Noderīgi

  • Pontifikālā diplomātija - tā ir īsta misija vārda visīstākajā nozīmē

    To kādā intervijā ir teicis priesteris Antons Prikulis no Rēzeknes, kurš 2013. gada 17. maijā Pontifikālajā Laterāna universitātē Romā aizstāvēja doktora disertāciju Baznīcas kanoniskajās tiesībās, saņemot augstāko novērtējumu Summa cum laude. Paralēli doktorantūras studijām viņš turpat Romā mācījās arī Pontifikālajā Ekleziālajā akadēmijā, kur tiek sagatavoti nākamie Svētā Krēsla diplomāti. Tā paša gada augustā viņš devās uz “frontes līniju” - uz Ruandu Āfrikā, lai tur strādātu nunciatūrā kā atašejs, nuncija palīgs it visā, kas tiek uzticēts. Sava atvaļinājuma laikā, viesojoties pie ģimenes Latvijā, priesteris Antons Prikulis piedalījās sv. mocekļa Donata svinībās Krāslavā un atbildēja uz dažiem “Ezerzemes” jautājumiem.

    Lasīt

  • 356. gadā līdz mūsu ērai Herostrāts nodedzinājis Efesā Artemīdas templi, vienu no septiņiem pasaules brīnumiem

    Ir iemesls! Mūsdienās daudzas šovbiznesa zvaigznes, cenšoties iegūt popularitāti, sarīko skandālus un piesaista uzmanību ar dažādiem, reizēm pat neiedomājamiem, veidiem. Daudziem cilvēkiem slava nav ne laba, ne slikta. Slava... Šī vārda pievilcības spēks dažreiz liek veikt pārsteidzošus atklājumus zinātnes jomā un uzdāvināt visai cilvēcei savus izgudrojumus, kas var izmainīt pasaules gaitu, bet dažbrīd cilvēki veic ļaundarības, kuru dēļ visa pasaule var nodrebēt. Tik dažāda var būt slava... Artemīdas templis Efesā tika būvēts vesela gadsimta garumā. Tā greznojumus izgatavoja labākie Antīkās pasaules tēlnieki un mākslinieki: Prāksitels, Skopass. Dievietes Artemīdas tempļa centrālā skulptūra tika veidota no zelta plāksnēm un ziloņkaula, un izskatījās tik reālistiski, ka daudzi bija pārliecināti, ka tajā tiešām mīt pati dieviete.

    Lasīt

  • Paldies par svētkiem Skaistā

    Visa dzīve, katrs dāvātais mirklis, katrs solis dzīves ceļā ir PRIEKS. Ja to nemanām, tad ne tur skatāmies, jo prieku rast var itin visā! Mēs ceram, ka 11. jūlija vakarā Skaistas pagasta svētkos “Rodam prieku Skaistā”, rast prieku varēja visi. Vieni priecājās par tehnikas parādi, otri par svētku koncertu, citi vienkārši kārtīgi izlustējās zaļumballē, bet daudziem patika viss un iegūtais prieka lādiņš bija visai nākošai darba nedēļai līdz pat Krāslavas pilsētas svētkiem!

    Lasīt

  • “Ģīboņu svētki” dziesmu svētku vietā

    Varasvīru nou-hau: cieta desmitiem bērnu, taču atbildīgo nav XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēdzošais etaps prieka vietā nesa vilšanos un trauksmi. Cieta desmitiem bērnu, daudzi tika hospitalizēti. Pasākuma organizatori ir pārliecināti - viņi pie tā nav vainīgi. Kā zināms, šāda veida pasākumi Latvijā notiek reizi piecos gados un tie ir viena no spilgtākajām mūsu valsts vizītkartēm. Arī šoreiz Rīgā no visas Latvijas ieradās gandrīz 40 000 skolēnu, lai nedēļas garumā piedalītos dažādos koncertos un skatēs. Pirmās svētku dienas pagāja bez nopietniem starpgadījumiem. Policija ziņoja tikai par dažiem kārtības noteikumu pārkāpumiem. Taču sestdienas vakarā situācija krasi mainījās: bērnu masveida samaņas zaudēšanas dēļ nācās pārtraukt gala koncerta ģenerālmēģinājumu Mežaparkā. Šāds bardaks dziesmu un deju svētku laikā līdz šim nav piedzīvots.

