Uz lietotāju orientēts dizains

img


Lietderība
Pieskarsimies jūtīgai, neērtai, bet tomēr svarīgai tēmai: Vides veidošana un materiālie ieguldījumi. Investīciju nepieciešamība īpašumā un jūsu uzskatu ietekme uz apkārtējo vidi.

Projektējot nav iespējams ignorēt klienta ienākumu līmeni. Bieži vien gadās redzēt projektēšanas un īstenošanas tāmi, kas divas vai vairākas reizes pārsniedz iecerēto, sākotnēji saskaņoto. 



Šajā gadījumā klients ir spiests uzņemties daudz lielākus izdevumus, nereti uzņemoties finansiālās saistības kredītu un aizņēmumu veidā. Tas notiek pakāpeniski, un klients vairs nekontrolē izmaksas, brīžiem gala rezultātā paliekot ar pilnīgi liekām un nevajadzīgām lietām mājā.



Izejot cauri dažādiem dzīves posmiem, esmu stingri pārliecināta, ka būvniecībā un aprīkojuma iegādē ir vērts ievērot robežas un nepārkāpt iepriekš noteiktās summas. Mans ceļš noveda pie izpratnes, ka par jebkuru “pozitīvu” budžetu var izveidot un realizēt ērtu, funkcionālu, kvalitatīvu un unikālu dizainu. Galvenais - zināt robežas, kurās jūs darbosieties. Diez vai jūs iegūsiet VIP luksusa klases remontu, ja jums ir pieticīgs budžets. Bet ticiet man, jūs varat izveidot pārsteidzoši siltu, mājīgu telpu, kas piepilda un iedvesmo. Un vai tas nav pats svarīgākais?



Atcerieties daudzās kinofilmas, kas apdullina tieši ar savu nepilnību, kurās katrs kadrs ir piepildīts ar īpašu kolorītu. To panāk operators un režisors, pateicoties faktūru un priekšmetu nepilnībām. Lietas, kurās jūtama laika elpa. Kurās ir kaut kas netverams un pievilcīgs. Bet cik bieži mēs cenšamies to novērst un padarīt tās tādas, kā visiem citiem. Kā ieteicis flīzētājs, būvmeistars, dizainers vai arhitekts. Iespējams, pieticība un mēģinājumi atbrīvoties no pagātnes liek mums atteikties no saviem priekšstatiem par skaisto un dārgo. Bet mākslinieki gluži pretēji, meklē vecas sienas, veido nobružātus fonus, rūpnīcas ražo krāsas, kas atgādina senās kaļķa krāsas, mākslinieki veido interjera gleznas, kas ir teksturētas, lai dzīves telpās ienestu šo dabiskā laika ritējuma aromātu.



 



Tātad, dārgi ne vienmēr ir labi. Dažreiz gan tas nenoliedzami ir lieliski.



Manā praksē ir bijuši dažādi gadījumi. Reiz, projektējot māju 3500 kvadrātmetru platībā, pasūtītājs pavēstīja, ka šī ir ģimenes trīspadsmitā māja un tajā neviens nedzīvos. Māja tiks izmantota labi ja divas - trīs reizes gadā uz pāris dienām. Un, protams, tas būtiski ietekmēja izkārtojuma un dizaina lēmumus. Tā kā budžetu ierobežoja tikai mana iztēle, mēs izveidojām elegantu telpu, kurā varētu nākt ietekmīgi cilvēki un pavadīt tur pāris stundas. Bet tajā pašā laikā šī bija mana lielākā vilšanās profesijā. Es savām acīm redzēju sava darba nevērtīgumu un tik lieku laika un pūļu izšķērdību.



Tagad es vēlos dalīties ar jums savos uzskatos.



 



Jūsu māja ir jūsu, nevis kāda cita dzīves atspulgs.



