• Ģentes pilsētas svētki Beļģijā

    Ir iemesls! Ģentes pilsēta pirms pieciem gadsimtiem bijusi otrā lielākā Eiropas pilsēta, piekāpjoties tikai Parīzei. Vairākas ievērojamas vietas un izklaides objektu pārpilnība padara šo pilsētu populāru tūristu vidū visa gada garumā. Taču ir 10 dienas, kad Ģente ar iedzīvotāju skaitu 250 000 cilvēku pieņem pusotru miljonu tūristu! Tas notiek Ģentes pilsētas svētkos, kuri 2015. gadā sākas 17. jūlijā un turpināsies līdz 27. jūlijam.

    Lasīt
  • Labu apetīti!

    Mazā biznesa hronika Apmeklējot Starptautisko baltkrievu dziesmu un deju festivālu, kas notika Dagdā, es pievērsu uzmanību kādam tirdzniecības punktam: picas, smalkmaizītes un citas mājas delikateses pazuda no letes ar zibenīgu ātrumu - kā karsti pīrādziņi.

    Lasīt
  • Projektu aktualitātes

    Latgales skolu atbalsta fonds “Veronika” sadarbībā ar Dienvidlatgales NVO atbalsta centru ir sagatavojis jaunākās ziņas Latgales reģiona nevalstiskām organizācijām par iespējām piesaistīt finansējumu savām darbībām un saņem cita veida atbalstu.

    Lasīt
  • Fotogrāfu aprindās ienāk jauna māksliniece - Viktorija Eksta

    Viktorija Eksta ir augusi Grāveru pagastā un Krāslavā. Pēc Krāslavas ģimnāzijas absolvēšanas viņa devās uz Rīgu. Viktorija nupat ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu programmā “Vizuālā komunikācija” un paralēli studē fotogrāfiju maģistrantūrā fotogrāfijas privātskolā Spānijā.

    Lasīt
  • Dagda, Indra, Svariņi, Dubrovna: tautas diplomātijas triumfs

    Pēdējo gadu laikā ir vērojams senioru pašdarbības uzplaukums, un tā nav nejaušība, bet gan Latvijas realitātes atspoguļojums, kura nav nemaz tik rožaina. Pirms divdesmit pieciem gadiem dzimstības līmenis (virs 40000 jaundzimušo) divkārt pārsniedza tagadējo, turpretī mūsdienu Latgalē tiek slēgtas skolas, bet darba migrantu straume, kas plūst uz ārzemēm, nesamazinās, līdz ar to rodas jautājums par valsts pārvaldes modeļa efektivitāti visos līmeņos.

    Lasīt
  • Viens iesniegums domē pāraug dokumentu portfelī jeb stāsts par to, cik viegli ir būt ziedotājam Aglonas novadā 2.daļa

    Raksta sākums publicēts 7. jūlija numurā. Kad ziedotāja Artura Gražuļa pacietības mērs, lasot Aglonas novada domes atrunu vēstules, bija pilns, 2014. gada 20. augustā tika pieteikta vizīte Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Iesniegumu ar lūgumu veikt pārbaudi Aglonas novada domē, un izvērtēt novada domes priekšsēdētājas H. Streiķes, vietnieka O. Šatilova, izpilddirektores I. Pogas un novada domes juristes I. Klindžānes darbu, izpildot 2014. gada 28. marta Aglonas novada domes lēmumu A. Gražuļa bērnu krīzes centra “Somerseta” ziedojuma lietā, pieņēma uz to laiku strādājošais pašvaldības departamenta direktors Aivars Draudiņš. Ministrijai tika nosūtīti nepieciešamie materiāli ziedojuma lietā. Tika sagaidīts likumā noteiktais laiks atbildes sniegšanai, bet atbildes no ministrijas nebija. Pēc likuma tai vajadzēja atbildēt viena mēneša laikā no iesnieguma reģistrēšanas datuma, tas ir – līdz 20. septembrim. Ziedotājs A. Gražulis telefoniski sazinājās ar atbildīgajām personām ministrijā un lūdza sniegt atbildi.

    Lasīt
  • Carevnas Sofijas Romanovas piemiņas diena

    Krievzemē cara meitu liktenis līdz pat XVIII gadsimtam bija neapskaužams. Iziet pie vīra viņas nevarēja, jo nebija līdzvērtīgu pretendentu. Apprecēties ar ārzemju princi arī nebija iespējams, jo to vidū praktiski nebija pareizticīgo. Tāpēc viņas pavadīja savu bērnību un jaunību cara pilī, speciāli ierīkotajās telpās. Viņām bija tiesības satikties tikai ar tuvākajiem radiniekiem, bieži viņas brauca lūgties uz dažādiem klosteriem, bet brieduma gados palika šajos klosteros līdz mūža galam, kad tika iesvētītas shimā.

    Lasīt
  • Sāktas pārbaudes bakteriālās iedegas pazīmju konstatēšanai

    VAAD brīdina Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) visā Latvijas teritorijā uzsācis pārbaudes stādaudzētavās, augļu dārzos, piemājas saimniecībās un citviet, lai konstatētu augļkokiem bīstamo slimību bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora). Pastiprinātas pārbaudes notiks pērn konstatēto slimības perēkļu buferzonās: Jūrmalā, Olainē, Slampē, Stopiņu, Jelgavas, Ozolnieku un Grobiņas novados.

    Lasīt
  • Krāslaviešu starts Latvijas Jaunatnes Olimpiādē

    No 3. līdz 5. jūlijam Valmierā, Cēsīs un Valkā norisinājās Latvijas Jaunatnes Olimpiāde, kurā piedalījās 2637 dalībnieki no 83 pašvaldībām. Krāslavas novadu pārstāvēja 20 jaunie sportisti trijos sporta veidos: brīvajā cīņā, ložu šaušanā un vieglatlētikā. Visveiksmīgāk šajā Olimpiādē nostartēja brīvās cīņas pārstāvji, kuri izcīnīja 4 medaļas. Meitenēm svara kategorijā līdz 56 kg zelta medaļu izcīnīja Olga Plutjakova , zēniem svara kategorijā līdz 100 kg sudraba medaļa Edgaram Sadovskim, svara kategorijā līdz 58 kg Artūram Savčenko un Artjomam Trofimovičam - bronzas medaļas.

    Lasīt
  • Kā grieķi parādīja pigu Briselei

    Vēlētāji pret kreditoriem un eirokrātiem Pagājušās nedēļas beigās Grieķijā notika sengaidītais referendums par šīs valsts turpmākās sadarbības nosacījumiem ar starptautiskajiem kreditoriem. Par spīti visām Eiropas politiķu un ierēdņu pamācībām, grieķi sacīja stingru „nē” ārvalstu spiedienam. Jau kārtējo reizi šī nācija demonstrē Eiropas Savienībai, ka ir jārūpējas par savas tautas labklājību, nevis par abstraktajiem Eiropas ideāliem.

    Lasīt