Mans vasaras darbs

Vasara jauniešiem ir ne tikai atpūtas laiks, bet arī iespēja iegūt darba pieredzi, kā arī sakrāt naudu sev ilgi kārotām lietām. Vasaras darbs palīdz iegūt turpmākajā dzīvē ļoti vērtīgu darba pieredzi. Tas ir arī savdabīgs tests, kas ļauj pārbaudīt, vai (un cik lielā mērā) jaunietis ir gatavs atbildībai un jaunajam grafikam. Strādājot valsts līdzfinansētajās darba vietās pie darba devējiem, skolēni gūst ļoti vērtīgu praktisku priekšstatu par darba dzīvi, uzzina, kas ir darba intervija, konkurētspēja, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba tiesiskās attiecības. Visbeidzot, kādam noteikti izdosies iekārtoties tieši tajā vietā, kur skolēns vēlētos strādāt studiju laikā vai pat profesijas pilnveidošanā. Šī nelielā pieredze var palīdzēt saprast, vai sapņu darbs tiešām ir tas pareizais variants. Mums ir unikāla iespēja izmēģināt sevi visās jomās un atrast to labāko.

Jaunība ir laiks, kad jāmēģina, jāuzdrošinās un jāriskē. Tāpēc šajā pavasarī es nolēmu iegūt jaunu darba pieredzi, strādājot viesnīcā, un nosūtīju savu CV. Par laimi, man izdevās saņemt darbu Jūrmalā Baltic Beach Hotel & Spa viesnīcā. Jau jūnijā es sāku pildīt auklītes un animatora amata pienākumus. Animatora pienākums ir izklaidēt cilvēkus, kas pavada brīvdienas, atpūšoties viesnīcā. Pārsvarā man bija jārūpējas par izklaidi bērniem, lai viņi ne tikai jautri pavada laiku, kamēr vecāki atpūšas, bet arī izglītojas. Tāpēc mēs ar lielāko prieku veidojām dažādus rokdarbus vai meistarklases. Turklāt bija jāņem vērā, ka ir bērni, kam patīk iesaistīties aktīvās izklaidēs, bet ir arī tādi, kas labprāt visu vēro no malas.

Jau no pirmās darba dienas es sapratu, cik ļoti svarīgs ir darbs, kurš patiešām ir sirdij tuvs. Tikai tad cilvēki to var veikt kvalitatīvi, tikai tāds darbs spēj sniegt gandarījumu.

Es pieskatīju vissirsnīgākās, mīļākās un jaukākās Dieva radības – bērnus. Viņi patiešām tādi arī ir. Manuprāt, bērni ir kā mazi saules stariņi, kas izstaro tikai gaišākās un patiesākās jūtas. Man nekad nebija grūtību ar viņiem saprasties, brīžiem šķita, ka mēs sazināmies bez vārdiem. Mums pietika tikai acu skatiena. Daži bērni kļuva tik tuvi sirdij, ka neviļus varu atsākt domāt par viņiem arī tagad, kad darbs jau ir beidzies. Jā, bija brīži, kad bērni trakoja, darīja nedarbus, bet bērnu blēņas nekad nav ļaunas. Viņi tā dara vai nu aiz nezināšanas, ka tā nedrīkst darīt, vai arī paziņo, ka viņiem nepatīk esošais, un tāpēc viņi gribētu kaut ko mainīt. Mazie “velniņi” zināja, ka man var uzticēties, un es vienmēr būšu atklāta pret viņiem.

Esmu ļoti priecīga, ka manā dzīvē bija iespēja izbaudīt un smelties pieredzi šajā darba vietā. Pateicoties šim vasaras darbam, es varu atrast pieeju jebkuram cilvēkam. Man uzlabojās svešvalodu zināšanas, jo visu laiku bija jārunā ar viesnīcas viesiem angļu vai vācu valodā. Šeit es satiku dažādus cilvēkus: populārus un mazāk pazīstamus, atvērtus un kautrīgus. Iepazinu dažādas kultūras un mentalitātes. Brīžiem likās, ka ceļoju apkārt visai pasaulei, kad klausījos bērnu stāstus par viņu dzimtajām pilsētām. Mana dvēsele mēdza pacelties gandrīz vai “septītajās debesīs”, kad mazā “peciņa” negribēja atvadīties no manis un iet prom kopā ar vecākiem. Tikpat patīkami bija klausīties, kad vecāki pateicās par laiku, ko pavadīju kopā ar viņu bērnu. Visvairāk palika atmiņā, kad es pieskatīju krievu dziedātājas Allas Pugačovas dēlu un meitu. Gan Gariks, gan Līza ir ļoti jauki, sirsnīgi un pieklājīgi bērni. Pārsteidza tas, ka viņi nemaz nepievērš uzmanību “gadžetiem”. Bērnus neinteresē ne X-box, ne PlayStation, tieši otrādi - smalki Lego konstruktori un citas attīstošas spēles. Abi ir ļoti intelektuāli un izglītoti.

Pēc darba vai brīvajās dienās varēja izbaudīt Jomas ielas kolorītu, sajust spožos saules starus un vēja šalkas, bradāt pa zeltainajām smiltīm, dzīvot pie jūras, kļūt par tās daļu, bet vēlu vakaros vērot, kā pilnmēness iezīmē taciņu tumšajā ūdenī.

Ja patīk kustība, darbs svaigā gaisā, tad noteikti ieteiktu visiem to izmēģināt, jo tas, protams, maina cilvēka dzīvi. Tev rodas daudz jaunu draugu no visām pasaules malām, kas aicina tevi ciemos un uztur ar tevi kontaktus arī pēc sezonas beigām. Šis darbs sniedz gandarījumu par aizvadīto vasaru un milzīgu pieredzi, kas noteikti noderēs turpmākajā dzīvē.

Daniela Čapķeviča, Dagdas   vidusskolas 12.klases  skolniece