Nedēļa pasaulē

Daudzu mediju uzmanību piesaistīja ziņas no Baltkrievijas jeb, pareizāk sakot, diktatora Lukašenko persona. Kaimiņvalsts pašpasludinātais prezidents reti pazūd no televizoru ekrāniem, taču pēc ātrās un īsās vizītes Maskavā, lai atzīmētu Uzvaras dienu, viņš TV netika redzēts vairākas dienas. Izskanēja dažādi viedokļi, taču daudzi uzskatīja, ka Lukašenko ir veselības problēmas. Tikai pirmdien, 15. maijā, Lukašenko parādījās publiski, un oficiālajos informatīvajos portālos parādījās Baltkrievijas prezidenta fotogrāfijas, kurš apmeklē Gaisa spēku galveno komandpunktu. Īpaši vērīgi cilvēki saskatīja uz prezidenta rokas pārsēju, kas var liecināt par medicīnisku manipulāciju pēdām. Lukašenko slimības faktu apstiprināja arī Krievijas Federācijas Valsts domes komitejas vietnieks NVS jautājumos Prituļins. Tomēr viņš izvairījās no precizējumiem, norādot, ka "Tur nav nekā pārdabiska, tas nav covids. Cilvēks vienkārši saslima. Neskatoties uz to, ka saslima, viņš uzskatīja par savu pienākumu ierasties Maskavā un pēc tam tās pašas dienas vakarā rīkoja pasākumus Minskā. Iespējams, ka viņam ir nepieciešama atpūta, tas arī viss.”

Neizdevās vienoties par pamieru starp Izraēlu un Palestīnu. Neskatoties uz Ēģiptes centieniem darboties kā starpniekam, kā arī Eiropas Savienības vadības aicinājumiem uz pamieru, raķešu triecienu apmaiņa turpinās. Izraēlas armijas amatpersonas apgalvo, ka triecieni ir vērsti pret “Islāma džihāda” komandpunktiem un raķešu palaišanas ierīcēm. Palestīniešu amatpersonas apgalvo, ka triecieni ir vērsti pret dzīvojamiem rajoniem.

Prezidenta vēlēšanas Turcijā ir kļuvušas par intensīvas mediju uzmanības objektu visā pasaulē. Eksperti uzskata, ka pirmo reizi pēdējo divu desmitgadu laikā opozīcijai ir iespēja tikt pie varas un atcelt no amata autokrātisko islāmistu Redžepu Tajipu Erdoganu. Pirmajā kārtā neviens no galvenajiem kandidātiem nevarēja iegūt nepieciešamo balsu skaitu, tāpēc vēlēšanu otrā kārta tiek paredzēta 28. maijā. Pret līdzšinējo prezidentu iebilst sešas opozīcijas partijas, kas apvienojušās un izvirzījušas vienu kandidātu, Republikāniskās tautas partijas (CHP) līderi Kemalu Kiličdaroglu. Šobrīd Turcija piedzīvo ekonomikas lejupslīdi, augstā inflācija, kurā personīgi tiek vainots Erdogans, bija centrālās bankas nesaprātīgas vadības un politikas rezultāts. Pēdējais apstāklis ​​lika pat dažiem viņa atbalstītājiem novērsties no prezidenta. Erdogans tiek vainots arī korupcijas pieaugumā valstī un politisko oponentu apklusināšanā. Katrā ziņā vēlēšanas Turcijā arī turpmāk būs pasaules sabiedrības uzmanības centrā, jo varas maiņa šajā valstī var nozīmēt pārmaiņas plašā Eirāzijas reģiona dzīvē.

Taizemē notika parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja demokrātiskie spēki. Kopš 2014. gada valsti pārvalda militārpersonas, kas pie varas nāca militārā apvērsuma rezultātā. Neskatoties uz vairākumu vietu parlamenta apakšpalātā, demokrāti, iespējams, nevarēs to izmantot, jo militārpersonām joprojām ir vairākums valsts Senātā. Tomēr eksperti uzskata, ka vēlēšanu rezultāti liecina, ka sabiedrībā ir mainījies noskaņojums un strauji kritusies militārpersonu popularitāte.

Amerikas Savienotajās Valstīs ir ierosināta lieta pret bijušo Ņujorkas mēru un Donalda Trampa advokātu Rūdiju Džuliani. Pavisam nesen Džuliani bija viens no populārākajiem mēriem “Lielā ābola” vēsturē. Viņam bija reputācija kā "itāļu mafijas mugurkaula lauzējam" un kā prokuroram, kurš padarīja Ņujorku par vienu no drošākajām, lielākajām pilsētām ASV. Šodien Džuliani tiek apsūdzēts seksuālā uzmākšanā. Prasība tika iesniegta nedēļu pēc tam, kad Ņujorkas zvērināto tiesa civilprocesā nolēma, ka ASV eksprezidents Donalds Tramps ir vainīgs seksuālā vardarbībā un apmelošanā.

Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls atkal notika bez Latvijas pārstāvju dalības. Latvijai līdz Eirovīzijas finālam pietrūka tikai trīs punktu. Raimonds Pauls uzskata, ka, lai pārvarētu virkni neveiksmju šajā prestižajā dziesmu konkursā, Latvijai ir vai nu jāmaina atlases principi, vai arī “jāpaņem pauze”. Kopš 2016. gada mūsu valsts pārstāvji ne reizi nav iekļuvuši Eiropas galvenā dziesmu konkursa finālā. Šogad svin svētkus Zviedrija.

Vācijas tiesa piespriedusi sodu visiem aizdomās turētajiem saistībā ar vērienīgo Drēzdenes muzeja aplaupīšanu 2019.gadā, kā rezultātā tika nozagtas dārglietas vairāk nekā 113 miljonu eiro vērtībā. Pieci apsūdzētie tika atzīti par vainīgiem, lielāko daļu nozagtā policistiem izdevās atgriezt. Pārējais joprojām tiek meklēts, taču daži eksperti uzskata, ka neatrastā daļa no nozagtajiem dārgumiem var tikt uz visiem laikiem sabiedrībai zaudēta.

Organizācija Amnesty International lēš, ka pagājušajā gadā izpildīto nāvessodu skaits palielinājies par 53%. 90% no visiem nāvessodiem izpildīti Saūda Arābijā, Ēģiptē un Irānā. Šobrīd šāds soda mērs par dažiem īpaši smagiem noziegumiem tiek piemērots 20 valstīs. Kopumā pērn nāvessods izpildīts 883 cilvēkiem.

Andrejs JAKUBOVSKIS

Apskatā izmantoti fakti un viedokļi, kas publicēti Eiropas Savienības un ASV ziņu aģentūru portālos

Foto: Postījumi Časivjarā. AP, Libkos