Reliģija

  • Maijs — Svētā Gara un Dievmātes mēnesis

    Slavēsim Kungu, piesaucot Viņa svēto Māti! Skaidrās sirds Dievmāte, tevi un ar Tavu starpniecību pats Dievs mūs uzrunā. Izlūdz mums vienkāršu sirdi, pildi ar līksmību mūsu garu. Ak Fiat un Magnitificat Jaunava, dari mūsu sirdis tik dzidras kā tavējā! Svētīgais Jānis Pāvils II P. S. Pirms gada 1. maijā mēs ar prieku uztvērām ziņu, ka cienījamais pāvests Jānis Pāvils II ir iecelts svētīgo kārtā un kļuvis par debesu aizbildni mums visiem. Ar paļāvību vērsīsimies pie viņa, sakot: svētīgais pāvest Jāni Pāvil II, aizlūdz par mums!

    Lasīt

  • Paļausimies uz Debesu Māti!

    Maija mēnesī Kunga Māte ir īpaši klātesoša Baznīcas liturģijā un katra katoļticīgā sirdī. Sekojot iepriekšējo paaudžu iedzīvinātajām tradīcijām, Māras zemes Valdnieci godina arī daudzās ģimenēs Krāslavas sv. Ludvika Romas katoļu draudzē. Viena no tām ir Bartušu ģimene, kur ne tikai mīl Dievmāti, bet arī no visas sirds cenšas dzīvot pēc Vs. Jaunavas Marijas parauga. Un Dieva svētība neizpaliek.

    Lasīt

  • Lūgsimies par Latgali

    Saeimas deputāti no Latgales Inese Laizāne, Gunārs Igaunis un Juris Viļums ir vērsušies pie Latvijas reliģisko kopienu vadītājiem ar lūgumu atbalstīt kopīgu lūgšanu par Latgales jaunatni, ģimenēm, laukiem, uzņēmējiem, saprašanos starp tautām, par Latgali un Latviju. Parlamentāriešu aicinājums ap- spriests vizītē pie Rēzeknes-Ag- lonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa. Šajos nodomos 5. maijā pulksten 11 Pasienes baznīcā notiks Sv. Mise.

    Lasīt

  • Krusts — dzīvības simbols

    Kad runājam par Romas imperatoru Konstantīnu Lielo (285 — 337), kas atzina kristīgo ticību savā impērijā, atcerēsimies viņa neparasto sapni, kurā viņš redzēja krustu un saklausīja balsi: “Ar šo zīmi uzvarēsi”. Šis sapnis bija pamudinājums, lai imperators atzītu kristīgo ticību, lai izbeigtu Kristus piekritēju vajāšanas. 313. gadā imperators pasludināja Milānas ediktu, ar kuru kristieši atguva ticības brīvību visā Konstantīna pārvaldītajā teritorijā.

    Lasīt

  • Uzvaras Lieldienas

    Kristus Augšāmcēlies! Patiešām Augšāmcēlies!” Kopš seniem laikiem šis sveicinājums atsaucas ar īpašu, ne ar ko nesalīdzināmu prieku kristiešu sirdīs. Līdz 1917. gada revolūcijai Svētā Krievzeme plaši atzīmēja Pestītāja Augšāmcelšanos. Lieldienas tika uzskatītas par visu svētku svētkiem, tāpēc 7 dienas neviens nestrādāja. Latvijā Katoļu baznīcā Lieldienas tika svinētas 3 dienas.

    Lasīt

  • Apsveicam!

    Kopā ar visas pasaules kristiešiem aizlūgsim par Svēto Tēvu Benediktu XVI, kurš 16. aprīlī svinēs 85. mūža gadskārtu. 19. aprīlī Viņa Svētībai aprit 7 gadi kopš ievēlēšanas par pāvestu. `

    Lasīt

  • Neredzamās Dieva žēlastības zīmēs

    Nakti no Lielās sestdienas uz svētdienu — Pashas nakti — kristieši no paša sākuma sauca par svinību svinībām, svētku svētkiem. Šī svētku nakts ir ļoti svarīga, tāpēc, ja tā tiktu izņemta no liturģiskā kalendāra, kristietība zaudētu savu sirdi, savu visdziļāko jēgu, pārstātu būt tā, kas tā ir. Pāreja no nāves uz dzīvību, no tumsas uz gaismu, no ļaunuma un grēka uz mīlestību ir visdziļākā Pashas — Lielās nakts — svētku būtība.

    Lasīt

  • Liturģiskais kalendārs aprīlī

    Katoļu Baznīcā 1. aprīlis — Palmu jeb Kunga ciešanu svētdiena. 5. aprīlis — Lielā ceturtdiena. 6. aprīlis — Lielā piektdiena, Kunga ciešanu un nāves piemiņas diena. 7. aprīlis — Klusā sestdiena. 8. aprīlis — Lieldienu svētdiena. Kunga augšāmcelšanās svētki. 9. - 15. aprīlis — Lieldienu oktāva. 15. aprīlis — Dieva žēlsirdības svētdiena. 23. aprīlis — sv. Juris, moceklis. 25. aprīlis — Sv. Marka, evaņģēlista svētki. 29. aprīlis — Labā Gana svētdiena. Sv. Katrīnas no Sjēnas, jaunavas un Baznīcas mācītājas, svētki.

    Lasīt

  • TRĪS SVĒTĀS DIENAS UN LIELDIENAS

    Lielā (Zaļā) ceturtdiena ievada trīs svarīgās Lieldienu Triduum dienas, apcerot dziļo un skaudro Kristus ciešanu noslēpumu. Lielā ceturtdiena ir Pēdējo Vakariņu piemiņas diena, kad Jēzus pazemībā mazgāja savu mācekļu kājas, iedibināja jaunās un mūžīgās Derības Euharistisko Upuri un Priesterības sakramentu. Krāslavas katoļu baznīcā

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2024 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.