Uz lietotāju orientēts dizains

Pēc izglītības institūtā strādāju Maskavā, projektēju dzīvojamās un biznesa ēkas, dzīvokļus, birojus, savrupmājas. Esmu piedalījusies Maskavas metro staciju “Volokolamskaja”, “Strogino” un “Park Pobedi” projektēšanā.

2015. gadā pārcēlos uz dzīvi Latvijā, Krāslavā. Te es turpinu projektēt, zīmēt un piedalos dažādos izstāžu projektos.

Strādāju arī Krāslavas Amatniecības centra Aromātu darbnīcā, kur vadu meistarklases aromātu mākslā.

Pārdomas par arhitektūru un dizainu

Ar šo rakstu es atklāju arhitektūrai un dizainam veltītu publikāciju sēriju.

Kāda tā ir – jūsu sapņu māja un tās iekārtojums?

Vai tā ir standarta, ar skaistu iekšējo apdari, kas nezaudē savu aktualitāti?

Vai kaut kas svaigs, sekojot laika tendencēm un gaisā virmojošām noskaņām?

Iespējams, ideālā telpa ir orientēta uz to, kuram pieder šī vieta, dzīvoklis, māja, saimniecība. Un tas padara šo vietu par ideālu vidi dzīvei, atpūtai, darbam, tai dotajam uzdevumam.

Vai arī ideālais interjers spēj radīt noskaņojumu un radīt šīs vietas iedzīvotāju, viesu un apmeklētāju labsajūtu?

Vai ar arhitekta rīcībā esošo līdzekļu palīdzību iespējams ietekmēt dzīvesveidu, padarīt ērtāku un funkcionālāku pārvietošanos, noteikt toni cilvēka dzīvē?

Mēģināšu atbildēt uz visiem šiem jautājumiem un izcelt dažādas pieejas ideāla interjera veidošanai.

Bieži vien, runājot par arhitektūru, mēs izšķiram trīs galvenos jēdzienus: lietderība, izturība, skaistums. Un, ja pirmie divi ir diezgan izmērāmi, tad skaistums ir subjektīvs jēdziens. Tas ir atkarīgs no kultūrvides, vēlmēm, laika, estētisko uzskatu veidošanās procesa.

Tātad – par visu pēc kārtas.

Lietderība

Runājot par lietderību, mēs vispirms izceļam funkcionalitāti. Un, jo zinošāks ir klients un izpildītājs, jo vairāk mainīgo būs šai vienādojuma daļai.

Par ko šeit ir vērts padomāt, ko ņemt vērā? No vispārīgā - uz detaļām un smalkumiem.

Ir vērts ņemt vērā vietas īpatnības, piemēram, objekta atrašanās vietu attiecībā pret esošo vidi, debespusēm, saulaino dienu skaitu, vēja virzienus, temperatūru dažādos gadalaikos.

Bet ir arī no pirmā acu uzmetiena smalkas lietas, kuras es noteikti klasificētu kā noderīgas.

Parunāsim par tām.

Ir svarīgi ņemt vērā mājinieku un to cilvēku, kuri bieži jūs apmeklē (radinieku un tuvāko draugu) veselības stāvokli, mobilitāti. Bieži vien mēs atstājam novārtā, īpaši lauku māju projektēšanas stadijā, to, ka jāņem vērā ne tikai pašreizējais veselības stāvoklis. Piemēram, jums nevajadzētu būvēt vannas istabu citā stāvā, ja ēkā nav lifta. Dievs dod visiem labu veselību, bet situācijas ir dažādas un sastiept vai izmežģīt kāju var jebkurš. Un tad lēmums par labierīcību atrašanās vietu var kļūt par lielu problēmu, un beigties ar pārcelšanos vai sasteigtu remontu.

Apgaismojuma izkārtojumu un tā nianses, elektrības vadu ievilkšanu, strāvas stiprumu, mēbeļu izvietojumu ietekmēs slimības un citas mājas iedzīvotāju vēlmes. Piemēram, astmatiķa un alerģiska cilvēka interjers ļoti atšķirsies no antikvariāta cienītāja, kuram nav alerģijas, interjera. Galu galā mēs varam samazināt astmas lēkmju biežumu, samazinot putekļu uzkrāšanās avotus un izvēloties pareizos materiālus, pārklājumus un tekstilizstrādājumus.

Interjera plānojumu ietekmēs arī bērnu vecums, ja tādi ir. Bērnu vecuma īpatnību dēļ atvērtie laidumi, kāpnes var nebūt pietiekami drošas, un interjers, kas pilns ar bīstamām, trauslām, antīkām lietām, radīs papildu stresu vecākiem.