    Lasīt

  • Pa manu atmiņu viļņiem...

    Nolēmu uzrakstīt par divām kolēģēm, kas man ir ļoti tuvi cilvēki, ar kuriem kopā paveicās nostrādāt vairāk nekā 32 gadus. Tā ir Irēna Ludzīte, kuru mēs pavadījām pensijā pagājušā gada oktobrī, un Tamāra Raciņa, kura devusies pelnītā atpūtā šī gada jūnija sākumā. Viņas aizgāja pensijā klusi un vienkārši, tāpat viņas arī dzīvoja. Manuprāt, pārāk vienkārši! Irēna un Tamāra ir dzimušas un izaugušas Krāslavā, šeit viņas pabeidza skolu un aizbrauca studēt uz Rīgas Medicīnas institūtu. Pēc augstskolas absolvēšanas Irēna turpināja savu izglītību klīniskajā ordinatūrā (ko piedāvāja tikai labākajiem studentiem), tad atgriezās Krāslavā jau kā īsta speciāliste. Bet Tamāra pabeidza institūtu ar „sarkano” diplomu un arī atgriezās dzimtajā pilsētā! Mūsu slimnīca un Krāslavas rajons ir vienīgā darba vieta viņu dzīvē! Visu šo gadu garumā viņas nekad nemēģināja aizbraukt no šejienes un arī nepieļāva šādu domu. Tas, manuprāt, arī nozīmē - kalpot savai tautai. Ir grūti saskaitīt, cik daudz pacientu viņas izārstēja gandrīz 40 gadu laikā, daudziem cilvēkiem dakteres deva cerību un palīdzēja...

    Lasīt

  • Ar diplomiem un pieprasītu profesiju

    „Vasara ir pašā plaukumā, un mums šodien ir svētki!” Ar šiem vārdiem latviešu valodas un literatūras skolotāja Irēna Gončarova atklāja svinīgo pasākumu, kas bija veltīts izlaidumam Profesionālās izglītības kompetences centra „Rīgas Valsts tehnikums” Krāslavas teritoriālajā struktūrvienībā. Diplomus par profesionālo vidējo izglītību saņēma: Pāvils Babins, Vadims Grabovskis, Jevgēnijs Gailišs, Ilmārs Jurāns, Konstantīns Pastuhovs, Ivans Jasinskis, Elvis Šemelis un Guntars Vecelis. Viņi ar savu darbu un cītīgumu pierādīja, ka ir gatavi spert patstāvīgus soļus pieaugušo dzīvē.

    Lasīt

  • Laimīgu ceļu, Džūlija!

    Vēja spārniem paskrējis vēl viens mācību gads. Bet itālietei Džūlijai, kura mācījusies Krāslavas Varavīksnes vidusskolā AFS programmas ietvaros, tas bija labākais mācību gads, kā, tikko valdot asaras, apgalvoja pati meitene. „Kaut kas tamlīdzīgs vairs nekad neatkārtosies, es droši zinu,” atzīstas Džūlija.

    Lasīt

  • Padomju tehnikas parāde Skaistā

    Skaistas pagasta svētku programmā šogad bija paredzēts pasākums, kas piesaistīja īpašu uzmanību. Organizatori nolēma iepriecināt novadniekus ar aizgājušā laikmeta tehnikas parādi. 11. jūlija vakarā, pulksten 19.30 parāde sākās. Pasākumu atklāja brašs velosipēdists ar trīsriteni, kas ražots 1982. gadā. Aiz līdera brauca vecāki velosipēdisti ar divriteņiem. Pēdējais, svinīgi noslēdzot riteņu kolonnu, lepni brauca mopēda „Minska” īpašnieks.

    Lasīt

  • Turpina uzskaitīt zelta godalgas

    No pasaules čempionāta Vitebskā, ko organizēja Starptautiskā svarbumbu sporta konfederācija, dagdānietis Antons Arnicāns atgriezās kā trīskārtējs uzvarētājs.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Lida, Lidija

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.