Es cienu cilvēkus, kuri izrāda principiālu nostāju un nevēlas, lai viņiem būtu pastāvīgas mājas. Tāpat kā Nabokovs, kurš pēc emigrācijas vienmēr dzīvoja viesnīcā, lai gan varēja atļauties uzcelt ne vienu vien māju. Viņa pozīcija ir cieņas vērta. Man patīk, ja reliģiozi cilvēki atsakās no šķietami patīkamām un ērtām lietām un mēbelēm, lai atgādinātu sev par pasaules trauslumu un mūsu īslaicīgo eksistenci tajā. Man patīk cilvēki, kuri skaidri formulē savu nostāju, kuri dod priekšroku tīrībai un vienkāršībai, nealkst iegūt dārgas, unikālas lietas, jo viņi piekopj nomadu dzīvesveidu (bieži maina apmešanās vietu) un nevēlas pieķerties lietām ar raksturu un vēsturi, “apaugt” ar tām. Dažkārt es dzirdēju, ka cilvēki vēlas, lai viņiem būtu mājas, kuras var pamest bez lielas nožēlas un ilgām. Un mūsdienu realitātē tas ir diezgan aktuāli. Galu galā mēs redzam, cik ātri skrien laiks un tas, kas pirms dažiem gadiem šķita stabils, kļūst nestabils. Askētisms man ir tuvs. Bet pat šajā gadījumā askētisms telpā var kļūt labi izskolots un skanošs. Tas izpaudīsies tajā, kā novietoti objekti, kādā kompozīcijā. Piemēram, Dzen kultūra, kur lūgšana pārvēršas darbībā. Akmens dārzi, tējas ceremonijas, veids, kā jūs pievēršat uzmanību pēdas saskarei ar grīdu, skatienam ar citu skatienu, kārtošanai proporcijās. Arī tā ir māksla. Un ticiet man, tur nav nevērības pret telpu un darbībām. Nē. Tur ir smalka uzmanība. Nokļūstot šādā telpā, jūs nonākat savas pārmērības, alkatības un uzkrāšanas tieksmes vakuumā. Un jūs inficējaties, no pirmā acu uzmetiena šķiet, ar sadzīves vienkāršību. Bet tajā pašā laikā ar garīgumu un pieticību.



Telpa var, un tai vajadzētu atspoguļot jūsu uzskatus.



Ja jūs esat askētisks klejotājs, kurš nevēlas palikt vienā vietā ilgāk par trim dienām, labi. Tad par jūsu mājām kļūst ķermenis. Šo metodi piekopj Atona kalna mūki. Kad tu sēdi alā vairāk nekā desmit gadus un nekomunicē ne ar vienu. Tu skaties uz jūru, debesīm, uz izjūti savas dvēseles kustības. Tas mani fascinē. Bet ne visi no mums ir gatavi šādi atsacīties no ārpasaules. Un, lai arī īslaicīgi, bet tomēr mums ir mājoklis. Kā saprotat, jūsu uzskatus var atspoguļot arī alas, pat neieguldot naudu. Es jokoju.



Ir vēl viena cilvēku kategorija. Cilvēki, kuriem mājas ir cietoksnis. Stabilitātes bastions. Ģimenes ligzda. Un šajā gadījumā profesionāļu palīdzība darbojas maksimāli labi. Ja jūsu senči projektējot nav pieaicinājuši profesionālu arhitektu kopā ar dizaineri, visticamāk, mājā ne viss ir tik gludi. Turklāt ar to, kas bija labs iepriekš, mums un mūsu laikabiedriem vairs nepietiek. Pat noteikumi mainās no gada uz gadu. Atcerieties tādas detaļas kā kontaktligzdas (rozetes) telpās. Pat pirms kādiem trīsdesmit gadiem neviens nevarēja iedomāties, ka katram no mums būs vairāki sīkrīki, kas jāuzlādē un kopējais pieslēguma punktu skaits mājās pieaugs eksponenciāli. Tātad, ja esat uzaudzis ģimenes mājā vai iegādājies izremontētu, mēbelētu māju, vai esat kādreiz domājis, ka šī māja ir jūsu senču vai ar jums nesaistītu cilvēku māja? Ir pienācis laiks atvērt logus un ielaist svaigu gaisu. Vai ir kaut kas, ko jūs tajā ienesāt? Kā šī telpa atspoguļo jūsu uzskatus? Atcerieties, ka mākslā ir dažādas tehnikas. Ir citāti, godināšana, atsauces. Un mēs varam izveidot dialogu starp moderno un vēsturisko. Dialogs starp lietām, kas ir popularitātes virsotnē, un senām lietām, kurām ir vērtība. Izdarīt pareizo izvēli, saglabāt vērtīgo, unikālo un ļaut cilvēkam izpaust savu individuālo dabu, ņemot vērā viņa specifiskās vajadzības - tas ir tas, ko es uzskatu par arhitekta uzdevumu šajā gadījumā.