Mēs visi esam dažādi. Un, protams, pašu mājās ir jābūt ērtai un atbalstošai videi. Tas dos iespēju mājās atgūties un atpūsties, būt darba spējīgiem, produktīviem, sekmīgiem un iespēju robežās maksimāli realizēt savu cilvēcisko prieka un radošuma potenciālu.

Jāņem vērā arī katra iedzīvotāja vēlmes atkarībā no viņu dominējošās uztveres sistēmas. Vienam ērtas būs atvērtas telpas, kas ieplūst viena otrā, citam tās būs slēgtas, izolētas istabas. Daudziem cilvēkiem ir īpaša jutība pret personīgo telpu, durvju aizvēršana šādā gadījumā un iegrimšana savā vidē ir tikpat nepieciešama kā gaiss. Bet kādam patīk ļoti šauras vietas ar kontrolētu ieeju, gandrīz alas. Daudziem piemērotas būs maināmas telpas ar transformējamu mēbeļu pārpilnību, kas ļaus aizbēgt no rutīnas un sajust dzīves svaigumu. Šādi cilvēki bieži pārkārto interjeru, atjaunina mājas tekstilu, maina sienu segumus. Un gluži otrādi, cita tipa cilvēkiem katra pārkārtota lieta mājā rada nedrošības sajūtu, iejaukšanos, pievieno dzīvei stresu. Šeit ir nepieciešams pēc iespējas delikātāk rīkoties ar telpu un cilvēku.

Nedrīkst ignorēt ieradumus, bailes izraisošas lietas, vajadzības. Un šeit mums ir jāpaskatās spogulī un jāatzīst dīvainības, kādas mums katram piemīt. Jūs varat nestāstīt par tām visiem, bet tās mums katram ir. Un arhitekts vai dizainers kļūst par klausītāju, izpildītāju un skatuves un dekorāciju noslēpumu glabātāju, kas nepieciešami katra cilvēka unikalitātes perfektam skanējumam.

Ne visiem ir vajadzīgas slepenās telpas vai seifi. Bet dažiem bunkurs ir daudz svarīgāks par vannu un veļas mašīnu. Es, protams, pārspīlēju. Patiešām, pirms dažiem gadiem tas šķita smieklīgi, bet laiks iet un idejas mainās.

Ne katrai ģimenei ir nepieciešama mājdzīvnieku ķepu mazgāšanas paplāte pēc pastaigas pie ieejas, taču tas ir tik ērti, ja jūsu mājā ir mājdzīvnieks.

Turklāt pat sanitārā mezgla ietvaros savā praksē esmu sastapusies ar pavisam dažādām vajadzībām saistībā ar vannas istabu. Dažiem tā noteikti ir duša. Un lai var sēdēt, jo dušā reibst galva. Kāds nevar ciest, kad uz galvas līst ūdens. Cits cilvēks nevar pilnībā atslābināties bez vannas, bet no tās ir grūti izkļūt. Savukārt dažiem šāds ūdens patēriņš ir tik neiespējams, ka vannas ievietošana šķiet nepareizs, izšķērdīgs lēmums. Kādam iespēja pieslēgt papildus fēnu vai skuvekli, uzlādēt elektrisko zobu birsti  vai sterilizatoru kļūst par sarežģītu uzdevumu, ja elektroinstalācijas projektēšanas stadijā nebija uzstādīts pareizais tehniskais uzdevums. Kādam vajag dvieļu žāvētāju, bet cits klients, atceros, teica, ka viņam ir darbinieki, kas nomaina dvieli pēc katras lietošanas reizes, un viņš pats nevar iedomāties, ka var izmantot to pašu dvieli otrreiz. Tāpēc dvieļu žāvētājs vispār nav vajadzīgs. Vai ūdens notekas, kas ierīkotas dušas grīdā. Tas ievērojami palīdzēs samazināt tīrīšanai veltīto laiku.

Tādas smalkas nianses. Bet katra no tām var ievērojami atvieglot dzīvi un palīdzēt iejusties interjerā, tāpat kā apģērbā, kas īpaši pielāgots jūsu izmēriem.

Tas viss piešķir rakstu un intensitāti, ar kādu piesātināsim projektēto telpu.

