Kas to būtu domājis…

img

Pavasara braucienā ar tūrisma firmu ‘’Skaistie skati’’ divu dienu ekskursijā, gadījās, kas neiedomājami neparedzams. Ekskursijas diena bija skaisti saulaina, braucām pa Daugavas desmit lokiem, pa ceļam apskatījām Slutišķu ciemu, un tad iebraucām Krāslavā. Aizrāva elpu no skaistā skata caur autobusa logu. Toreiz neapstājoties pilsētā, devāmies uz Krāslavas novada Piedrujas pagastu, kur mūs sagaidīja vietējais gids Jevgēnijs.

Viņš iepazīstināja mūs ar Piedrujas vēsturi, pēc tam devāmies uz viesnīcu ‘’Piedruja’’, kas atrodas turpat ciemā. Ekskursantiem tika ierādītas istabiņas, visi iekārtojās un līdz vakariņu laikam, laiski gozējās āra saulītē un spriedelēja par nelielo pagastu. Man bija līdzi abas meitas pusaudzes, kuras nebija sajūsmā par ekoloģisko vietu, jo viņas, rīdzinieces būdamas, nekādu romantiku tajā, visā nesaskatīja.



Pienāca vakariņu laiks, un tas bija kārtīgs pārsteigums. Viesnīcas ‘’Piedruja’’ saimnieces gatavotais ēdiens un klātais galds, bija apbrīnas vērts, radās sajūta, ka kādam ir kāzas, tikai mēs par to nezinām.



Pienāca vakars, un dodamies pie miera.



Iestājas rīts, un skaidri zinu, ka naktī bija atlidojis kāds eņģelis, neko nepateica, bet zinu, ka bija. Ņemot vērā, ka agri ceļos, izgāju izbaudīt rīta putnu čalošanu un pabūšanu vienatnē. Nodomāju, kārtīgi jāizstaipās, ko arī izdarīju, un tajā brīdī, sajutu, ka Visumu ar rokām esmu aizskārusi, ka tas ir tepat man tik tuvu virs galvas. Sajūtas nemaz nevar tik vienkārši aprakstīt. Tā nu mēģināju saprast, vai tas man tāds mirkļa vājums no lauku eiforijas, vai tomēr tajā vietā ir kas vairāk.



Anita LASMANE (dzim. Birkenšteine), ezoteriķe



Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.4
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties:  ezerzeme@ezerzeme.lv