Karš Ukrainā: notikumi, incidenti, vizītes

Pirmdien, 19.decembrī, Minskā darba vizītē ieradās Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Mērķis - sarunas ar Baltkrievijas pašpasludināto prezidentu Aleksandru Lukašenko. Sarunu oficiālais saturs: ekonomiskā sadarbība, energoapgāde, aizsardzība un drošība. Par šo darba kārtību paziņoja Krievijas un Baltkrievijas oficiālie mediji. Taču Amerikas Kara izpētes institūta eksperti uzskata, ka Putins apciemojis savu gandrīz vienīgo uzticamo sabiedroto, lai pārliecinātu viņu uz ciešāku “savienības valsts” integrāciju, kā arī uz aktīvāku dalību karā un konkrēti – kopīgi sagatavot jaunu ofensīvu pret Ukrainu. Tie paši eksperti ir pārliecināti, ka Putins savus mērķus nav sasniedzis.

20. decembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apmeklēja Doņeckas apgabala piefrontes pilsētu Bahmutu. Vizītes mērķis: apbalvojumu un vērtīgu dāvanu pasniegšana pilsētas aizstāvjiem. Uzrunājot militārpersonas, kas jau gandrīz gadu atrodas frontes līnijā, Ukrainas prezidents teica: “Man šķiet, ka Bahmutas varoņiem jāsaņem tas pats, ko saņem katrs cilvēks. Novēlu, lai viņu bērniem, ģimenēm - lai ar viņiem viss ir kārtībā, lai ir silti, lai ir veselība. Gribētos novēlēt, lai būtu gaisma, bet tik grūta situācija, ka gaisma te ir, te nav. Galvenais, lai gaisma ir cilvēkos.”



Čuvašijā gāzesvadā “Urengoj-Pomari-Užgoroda” notika liela avārija. Tajā laikā tika veikti remontdarbi. Negadījumā divi cilvēki gāja bojā, viens ievietots slimnīcā. Liesma ir nodzēsta. Joprojām nav zināms, vai avārija ietekmēs gāzes piegāžu apjomu Eiropai. “Urengoj-Pomari-Uzhgorod” gāzesvads ir pēdējā "gāzes līnija", kas caur Ukrainu savieno Krievijas Federāciju un ES.



Vladimirs Putins vienā no Kremļa zālēm pasniedza apbalvojumus okupēto Ukrainas reģionu vadītājiem, kā arī galvenajiem propagandistiem no Krievijas žurnālistu vidus. Tāpat Krievijas prezidents piedalījās Aizsardzības ministrijas paplašinātās padomes sēdē, kā arī oficiāli atklāja citu gāzes vadu, kas piegādās gāzi Ķīnai.



Kopš šī gada 1. novembra Krievijā turpinās rudens iesaukuma kampaņa. Pirms jaunā gada armijā būtu jāiesauc vismaz 120 tūkstoši Krievijas jauniešu. Uz iesaucamajiem izsludinātas īstas medības, iesaistot policiju un kriminālizmeklēšanas nodaļu. Nosūtīšana uz armiju bieži vien aizņem ne vairāk kā diennakti. Joprojām nav skaidrs, vai jauniesauktie nokļūs kara zonā. Cilvēktiesību organizācijas Krievijā ziņo par masveida likuma pārkāpumiem gan iesaukšanas laikā, gan medicīnisko pārbaužu laikā. Krievijas aizsardzības ministrs aicināja palielināt armijas apmēru, kā arī mainīt iesaukuma vecuma ierobežojumus. Šodien tajā ir jauni vīrieši no 18 līdz 27 gadiem, ministra priekšlikums - no 21 līdz 30 gadiem.



Krievijas ekonomika piedzīvo sarežģītus laikus. Cilvēki sākuši mazāk iepirkties, mazāk tērēt. Uzņēmēji pārstājuši investēt dažu tautsaimniecības nozaru attīstībā. Situāciju būtiski ietekmē ekonomiski aktīvo iedzīvotāju masveida izceļošana no valsts, kā arī mobilizācija, kuras laikā iesaukšanai tiek pakļauti pat retu profesiju speciālisti.



Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis devās savā pirmajā ārvalstu vizītē kopš kara sākuma – uz ASV. Vašingtonā paredzēta tikšanās ar prezidentu Baidenu, kā arī runa ASV Kongresā. Paredzams, ka vizītes laikā tiks paziņots par jaunu palīdzības paketi Ukrainai, kas ietver 2 miljardu dolāru lielu finanšu daļu, kā arī pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”. Tāpat Ukrainas un ASV prezidenti apspriedīs visus iespējamos variantus karadarbības izbeigšanai Ukrainas teritorijā. Sīkāka informācija par vizīti netiek izpausta, tostarp Ukrainas prezidenta maršruts.



Ukrainas prezidenta birojs vērsās pie Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) vadības ar ieceri par Zelenska uzrunas pārraidīšanu pirms Pasaules kausa izcīņas finālspēles sākuma Katarā. Iniciatīva atbalstu neguva. Bet prezidenta aicinājums tika publicēts Ukrainas oficiālajās lapās sociālajos tīklos. Prezidents īpaši uzsvēra: “Stadionu tribīnes pēc spēles paliek tukšas, bet pilsētas paliek tukšas pēc kara. Tāpēc kariem ir jābeidzas un par čempionu jākļūst mieram, kā tas tagad ir šeit, Katarā. Pasaules miers, nevis pasaules karš. Tas ir iespējams! Šis čempionāts atkal un atkal pierāda, ka dažādas valstis un tautas var izlemt, kurš ir spēcīgāks godīgā spēlē, nevis spēlē ar uguni. Zaļajā sacensību laukā, nevis sarkanajā kaujas laukā... Tas ir tik daudzu cilvēku sapnis! Kad spēlētāji sacenšas un visi bauda mieru. Katrs vecāks vēlētos aizvest savu dēlu uz futbola spēli. Lai kur tā notiktu. Un katra māte vēlētos, lai viņas dēls atgrieztos no kara… Ukraina vairāk par visu pasaulē alkst pēc miera!”



Kompleksi "Patriot" - vismodernākie pretgaisa ieroči, kuru vadība nav vienkārša. Speciālie kursi tiks organizēti Ukrainas karavīriem ārpus savas valsts. Jaunie kompleksi ļaus daudz veiksmīgāk atvairīt Krievijas raķešu uzbrukumus. "Patriot" ir ļoti dārgs prieks, tikai viena raķete var maksāt līdz 3 miljoniem dolāru, taču šī kompleksa efektivitāte krietni pārsniedz Ukrainai iepriekš piegādāto raķešu sistēmu efektivitāti.



ASV Kongress kopā ar Balto namu izstrādā likumprojektu, kas ļaus Krieviju pasludināt par agresorvalsti. Iepriekš ASV administrācija vairākkārt atteikusies atzīt Krieviju par valsti - terorisma sponsoru, lēmumu motivējot ar to, ka šāda statusa atzīšana apgrūtinātu diplomātisko saziņu starp ASV un Krievijas Federāciju.



Andrejs JAKUBOVSKIS



Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un LETA informācija un dati.