1994. gada 5. marts ir Tautas nemitīgā Rožukroņa Latvijā dzimšanas diena. Aicinājums veidot šo kustību Tēvzemes nodomā Latvijā ir pārņemts no Polijas. Kustība tajos gados ir pārtapusi par brālību jeb “apvienību”. 2. martā Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā Rīgā apvienība svinēs savas pastāvēšanas 25. gadadienu. Plkst. 12.00 notiks Sv. Mise (plānots, ka to celebrēs bīskaps Viktors Stulpins). Būs arī kopīga Riožukroņa lūgšana un sadraudzības agape.
Poļu mistiķei Barbarai Klosai (mirusi 1981. gada svētuma slavā) bija kāda vīzija: viņa redzēja lielu pulksteņa ciparnīcu un uz tās stāvošus cilvēkus, lūdzoties Rožukroni noteiktās stundās, redzēja arī Sātanu cilvēka veidolā, kas jutās uz šīs pulksteņa virsmas kā uz kvēlojošas pannas, gribēja izspraukties, bet nevarēja, jo katrreiz atdūrās pret cilvēkiem ar rožukroņiem rokās. Beidzot kā zibens uzšāvies gaisā, nespējot neko kaitēt. Šī simboliskā vīzija deva ierosmi pirmā nemitīgā Rožukroņa nedēļas apļa izveidei
Noteikums ir šāds. Katrs brālības dalībnieks privāti lūdzas savā izvēlētajā nedēļas dienā un stundā (piemēram no plkst. 5.00 līdz 6.00). Izvēlētā stunda jāpiepilda ar Rožukroņa lūgšanu. Nodomi var būt dažādi: par Svēto tēvu, bīskapiem, priesteriem, paaicinājumiem uz garīgo kārtu, par Latviju, par visas tautas un katra cilvēka dvēseles pestīšanu, par mieru sirdīs, ģimenēs, draudzēs, sabiedrībā un visā pasaulē utt. Pirmajā vietā vienmēr būtu jāliek Dievmātes nodoms. Ja rodas šķēršļi, kas neļauj lūgties noteiktā stundā, var samainīties ar kādu citu lūdzēju, mainīt līgšanu stundu, ziņojot koordinatoram, var uz laiku vai pavisam izstāties.
Pašlaik Tautas nemitīgais Rožukronis aptver dalībniekus no visas Latvijas. Krāslavas draudzē brālībā sastāv 25 dalībnieki. Kopš dibināšanas dienas daudzi lūdzēji jau devušies mūžībā, viņu vietā nāca jauni. Vislielākais lūgšanu “stāžs” mūsu draudzē ir Janīnai Tračumai, Antoņinai Jermakai (viņām slimību dēļ atļauts lūgties nenoteiktā laikā), Irēnai Zambarei, Irēnai Aleidzānei, Felicianam Lukaševičam.
Visi, kuri piedalās Tautas nemitīgajā Rožukronī Latvijas nodomā, iemanto sev un citiem lielas Dieva žēlastības. Lūk, ko liecina daži ieraksti Tautas nemitīgajā Rožukroņa “Zelta” grāmatā.
Kardināls Jānis Pujāts:
“Skaista un apbrīnas vērta ir tradīcija, ko uzsākuši Rožukroņa lūdzēji jau kopš 1993. gada, proti, nepārtraukta lūgšanu akcija. Rožukroņa noslēpumi, savstarpēji vienojoties par laiku, tiek skaitīti dienu un nakti. Ar to tiek piepildīta Jēzus vēlēšanās: “Jums vienmēr ir jālūdzas”.
Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs:
“Ar šo ieroci - Svēto Rožukroni varēsiet atbruņot ļaunā ienaidnieka - sātana viltības un varu Latvijā. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī turpmākajiem 100 gadiem!”
Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis:
“Lūdzieties par mūsu valsti un tautu, lai tā saglabātu ticību, cerību un mīlestību, kas ir trīs dievišķie tikumi. Tādā veidā mēs pasargāsim sevi, jaunatni no neticības un pazušanas briesmām”.
Genovefa KALVIŠA
Foto: http://lv.radiovaticana.va
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