Es nevaru neminēt vēl dažas cilvēku grupas, kuras nedrīkst ignorēt.



Daudzi cilvēki alkst pēc viegluma, pieņemot lēmumus par pilsētu un valsti, kurā viņi dzīvos un strādās. Cilvēki, kuriem nekustamais īpašums šķiet apgrūtinošs. Tas nav pelnījis pūles un uzmanību, kamēr viņi nav izlēmuši, kur tieši viņi vēlas apmesties. Šī ir cilvēku kategorija, kas piespiedu kārtā vai apzināti dzīvo īrētā mājoklī.



Nomadu dzīvesveids ir tikpat pievilcīgs, cik grūts. Taču pagaidu mājoklis var būt arī skaists un piesātināts. Viss atkarīgs no laika, jūsu ienākumiem, nodomiem un vienošanās ar īpašniekiem. Reiz es īrēju dzīvokli Maskavas centrā. Atklāti sakot, tad es neapzinājos, ka dzīvoklis var būt tik nolaists. Un, kad es to remontēju, man bija sajūta, ka es ārstēju sienas. Pēc renovācijas, kad nācās izvākties, jā, tā notiek ar īres mājokļiem, likās, ka tas ir tas labais darbs, kas pasaulei bija vajadzīgs. Un es joprojām domāju, ka tas ir sava veida brīvprātīgais darbs, lai uzlabotu pasauli. Tātad, ja jūs kaut kur dzīvojat, vienkārši dariet kaut ko šīs vietas labā. Savu iespēju robežās.



Par mūsdienu sāpīgāko tēmu, kurai esam liecinieki.



Pēdējā laikā mēs dzīvojam jaunā, nomācošā realitātē. Iedzīvotāju migrācijas līmenis kaimiņvalstīs pēdējos gados ir pārspējis rekordus. Mūsu acu priekšā ir migrācijas krīze, kuras vēriens papildus ētiskajam šokam liek aizdomāties par investīciju lietderību nekustamajā īpašumā. Es nevēlos šeit runāt par militārām operācijām. Es esmu arhitekts, nevis politiķis. Bet es gribu atbalstīt kara un politiskos bēgļus. Šī jaunā realitāte joprojām ir jāsaprot arhitektiem, mākslas un vārda cilvēkiem. Mums visiem, laikabiedriem. Cilvēku dzīvē notiek dziļa traģēdija un mutācijas. Kad viss, kas bija dārgs, paliek aiz muguras. Un priekšā - nezināmais. Nezinu, kā šādā situācijā var noturēties līdzsvarā. Bet es zinu, cik svarīgi ir atrasties atbalstošā vidē. Un to var radīt, izveidot, palīdzēt sakārtot jebkurā telpā, ja tajā uzkavējaties. Šim nolūkam jums nav nepieciešami lieli ieguldījumi.



Esmu imigrante. Tā bija apzināta izvēle, bet man ir zināma pieredze, kad jāšķiras no valsts, mājas un tuviniekiem. Mani septiņi nodzīvotie gadi Latvijā dod tiesības rakstīt par šo procesu. Process, kas ir līdzīgs koka pārstādīšanai. Lai to izdarītu, ir jāpieņem augsne, savas ādas jutīgums: sienas, mājas, pilsēta, valsts, kurā atrodaties. Pārtrauciet tērēt enerģiju pretestībai. Pat ja jūs drīz aizbrauksiet. Nākotnē dzīvot nav iespējams. Lūdzu, parūpējieties par sevi. Par komfortu šeit un tagad.



Arhitektūra kā vizuālās mākslas sastāvdaļa izvirza pretrunīgus uzdevumus. Ievērot un saglabāt mantojumu, būt aktuālai un praktiskai, veidot skaistas formas. Tie ir informācijas slāņi, kas rodas arhitekta galvā, kur cilvēces uzkrātā pieredze dizaina jomā sasaucas ar mākslu, reliģiju zināšanām, mūziku un kino. Un pats galvenais, mēs palīdzam visā šajā atrast ideālu dzīves punktu katram mūsu klientam.



