Nedēļa pasaulē

Vasara mūsu dzīvē ir ienesusi daudz jaunumu, starp kuriem dominē satraucošie. Klimatologi biedē ar sausumu un karstumu Eiropā, karš Ukrainā turpinās, pasaules ekonomika joprojām piedzīvo smagus laikus. Pievienosim tam Eiropas iekšējās nesaskaņas un iegūsim priekšstatu par 2023. gada vasaras sākumu.

Eiropas Centrālā banka pagājušajā ceturtdienā paaugstināja bāzes likmi no 3,5% līdz 3,75%. Iemesls - inflācijas spiediens, neskatoties uz to, ka pēdējā laikā tā ir nedaudz samazinājusies. Ekonomisti uzskata, ka ir iespējama turpmāka lejupslīde, un kredītu bāzes likmes paaugstināšana to veicinās. Kredīti kļūs dārgāki, un tieksme tērēt naudu piekāpsies tieksmei taupīt. Kredītu sadārdzināšanās var radīt vēlmi ietaupīt, un tas savukārt ierobežos cenas un veicinās to samazināšanos, kas ietekmēs inflāciju. Vēl nesen tas viss interesēja nelielu skaitu cilvēku, taču ekonomiskie satricinājumi daudziem lika iedziļināties visos ekonomikas un finanšu smalkumos.

Eiropas Komisija izskata korumpēto amatpersonu lietas. Nesenie korupcijas skandāli ES augstākajās pārvaldes institūcijās ir pievērsuši uzmanību šai problēmai. Komisāri iepazīstināja ar likumprojektu paketi, kuras mērķis ir centralizēt centienus apkarot korupciju Eiropā. Eiropas Komisijas (EK) viceprezidente, par Eiropas vērtībām un pārredzamību atbildīgā komisāre Vera Jourova teica: “Korupcija ir kā vēzis. Ja tai ļaus iesakņoties, tas apslāpēs mūsu demokrātisko sabiedrību un iznīcinās tās institūcijas. Tāpat kā vēža ārstēšanā, mums ir jāuzlabo profilakse. Šodienas likumprojektu pakete paaugstinās latiņu Eiropas mēroga sodiem par korupcijas nodarījumiem un palīdzēs iestādēm notvert un sodīt noziedzniekus valsts un privātajā sektorā.” Tiesību aktu projektu pakete ir vērsta uz Eiropas Savienības pretkorupcijas tīkla stiprināšanu, iesaistīto valstu tiesību aktu vienošanu, skaidru mehānismu imunitātes atņemšanai personām, kuras tiek turētas aizdomās par dalību korupcijas shēmās.

Baltijas jūrā vienlaikus notiek NATO un Krievijas militārās mācības. Vien dienu pēc tam, kad gadskārtējās Baltijas jūras spēku mācības uzsākušas NATO dalībvalstis, manevrus Baltijas jūrā sākuši arī Krievijas bruņotie spēki. Speciālisti uzskata, ka Krievija izmanto katru iespēju, lai demonstrētu savu militāro spēku. "Ar šīm mācībām vēlamies nodot vēstījumu visiem, kas apšauba NATO, ka patiesībā tā ir ļoti spējīga aizsardzības alianse un esam vairāk nekā gatavi aizsargāt visas mūsu dalībvalstis," teica NATO ģenerālleitnants Luiss Lankaress.

Lietuvā turpinās diskusija par iespējamo metro būvniecību Lietuvas galvaspilsētā. Par būvniecību iestājas sabiedriskās organizācijas un ēku asociācijas. Galvaspilsētas arhitekti ir pret to, uzskata to par nelietderīgu, jo Viļņā nav tik daudz cilvēku un ir pietiekami daudz privāto auto un sabiedriskā sauszemes transporta. Viens no būtiskiem būvniecības atbalstītāju argumentiem ir fakts, ka metro jebkurā brīdī var pārvērsties par uzticamu bumbu patvertni militāra konflikta gadījumā. Neskatoties uz to, ka valsts parlaments pieņēmis principiālu lēmumu par metro būvniecību Viļņā, eksperti uzskata, ka tas ir iespējams diezgan tālā nākotnē – pēc 15 gadiem.

5. jūnijā negaidīti mūžībā devusies aktrise Lilita Ozoliņa (19.11.1947. – 5.06.2023.), ziņo Dailes teātra administrācija.

Otrdien, 6. jūnijā, Virdžīnijas Sadraudzības universitātē diplomu pasniegšanas laikā kāds jaunietis atklāja uguni uz klātesošajiem. Negadījumā divi cilvēki gāja bojā un astoņi tika ievainoti. Pēc sākotnējās informācijas, apšaudi atklāja 19 gadus vecs jaunietis, kurš pazina vismaz vienu no studentēm, kuras saņēma diplomu. Sīkāku informāciju policija nesniedz.

Igaunijā, pēc viena no Kultūras ministrijas amatpersonas izteikumiem, gandrīz izcēlās skandāls. Publikācijā amatpersona rakstīja par to, ka Igaunijas kultūrpolitikai ir jāizvēlas, vai vairāk nekā līdz šim likt uzsvaru uz privātajiem teātriem, vai arī turpināt attīstīt padomju laikos izveidoto valsts teātru sistēmu. Tostarp publikācijas autors ierosināja dažiem nerentabliem teātriem pārskatīt finansējuma apjomu, bet dažiem rast iespēju “pārcelties” uz mazākām telpām. Starp valsts teātriem, kuru finansēšana būtu jāpārskata, tika nosaukts arī Krievu teātris, kas izraisīja vienas no politiskajām partijām sašutumu, kā arī satraukumu valsts krievu vidū. Centra partijas politiķi pieprasīja kultūras ministrei skaidrojumu. Pēc divām dienām kļuva zināms, ka amatpersona, kura publiski bija izteikusies ar neviennozīmīgu iniciatīvu, jau iepriekš tikusi atbrīvota no darba. Savā intervijā, jau būdams bijušais ierēdnis, viņš sacīja, ka šāda notikumu attīstība viņam nav pārsteigums un ka viņš “netur ne uz vienu ļaunu prātu”.

Igaunijas mediji 7. jūnijā ziņoja par valstī dienējušā britu karavīra nāvi. Pēc neapstiprinātām ziņām, karavīrs noslīcis Emajegi upē Tartu. Incidents notika naktī uz 3. jūniju. Karavīrs gāja pāri tiltam un kādā brīdī karājās virs ūdens, turēdamies pie šķērsstieņa. Nevarēdams noturēties, viņš iekrita ūdenī. Mēģinājumi glābt britu karavīru bija nesekmīgi.

Andrejs JAKUBOVSKIS

Foto: Sieviete ar saviem mājdzīvniekiem Hersonas reģionā pēc dambja pārraušanas.

AP, Evgeniy Maloletka

Apskatā izmantoti fakti un viedokļi, kas publicēti Eiropas Savienības un ASV ziņu aģentūru portālos, kā arī  LETA.