Karš Ukrainā

Laikā, kad Krievija turpina Ukrainā savu uzsākto karu, bet Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izdots aresta orderis par kara noziegumiem, Krievija no sestdienas, 1. aprīļa, uz mēnesi uzņemas vadību ANO Drošības padomē.

Šāda kārtība tika noteikta Padomes darba pirmajos gados. Padomes prezidentūru ik mēnesi alfabētiskā secībā uzņemas kāda no 15 padomes dalībvalstīm. Drošības padomē ir piecas pastāvīgās dalībnieces – Krievija, ASV, Ķīna, Lielbritānija un Francija – un vēl 10 valstis, kas piedalās rotējošā kārtībā. Taču šoreiz šī ierastā kārtība radīja daudz jautājumu. Galvenais no tiem ir: "Vai agresorvalsts, kas uzsāka karu Eiropā, pārstāvis var vadīt to Apvienoto Nāciju Organizācijas institūciju, kas ir aicināta nodrošināt ilgtspējīgu mieru un novērst militārus konfliktus uz planētas?" Krievijas pastāvīgā biedra statuss ļauj tai likt veto Drošības padomes rezolūcijām, ko tā arī izmantojusi, bloķējot visas rezolūcijas, kas pieprasījušas izbeigt karu Ukrainā. Tāpēc Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau pagājušogad aicināja reformēt vai vispār likvidēt šo organizāciju, vai vismaz atņemt Krievijai dalībvalsts statusu. Krievijas Federācijas pārstāvis Drošības padomi vadīs visu aprīli. No 1. maija šo amatu ieņems Šveices pārstāvis.

Baltkrievijas pašpasludinātais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko 31. martā teica tradicionālu uzrunu parlamentam un tautai. Lukašenko šoreiz īpašu uzmanību pievērsa Krievijas kodolieroču atgriešanai Baltkrievijas Republikas teritorijā, uzsverot, ka tā ir viņa, nevis Krievijas prezidenta iniciatīva. Tostarp Lukašenko runāja par nepieciešamību pārtraukt karadarbību Ukrainas teritorijā, par nepieciešamību meklēt veidus, kā konfliktu atrisināt mierīgā ceļā, par miera uzturēšanas plāniem. Un atkal runa bija par Polijas armijas stiprināšanu un par iespējamiem plāniem uzbrukt Baltkrievijai no “rietumu puses”. Lukašenko runa, kā vienmēr, bija pilna ar mājieniem, pieņēmumiem un minējumiem, kam nav nekāda sakara ar reālo lietu stāvokli un starptautiskajiem notikumiem.

Militārais blogeris, kurš pozicionēja sevi kā žurnālistu un rakstnieku, pazīstamais propagandists Vladlens Tatarskis, gāja bojā sprādzienā kafejnīcā universitātes krastmalā Sanktpēterburgā. Krievijas amatpersonas un propagandisti Tatarska slepkavībā steidza vainot Ukrainu. Kijiva apsūdzības noraidīja, apgalvojot, ka tā ir “iekšzemes terorisma” problēma. Vladlens Tatarskis (īstajā vārdā Maksims Fomins) patiesībā nebija žurnālists. 2014. gadā viņš Ukrainā izcieta cietumsodu par banku aplaupīšanu, 2014. gadā Krievijas okupācijas varas iestādes viņu atbrīvoja apmaiņā pret solījumu cīnīties Krievijas Federācijas (pašpasludinātās “tautas republikas”) pusē. Sanktpēterburgas iedzīvotāja Darja Trepova aizturēta saistībā ar apsūdzībām terora akta pastrādāšanā un Tatarska slepkavībā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc nāves apbalvoja “militāro korespondentu” Tatarski ar ordeni par drosmi. Neatkarīgie žurnālisti sliecas uz versiju, ka šis akts liecina par iekšējām Krievijas pretrunām, nevis Ukrainas specdienestu rīcību.

Krievijas karaspēks naktī uz otrdienu ar trieciendroniem uzbruka Odesas pilsētai un Odesas rajonam, paziņoja Odesas rajona kara administrācijas vadītājs Jurijs Kruks. "Ienaidnieks deva triecienus Odesai un Odesas rajonam ar trieciendroniem. Pretgaisa aizsardzības apakšvienību darba rezultātā daži tika notriekti” teikts paziņojumā. Ukrainas Gaisa spēki otrdienas rītā paziņoja, ka ir iznīcinājuši 14 no 17 trieciendroniem "Shahed-136/131", kas naktī tika raidīti uz Odesu. Odesā notika vairāki sprādzieni. Nav ziņots par cietušajiem, taču visas uzbrukuma detaļas pašlaik nevar pārbaudīt. Viens no bezpilota lidaparātiem eksplodējis virs rūpnīcas Odesā, izraisot ugunsgrēku, kas tika likvidēts  līdz 4. aprīļa rītam. Tiek uzskatīts, ka Krievijas karaspēks tos palaida no Azovas jūras austrumu piekrastes rajona.

ASV Kara pētījumu institūts (ISW) apstiprināja Krievijas mediju ziņas, ka Bahmutas administrācijas ēku naktī uz 2. aprīli ieņēma militārpersonas. Ielu kaujas turpinās, neskatoties uz regulāriem ziņojumiem par pilsētas ieņemšanu, Ukrainas armija turpina cīņas vairākās pilsētas teritorijas vietās.

Pēc Lielbritānijas izlūkdienesta ziņām, Krievijas Federācijas vadība šobrīd meklē iespēju Krievijā bāzēto starptautisko noziedzīgo militāro algotņu vienību “Vagner” aizstāt ar alternatīvu privātu militāro korporāciju. Iemesls ir tāds, ka “Vagner” vadītājs Prigožins vairākkārt konfliktējis ar Krievijas militāro departamentu - Aizsardzības ministriju. Britu izlūkdienestu avoti ziņo, ka ministrijas vadība jau sen ir uzskatījusi, ka “Vagner” ir arvien grūtāk kontrolēt, kas izraisa atklātu aizkaitinājumu. Savukārt algotņu izmantošana militārajās operācijās ir ļoti izdevīga gan ekonomiski, gan politiski, ziņas par algotņu bojāeju sabiedrībā uztver bez asa protesta.

4. aprīlī NATO dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās laikā Somija oficiāli kļuva par šīs organizācijas dalībvalsti.

Tikmēr Krievija paziņojusi, ka Somijas pievienošanās aliansei "pilnībā mainījusi situāciju Ziemeļeiropā" un ka tas neizbēgami ietekmēšot Maskavas un Helsinku attiecības. Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Somijas iestāšanās NATO spiežot Krieviju veikt pretpasākumus.

Pēc Ukrainas militārpersonu domām, Krievijas armija piedzīvo lielas problēmas ar piegādēm kaujas vienībām un loģistiku. Tāpēc Krievijas armijai ir iespēja uzbrukt tikai nelielā frontes posmā Doņeckas apgabalā. Pārējos apgabalos Krievijas militārpersonas dod priekšroku noturēt pozīcijas vai apmainīties artilērijas triecieniem.

Andrejs JAKUBOVSKIS

Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un LETA informācija un dati.