Esmu pret to, ka pasūtītājs vispār nepiedalās projektēšanas procesā. Tādas galējības arī pastāv. Izvēloties speciālistu pēc kāda ieteikuma vai atrodot arhitekta kontaktus, iespaidojoties no viņa darbiem, kas jums patīk, kas publicēti žurnālos, bet veidoti un realizēti citā telpā, citiem cilvēkiem, galīgais rezultāts šajā gadījumā būs atkarīgs no dizainera izvēles. No viņa vēlmēm vai vispāratzītām metodēm. No citu cilvēku gaumes. Mājoklis kļūst par vizītkarti, dizainera estētisko preferenču manifestu – bet ne jūsu.



Protams, jebkurš arhitekts un dizainers, ko slēpt, vēlas ideālu pasūtītāju, kurš teiks: “dari visu, kā gribi un kā uzskati par pareizu, es visu apmaksāšu. Nebūs ne saskaņojumu, ne kontroles, ne nepaklausīgu meistaru un celtnieku. Tu esi projekta galvenais arhitekts un visu izlemsi pats.” Perfekti. It īpaši, ja klientam ir tāda pati gaume kā projektētājam.



Minētajā situācijā tiek palaista garām būtiska procesa daļa, kas arī ir ļoti interesanta, kad komunikācijā ar profesionāli klients apgūst jaunas prasmes, labāk saprotot, atrodot savu stilu, un galvenais, sākot domāt, kas viņam patīk visvairāk. Kas viņam īsti vajadzīgs, un vai viņam ir savs unikālais redzējums un iespēja sevi realizēt, kas atbalstīs, piesātinās, stiprinās izvēlētajā ceļā. Bet šī ir mana mīļākā daļa, mēs par to runāsim vēlāk. Tagad atpakaļ pie finansēm.



Bieži vien projekta beigās pasūtītājs saņem māju, interjeru, kurā no viņa, no viņa unikalitātes nav nekā.



Viņa māja jau projektēšanas, būvniecības, mēbeļu un aprīkojuma pasūtīšanas stadijā var kļūt par negodīgas peļņas rīku. Tādējādi tiek realizētas visu būvniecībā iesaistīto “profesionāļu” ambīcijas jeb merkantilās intereses. Viņu izvēle attiecas uz jau izstrādātām metodēm, līgumiem ar rūpnīcām, izpildītājiem un ražotājiem.  Nav noslēpums, ka būvniecības un projektēšanas jomā pastāv atalgojuma sistēma - kad ražotājs maksā projektētājam vai būvniekam 10-20-30 procentus no izmaksām par precēm, materiāliem, mēbelēm, kas pārdotas klientam. Šie procenti jau ir iekļauti ražotāja ieteiktajās izmaksās. Rūpnīcas reti strādā ar personām, tam ir nepieciešams izglītības apstiprinājums, klientu apgrozījuma klātbūtne. Jo lielāks birojs vai būvniecības uzņēmums, jo interesantāka šāda sadarbība ir jebkuram ražotājam. Taču ne visām rūpnīcām ir šādi līgumi.



Kaut kur traucē valodas nezināšana, kaut kur rūpnīcai neinteresē “mazie” klienti, kaut kur sarakstei vajag pusgadu vai pat vairāk. Šajā gadījumā, lai ko klients vēlētos, viņu mēģinās pierunāt savu izvēli noliekt tieši tā ražotāja virzienā, ar kuru šādi līgumi pastāv. Tas nozīmē, ka arhitektu birojs, projektēšanas birojs vai projektēšanā un būvniecībā iesaistītas personas uzņemas pārdevēja, nevis klienta eksperta lomu. Tāda pati shēma darbojas tirdzniecības jomā, kur maksā pārdevējam - dīlerim. Tas skar visu mazumtirdzniecības jomu.



Rets klients ir tik labi orientēts menedžmentā, ka spēj organizēt tā saukto “klientu apkalpošanu” un pats sasniegt tādas pašas atlaides. Daudzi klienti vienkārši izvēlas izslēgt projektētāju no šīs shēmas. Un patstāvīgi nodarboties ar būvmateriālu, iekārtu un mēbeļu ieguvi.



Ja tas ir jūsu gadījums, varat lūgt ražotājam atlaides. Neaizmirstiet, ka tas simtprocentīgi negarantē, ka tas pats menedžeris, ar kuru sazināties, nesaņems procentus par pārdošanu. Visticamāk, jūs nesaņemsiet reālu cenu, un arhitekta vai dizainera piedāvātais maksās lētāk vai būs tādā pašā cenā. Tas pasargās jūs no laika tērēšanas sarakstei un līgumiem, darbam ar transporta kompānijām un citiem smalkumiem. Patiesībā, darbojoties pašam, jums būs jāiegūst noteikta kvalifikācija un jāveic papildus darbi, kas prasīs daudz laika.