Un, lai gan mums visiem dzīves iznākums ir viens un neizbēgams, veids, kā mēs uz to ejam, un tas, ko mēs jūtam, ir tas, kas padara dzīvi par dzīvi un var sniegt gandarījumu, komforta sajūtu, brīvību un laimi.

Mums visiem ir uzvedības nianses, kas ļauj mums justies labāk.

Kāds nodarbosies ar praktiskām lietām vai sportu, un viņam ir jābūt brīvai vietai, lai varētu dejot, nodarboties ar vēlamo fizisko aktivitāti. Un tām vajadzētu būt ļoti specifiskām vietām mājā. Kādam, gluži pretēji, ir pēc iespējas vairāk jāatpūšas, jo spriedze burtiski sasprindzina muskuļus un neļauj atslābt. Tagad, šo lasot, pārbaudiet, cik saspringts ir jūsu žoklis. Ja tas ir saspringts un zobi ir sakosti, ir pienācis laiks atvērt muti un ieelpot. Un arī atrast vietu, kur atpūsties. Vai jūsu mājā tāda ir?

Kāds nevar iedomāties savu māju bez kopīgiem, plašiem svētkiem un liela ģimenes galda, kas kalpo kā tikšanās vieta ar radiem un draugiem. Vieta komunikācijai un plānošanai. Tas taču ir tik tradicionāli un ģimeniski. Bet, gluži pretēji, ir cilvēki, kuri uzskata par pareizu ēst mierā un vientulībā. Un no emocionālas komunikācijas pie galda, kopīgām ēdienreizēm un, nedod Dievs, saspringtām sarunām, cieš šādu cilvēku veselība. Daudziem šķiet, ka tā ir kaprīze, ekscentriskums, intereses trūkuma pazīme, kas jāpārvar. Tomēr manā praksē bija cilvēki, kuri lūdza vietu ēšanai pie galda nemaz neplānot, jo vēlējās norobežot sevi no liekiem jautājumiem par ēšanas paradumiem.

Gadās, ka kāds saskaras ar citiem uzdevumiem. Piemēram, veidot veselīgas attiecības ar ēdienu. Pārvarēt neveselīgus, dažkārt destruktīvus ēšanas paradumus. Un tādam cilvēkam, protams, es neieteiktu apvienot viesistabas zonu ar virtuvi un ēdamistabu. Plānojumā pēc iespējas jānodala pārvietošanās maršruti un dzīvojamie rajoni ar “kulinārijas” zonām. Jo labāk lai nevilina gardumi uz galda, ja vajag paciesties un nelietot papildus našķus starp “legālajām” ēdienreizēm. Bet, pastāvīgi ejot garām galdam un vēl jo vairāk virtuves zonai, ir grūti kontrolēt apetīti.

Kad ir izpratne par cilvēka ķermeņa darbības mehānismu, viņa pasaules uztveres niansēm, rodas vajadzību pieņemšana un līdz ar to arī cieņa pret vajadzībām, un tad seko pareizas vides veidošana katram cilvēkam. Un, ja pievērš uzmanību tik smalkām uzvedības niansēm, paaugstinās psiholoģiskās un fiziskās veselības līmenis.

Es šo pieeju dizainam sauktu par orientētu uz lietotāju. Un es esmu stingri pārliecināta, ka tā tam ir jābūt.

Kādu padomu es varu jums dot?

Padomājiet par priekšrocībām, ko iegūstat vietā, kur vēlaties uzlabot vidi. Kādas ir jūsu tūlītējās vajadzības? Ja esat ģimenes cilvēks, izjautājiet savus tuviniekus par viņu vajadzībām. Cik daudz jums tagad ir resursu jebkādām izmaiņām? Mēs, protams, skarsim tēmu par finansēm un psiholoģisko elastību, kas nepieciešama, lai nākotnē mainītu dizainu, veiktu pārplānošanu vai būvniecību. Bet tagad jautājums nav par naudu. Bet par gatavību kaut ko mainīt. Cik ērti jūtaties vietā, kur atrodaties un pavadāt laiku? Uzdodiet sev jautājumu: “Ko es varu darīt?” Par to būs šī rakstu sērija. Padomājiet par šādiem jautājumiem: “Kas man vajadzīgs ērtai dzīvošanai? Vai manis izvirzītie mērķi nav pretrunā ar dzīvesveidu un scenāriju, ko nosaka mana dzīvesvieta?”

Sarežģīti jautājumi. Bet es ceru, ka jūs interesēs saņemt atbildes uz tiem. Un caur to ir labāk izprast sevi un savus tuviniekus.

Turpinājums sekos.

Marina COJA