Ticības gads noslēdzies

Iesaistoties jaunajā evaņģelizācijā, mūsu draudžu priesteri savos sprediķos un ar citu metožu palīdzību šogad plašāk iepazīstināja bērnus, jauniešus un pieaugušos ar kristietības pamatpatiesībām, uzsverot nepieciešamību ticību izdzīvot praktiski. Piemēram, Krāslavas sv. Ludvika draudzes prāvests Eduards Voroņeckis, komentējot svētdienas Evaņģēliju fragmentus, mudināja draudzes locekļus ieviest Dieva Vārdu dzīvē. Palicis atmiņā sprediķis par Baznīcas baušļu ievērošanu. Labus praktiskus padomus ticīgie saņēma, lai dievbijīgi tiktu pieņemta svētā komūnija. Ikvienam bija lietderīgi uzklausīt prāvesta ieteikumus un aizrādījumus par kristīga cilvēka apbedīšanas tradīcijām, laulības noslēgšanu baznīcā u. c. praktiskām lietām.

Savukārt Landskoronas un Beresnes draudzes prāvests Aivars Kursītis Ticības gada laikā organizēja gan katehizāciju bērniem, gan arī nodarbības ticības pamatjautājumu padziļināšanā pieaugušajiem, pie tam divās grupās — Svariņos un Upmaļos, kur ir izveidotas lūgšanu istabas. Kā atzīst prāvests, aktīvāki bijuši svariņieši. Vienreiz nedēļā divu mēnešu garumā uz nodarbībām šeit ieradās 13 - 18 Beresnes draudzes locekļi. Rezultātā trīs civillaulībā dzīvojoši pāri noslēdza laulību Dieva priekšā, par ko esot liels prieks.

Katoļi šajā Ticības gadā savu ticību pilnveidoja dažādos veidos. Piemēram, dzīvesbiedri Jurijs un Jeļena Sevostjanovi ir pārliecinājušies, ka visvairāk laika veltīt Dievam un pietuvoties Viņam var svētceļojumos. Viņi praktizē svētceļojumus gan kājām, gan braukšus, gan individuāli, gan lielākās, vai mazākās grupās. Uz Aglonu viņi ir mērojuši ceļu kājām ne tikai augustā, pirms lielajiem Māras zemes Karalienes svētkiem, bet arī tādās reizēs, kad dvēsele alkusi pēc Dieva tuvības, kad vajadzējis Kungam un Dievmātei īpašā veidā pateikties par saņemtajām žēlastībām vai izlūgties jaunas. Ar automašīnu dzīvesbiedri pabijuši gan tuvākās (Lietuvā), gan tālākās (Polijā, Itālijā) svētvietās.

Šogad viņi nelielā, 6 cilvēku grupā jau atkārtoti ceļoja pa Itāliju. Jurijs neslēpj gandarījumu par 12 dienu laikā gūtajiem garīgajiem augļiem. Itālijā šķiet, ka gaiss ir piepildīts ar svētumu. Īpaši tādās svētvietās, kas saistās ar izcilu Kristus draugu vārdiem — sv. Antonija no Padujas, sv. tēva Pio no Pjetrelčīnas, sv. Fransiska no Asīzes, sv. erceņģeļa Miķeļa, sv. Januārija, sv. Nikolaja - brīnumadarītāja u. c. Vēlreiz bijusi iespēja lūgties Turīnas līķauta priekšā.

Katrai svētvietai esot sava aura. Gan Juriju, gan Jeļenu Dievs īpaši uzrunājis sv. erceņģeļa Miķeļa godam veltītajā sanktuārijā. Jeļena teica, ka negribējies no turienes braukt prom. Viņi abi ļoti vēlētos tās īpašās sajūtas saglabāt vēl ilgi, uzlādēties, smelt no tām spēku ikdienā. Jurijs uzsver, ka svētceļojums — tā nav ekskursija. Šogad tas bijis sevišķi svētīgs laiks, jo ik dienu bija iespēja pieņemt svēto komūniju, piedalīties dievkalpojumos, vairāk lūgties. “Parasti mēs tikai steidzamies un steidzamies, lai tik kaut ko nenokavētu. Dievam bieži vien neatliek laika. Bet tādā veidā mēs varam nonākt strupceļā. Mums vairāk jāpaļaujas uz Dievu, jādara tas, ko Viņš mums liek,” secina Jurijs. Daudziem novadniekiem, tāpat kā man, ticības pamatjautājumus dziļāk izprast un pārdomāt palīdzēja iespēja Latgales radio ik dienas noklausīties Vatikāna ziņas, dzirdēt mūsu Baznīcas augstākā vadītāja, pāvesta Franciska atziņas par aktuālām garīgās dzīves pamatpatiesībām. Piemēram, 29. oktobra Sv. Misē apustuļa Pētera pēctecis saprotami izskaidroja, ko nozīmē kristīgā cerība, ar ko tā atšķiras no optimisma. Visu svēto dienā, uzrunājot svētceļniekus, pāvests uzsvēra, ka svētums nav tikai dažu cilvēku privilēģija, bet universāls aicinājums. Latgales radio klausītāji ir pateicīgi šī masu medija vadībai par doto iespēju pilnveidot savu garīgo dzīvi, kopā lūdzoties un ieklausoties saturīgajos kristīgajos raidījumos.

Ticības gads noslēdzies. Lai šajā laikā gūtā pieredze palīdz mums arī turpmāk pilnveidoties garīgi, tuvoties mūsu Radītājam un Pestītājam! Uzsākot jauno liturģisko gadu, Adventa laiku un atvadoties no lappuses “Ticības lietas” lasītājiem, aicinu jūs arī nākotnē palikt stirpriem savā ticībā un mīlestībā citam pret citu.

Genovefa KALVIŠA