Ko jūs varat darīt, lai izvairītos no pārmērīgas cenas?



Sazinieties ar ražotājiem, izplatītājiem un tirdzniecības vadītājiem. Lai to izdarītu, varat apmeklēt izstādes, konferences. Kas, protams, ir atsevišķs darbs. Vai arī vērsties tieši pie pārdevējiem.



Iepriekš minētajā shēmā var piedalīties nevis projektētājs, bet gan jums tuvākā veikala pārdevējs, celtnieks, būvdarbu vadītājs. Vai jūs rezultātā iegūsiet māju vai interjeru, kas lieliski piestāvēs jums kā, piemēram, kleita pēc pasūtījuma? Es domāju, ka nē. Tomēr celtnieka un arhitekta izglītības un domāšanas atšķirības nevar neradīt šaubas.



Ko es varu jums ieteikt?



Pievērsiet uzmanību tam, kas ir iekļauts projektēšanas izmaksās. Tā kā bieži vien mums ir par zemu novērtētas dizaina izmaksas, dizainers, kurš strādā ar dažādiem ražotājiem, jau iekļauj savās izmaksās peļņu no ražotāja “pateicības”.



Izvēlieties sev labāko. Runājiet ar arhitektiem un dizaineriem tieši. Lūdziet palīdzēt samazināt aprīkojuma un materiālu izmaksas. Tad jūs saņemsiet patiešām profesionālus risinājumus no profesionāļiem, kuri izprot būvmateriālu tirgu, saprot, kas ir kaitīgs, kas ir labs veselībai, kas darbojas un parāda sevi kā patiešām praktiskas, ērtas, kvalitatīvas lietas un materiālus. Jo redzēt bildē vai zināt, cik labi tā vai cita lieta darbojas dzīvē, ir cita pieredze. Savā profesijā es noteikti vēlos būt klienta pusē. Palīdzēt viņam iegūt patiešām pareizos materiālus un aprīkojumu.



Iekļaujiet jebkurā izmaksu tāmē, kam esat gatavi, vēl 20-30 procentus. Tas ir minimālais pārsniegums 



būvniecības un remonta procesā, ko esmu pieredzējusi. Es šeit pat neietveru inflāciju. Būvniecība gandrīz vienmēr ir ilgstošs process. Jūsu finansiālais stāvoklis un sasniegumi var mainīties. Tātad, uzklājiet “drošības spilvenu”, lai neskraidītu un nemeklētu naudu būvniecības un remonta procesā. Uzskatāmākais piemērs, par ko dzirdēju, noticis ar klientu, kuram aptrūkās nauda jumta būves posmā. Materiāli bija kļuvuši dārgāki. Sienas bija uzceltas, un priekšā tikai pāris saulainas dienas, lai atrastu naudu ēkas jumta segumam. Šis stāsts beidzās laimīgi, taču nevienam nenovēlu nonākt tik saspringtā situācijā.



Ja tas ir nomāts īpašums, apsveriet, cik ilgi plānojat to lietot. Ieguldiet savus resursus saskaņā ar šo laika posmu. Ja tas ir īss, aizpildiet vietu ar kaut ko, kas aizņem maz vietas un neapgrūtina pārvākšanos. Šeit derēs ne arhitektūras līdzekļi, bet gan dizains. Jūs varat piesātināt māju ar tekstilizstrādājumiem, gaismu, ko vienmēr varat paņemt līdzi. Citāti no jūsu iecienītākajām grāmatām, kinofilmām, mākslinieciski plakāti, gleznas. Jūs varat vienoties ar īpašniekiem un atbrīvoties no lietām, kas jums patiešām nepatīk. Neatstājiet to novārtā. Katra lieta ir kā durvis uz kaut ko. Tā rada emocijas, tai ir sava vēsture. Vienkārši uzmanīgi ielūkojieties savā mājvietā un sajūtiet, kas jums ir labs un kas nav vērtīgs un neizraisa pozitīvas emocijas.



Nākamreiz runāsim par jēdzienu “Skaistums”.



Turpinājums sekos.



Marina COJA



Foto no autores personīgā arhīva