ASV demokrāti un republikāņi vienojušies palielināt valsts parāda griestus, tāpēc defolts Amerikā tiek atcelts. Iepriekšējās vienošanās ir jāapstiprina ar abu parlamenta palātu lēmumiem, taču tas jau ir tīri tehnisks jautājums. Tomēr diskusija par valsts parāda pieauguma problēmu ASV neapšaubāmi turpināsies. Par spīti daudzajām prognozēm un bažīgajām gaidām, notikušajam bija jānotiek, jo pašā Amerikā nevar atrast politisko spēku, kas būtu ieinteresēts defoltā, valsts bankrotā, citiem vārdiem sakot.
4. jūnijā no Tretjakova galerijas uz kādu no Maskavas baznīcām tiks pārvietots Andreja Rubļeva pasaulslavenā Trīsvienības ikona. Šādu lēmumu pieņēma agresorvalsts Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins. Šis lēmums ir saistīts ar skandālu. Maskavas patriarhs Kirils atlaida no amata Leonīdu Kaļiņinu, galveno speciālistu baznīcas mantojuma jautājumos. Kaļiņins uzdrošinājās piekrist muzeja ekspertiem, ka ikonu šobrīd nekur nevar transportēt, jo pastāv ļoti liels risks šedevru zaudēt uz visiem laikiem. Taču šodien Krievijā nevar apšaubīt nevienu autoritārā līdera teikto vārdu, represijas sekos uzreiz. Iespējams, “Svētā Trīsvienība” tiks zaudēta uz visiem laikiem, jo baznīcai nav iespējas nodrošināt ikonai īpašus apstākļus, saglabājot nemainīgu temperatūru un mitruma līmeni.
Uzņēmums “Mars food”, plaši pazīstamo šokolādes tāfelīšu ražotājs, ir paziņojis, ka turpmāk izmantos tikai ekoloģiskus iepakojuma materiālus. Līdz šim batoniņi tika iepakoti nepārstrādājamā plastmasas iepakojumā, kas palielināja plastmasas atkritumu daudzumu uz planētas. Tagad, sekojot uzņēmuma “Nestle” piemēram, arī “Mars Food” mazinās vides katastrofu iespēju.
Prezidenta vēlēšanas Turcijā noslēdzās ar pašreizējā prezidenta Erdogana uzvaru. Opozīcijas kandidāts viņam zaudēja. Par Erdoganu balsoja vēlētāji, kas dzīvo valsts iekšējos reģionos, kur ir populāras islāma idejas, kur ir augsts bezdarba līmenis un zems dzīves līmenis. Lielo pilsētu iedzīvotāji, kā arī kūrorta zonās dzīvojošie balsoja par liberālo opozicionāru. Savā pirmajā preses konferencē ievēlētais prezidents Erdogans runāja par savām prioritātēm: postošo zemestrīču seku risināšana, miera un stabilitātes zonas izveidošana ap Turciju un vīzu problēmas atrisināšanu, kas, pēc Erdogana teiktā, bieži tiek izmantota kā šantāžas līdzeklis. Paredzams, ka arī Turcija virzīsies tālāk uz islamizāciju, lai gan prezidents un viņa partija ir atzīti par mēreniem islāmisma jomā. Katrā ziņā mūsdienu Turcija ir arvien tālāk un tālāk no ideāla, ko iztēlojās mūsdienu Turcijas Republikas dibinātājs Mustafa Kemals Ataturks.
Kosovā turpinās sadursmes starp serbiem un albāņiem. Nemierus izraisīja etnisko albāņu iecelšana administratīvajos amatos pat apgabalos, kur ir serbu vairākums. Šā gada aprīlī Kosovas serbi boikotēja pašvaldību vēlēšanas, kas ļāva albāņiem pārņemt kontroli pār vietējām pašvaldībām. Uzbruka miera uzturētāju vienībām, KFOR spēkiem. Protestētāji karavīrus apmētāja ar akmeņiem un degšķidruma maisījumiem. NATO vadība šīs darbības jau nosaukusi par absolūti nepieņemamām. Kā kļuva zināms, daži protestētāji uz militārās tehnikas uzkrāsojuši zīmi “Z”, kas simbolizē Krievijas agresiju pret Ukrainu. Protestējošos Kosovas serbus atbalsta Serbijas vadība. NATO ir pieņēmusi lēmumu nosūtīt papildu spēkus uz konflikta zonām. Eiropas Savienība un ANO Ģenerālsekretariāts jau ir nosodījuši agresīvos protestus Kosovā un aicinājuši sākt sarunas starp konflikta pusēm.
Polija ir pieņēmusi likumu par īpašas Komisijas izveidi, kas izmeklēs faktus par Krievijas ietekmi uz Polijas politiķiem. Eiropas Savienība ir nobažījusies par šāda likuma pieņemšanu, izveidotā komisija var pieņemt ārpustiesas lēmumus, piemēram, pret neatkarīgiem valsts tiesnešiem. Polijas opozīcija uzskata, ka izveidotās komisijas mērķis ir vajāt opozīcijas pārstāvjus, kuri varētu konkurēt ar valdošo partiju gaidāmajās vēlēšanās. ASV valdība pauda bažas, ka lēmums izveidot komisiju varētu pieļaut iejaukšanos brīvās vēlēšanās. Polijas Ārlietu ministrija izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka Polija ciena sabiedroto viedokli un uzmanību, attiecībā uz nacionālajiem likumiem, un uzsver, ka to pieņemšana ir Polijas parlamenta kompetencē.
Ziemeļkorejā palaista ballistiskā raķete, kurai bija paredzēts orbītā nogādāt satelītu-spiegu. Raķete nesasniedza kosmosu un sabruka gaisā. Neskatoties uz neveiksmīgo palaišanu, pasākums radīja lielu troksni. Dienvidkorejā, kā arī Japānas Okinavas salā tika izsludināta gaisa uzlidojuma trauksme. Raķetes fragmenti un pats satelīts iekrita jūrā, tos izzvejoja Ziemeļkorejas militārpersonas. Šis nav pirmais Phenjanas mēģinājums palaist satelītu, izmantojot raķetes. Kopš 2016. gada ir bijuši seši šādi mēģinājumi, tie visi beidzās ar neveiksmi.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Foto: Ugunsdzēsējs Kijivā pie uzbrukumā cietušās daudzstāvu ēkas. Via REUTERS, STATE EMERGENCY SERVICE OF UKRAINE
Apskatā izmantoti fakti un viedokļi, kas publicēti Eiropas Savienības un ASV ziņu aģentūru portālos, kā arī LETA.
