielā Gavēņa laiks kā laba iespēja intensīvākai lūgšanai un gandarīšanai, kā iespēja atvērt sirdi un paļāvībā pieņemt Dieva gribu. Gavēņa laiks ir kā garīgs ceļojums, kas mūs sagatavo tam, lai mēs izdzīvotu Kristus nāves un augšāmcelšanās lielo noslēpumu. Neaizmirsīsim arī, ka uz dziļāku Kristus pazīšanu mūs vada Marija, Dieva Māte.

Genovefa KALVIŠA

Foto: http://www.rml.lv