• Ezera sonāte

    Atzīšos godīgi – kad pirms desmit gadiem apmeklēju atpūtas namiņu “Sidari” Cērpa ezera gleznainajā krastā, ne visai ticēju šī pusaizmirstā nostūra krāsainajām perspektīvām. Taču ritēja gadi, tūrisma firmas nosaukums pastāvīgi bija dzirdams, un šoreiz saimniecīte Rita Liepiņa… uzaicināja ciemos ar sālsmaizi. Nākamās dienas rītā ne bez izbrīna vēroju tūrisma ciematiņu pazīstamajā krastā, kurš pilnīgi pamatoti pretendē uz nosaukumu “paradīzes stūrītis”.

    Lasīt
  • To nevar aizmirst...

    ​Jau apritējuši 76 gadi kopš komunisti un viņu atbalstītāji veica Latvijas pilsoņu masu deportācijas uz PSRS attālajiem rajoniem un koncentrācijas nometnēm.

    Lasīt
  • Inga – Latvijas un ASV pilsone

    Laimīgas sejas, kuras izgaismo patiess dzīvesprieks, redzu arvien retāk nekā gribētos, taču dažkārt gadās… Jau kuro reizi pateicos žurnālista liktenim par tikšanās prieku ar laimīgajiem tautiešiem. Un nav svarīgi, kādās debesīs – latviešu, meksikāņu vai amerikāņu – iedegas patiesas svētlaimes zvaigzne.

    Lasīt
  • Lāču nostūra saimniece

    ​Ar Zaigu iepazināmies pirms astoņpadsmit gadiem. Un tagad dažreiz tiekamies Krāslavas gadatirgos, kur viņa piedāvā pircējiem dekoratīvos un augļu koku stādus. Noteikti pārmijam kādu vārdu un atceramies mūsu pirmo tikšanos.

    Lasīt
  • Meitene no kosmiskās fotogrāfijas

    Mīlu savu nemierīgo profesiju – par ciešu saikni ar lasītājiem. Katru dienu nākas atbildēt uz jautājumiem, pieņemt priekšlikumus, gadās asi dialogi. Rezultātā draugu ir simts reizes vairāk nekā “labvēļu” un bailīgo anonīmu. Slēpties aiz izdomātiem vārdiem nav “Ezerzemes” tradīcijās, kura Atmodas sākumā iekaroja neatkarīgas avīzes nosaukumu. Bīstamā cīņā! Ar lielu pārsteigumu tagad vērojam “bēdu” vadītāju darbību, kuri neslēpa savus nodomus iznīcināt neatkarīgo presi.

    Lasīt
  • Mūsu cilvēks Krāslavā un Dagdā

    Dzīvi nodzīvot – nav lauku pāriet… Viņa dzīvē bija daudz lauku, ceļu, vēl vairāk lopkopības fermu. Un visur viņš pamanījās atstāt spilgtas pēdas uz zemes un cilvēku atmiņās. Šodien Ādolfs Ločmelis saņem apsveikumus astoņdesmit gadu jubilejā. Ass prāts, jautra daba, cienījams politiķis, aizrautīgs skatītājs un līdzjutējs – tas viss ir par viņu. Kad Krāslavas ielās es satieku cienījamo Ločmeļu pāri, protams, es smaidu – savi ļaudis. Kaut gan nodzīvojis mūsu pilsētā pusotra desmita gadu, visu atpazīstamais cilvēks spītīgi turpina uzskatīt sevi par dagdānieti. Tieši tur pagāja ražīgākie un smagākie gadi. Tur viņš vairāk nekā veiksmīgi vadīja ar ordeni apbalvoto kolhozu “Brīvība”, tur iepazina rūgto “Breša zemnieka” maizi.

    Lasīt
  • Nekur nav tik labi kā mājās…

    Cilvēki reti uzskata, ka ir laimīgi, taču Irēna ne bez lepnuma sevi sauc par tādu. Pirmais saskaitāmais – visu mūžu nodzīvojusi dzimtajā pilsētā un līdz pat šodienai caur logu lūkojas Daugavas skaistajā tecējumā. Un uz aizupes silu, ko ne vienreiz vien piemin mūsu literāti un mākslinieki. Arī tagad uzmācīgās kaijas uz spārniem atnesa pavasari, darbojas strazdi, un drīz dvēselē ieplūdīs lakstīgalu dziesmas. Vietējās melodijas, kas ir ap mums jau no agras bērnības.

    Lasīt
  • Bērnība: mans gavēnis un grēksūdze

    Cenšoties ieturēt gavēni un gatavojoties gaišajiem Kristus Augšāmcelšanās svētkiem, arvien biežāk nokļūstu šīs garīgās sagatavošanās atmiņu varā, kas bija mūsu ģimenē un mūsu Indricas draudzē. Visu atcerēties jau nevaru, taču gribu dalīties ar lasītājiem tajos spilgtajos iespaidos, kas palikuši manā atmiņā.

    Lasīt
  • Māras diena pazīstamā viensētā ezera krastā

    Žurnālistika – laimīgu cilvēku profesija. Dzīves laikā iegūts daudz labu paziņu, arī draugi. Nejauši satiekoties, vienmēr raisās sarunas, bet, ja atskan tālruņa zvans, tad noteikti ir iemesls. Laikraksta raksta varonis Aleksandrs Murāns aicināja aplūkot neparastus akmeņus, kas izcelti ar ekskavatoru no ezera gultnes. Lūgums uzstājīgs, pamēģini atteikt!

    Lasīt
  • Ieskatoties notikumos, kad izšķīrās Latgales liktenis

    Sagaidot Latgales latviešu kongresa simtgadi, gribētos atšķirt lappusi, kas attiecas arī uz Krāslavu un tās novadu. No 1917. gada mūs šķir vairākas paaudzes, dažādi vēstures pagriezieni gadsimta garumā, bet vieno Latgales ceļš uz Latvijas vienotību, apziņa, ka Vidzemes, Kurzemes un Latgales latvieši – latgalieši ir viena tauta.

    Lasīt