• Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona un kāpēc uzņēmējiem par to būtu jāzina

    Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau 6. gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (LSEZ). LSEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 48 investīciju līgumus par vairāk kā 35,4 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

    Lasīt
  • Rūgta oga - salda jautrība

    Turpinu lasītājiem stāstīt par neatsveramo pieredzi brīvā laika pavadīšanas organizēšanā Dagdas pilsētas un pagastu apvienībā, kur katrs pagasts ir lauku kultūras centrs. Tikai nesen "Ezerzemes" lapās tika publicētas manas reportāžas no svētkiem Kroma kalnā un tradicionālā "Sadancis Andrupenē”, no krāšņām Ludviga dienas svinībām Ezerniekos, no pārsteidzošās rudens izrādes “Dārza svētkos” Konstantinovā.

    Lasīt
  • Es Dienvidlatgalē varu!

    Secinot, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās, aktīvo cilvēku aizplūšana uz pilsētām, Administratīvi teritoriālās reformas ietekme rada arvien lielāku nepieciešamību stiprināt nelielās kopienas, trīs vietējās rīcības grupas (biedrība “Krāslavas rajona partnerība”, biedrība “Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi”" un biedrība “Preiļu rajona partnerība”), kuru darbības teritorija aptver visu Dienvidlatgales teritoriju, izstrādāja “Dienvidlatgales demokrātijas kultūras un cilvēktiesību attīstības stratēģiju 2020. – 2026. gadam”, lai īstenotu kopīgas aktivitātes vietējo iedzīvotāju pilsoniskās sabiedrības un līdzdalības stiprināšanai, zināšanu un izpratnes veicināšanai par demokrātijas kultūru, kā arī sociālo taisnīgumu.

    Lasīt
  • Harmoniku virtuozs un mūzikas vēstures krājumu glabātājs

    Ar viņu mēs jau sen esam uz "tu", jo tiekamies pastāvīgi. Svariņu ballītēs, Indras muzikantu salidojumos un citos koncertos. Harmoniku virtuozs ciematā - persona numur viens, pat ja vecums - pāri septiņdesmit. Mūsdienu jauniešiem divrindu harmonikas (garmoška, ermoņikas) ir kuriozs, vecākajai paaudzei - iemesls patīkamām atmiņām. Labākos gadus nevar atgriezt, bet kā lai noslēpj ilgas pēc tiem? Tās sāp vairāk nekā nostalģija, it īpaši, dzirdot jaunības melodijas. Sirds sastingst...

    Lasīt
  • Vecāki uzlabo vidi Krāslavas pirmsskolas iestādēs

    Krāslavas novada attīstības nodaļa šopavasar paziņoja, ka Krāslavas novada pašvaldības tradicionālā projektu konkursa “Iedzīvotāji veido savu vidi” ietvaros tika atbalstīti 33 no 36 iesniegtajiem projektiem. Piešķirtais finansējuma apjoms projektu atbalstam bija 23 964,70 eiro. No 12 atbalstītajiem projektiem Krāslavā puse attiecas uz rotaļu laukumu labiekārtošanu pilsētas pirmskolas iestādēs. Septembris ir projektu pabeigšanas un rezultātu apkopošanas laiks. Projektu autores Ieva Maļinovska, Oksana Mateja, Gunta Ahromkina un Rita Jurčenoka pastāstīja par vairākiem realizētajiem projektiem.

    Lasīt
  • Ciemos pie ukraiņiem kara laikā. Satikties pēc uzvaras – sveikiem un veseliem

    Nobeigums. Sākums 19. augusta numurā. Ivanofrankivskas centrā kancelejas preču veikalā nopirku divdesmit A4 lapas (tās tirgoja pēc skaita). Pārdevēja, saprotot to, ka esmu atbraucējs, jautāja: “Vai jums šeit nav bail?” Atbildēju ar pretjautājumu: “Bet vai jums ir bail te dzīvot?” Pārdevēja neatbildēja, šķita, ka tikko manāmi pasmaidīja. Torīt kārtējo reizi Ivanofrankivskā bija skanējušas gaisa trauksmes sirēnas. Taču no tiem tūkstošiem raķešu un aviobumbu, kas ir nogalinājušas un ievainojušas cilvēkus Ukrainas valsts kontrolētajā teritorijā, Ivanofrankivskas apgabalā pašā kara sākumā ir nokritušas mazāk par desmit. Tomēr droša sajūta nevarēja būt arī šeit, Ukrainas rietumos. Cilvēki runāja, un Ukrainas mediji raksta par aizturētajiem Krievijas artilērijas un raķešu uguns koordinatoriem, arī par diversantiem, kas ir darbojušies Ukrainas valsts kontrolētajā teritorijā. Tomēr nevienu pretinieka “neredzamās frontes” pārstāvi nemanīju.

    Lasīt
  • Jauns mācību gads – jauni izaicinājumi

    Ir pienācis jaunais mācību gads: 1. septembra priecīgos skolēnu un skolotāju smaidus nomainījusi ierastā ikdiena. Pēc diviem pandēmijas un tālmācības gadiem ikviens ir priecīgs par klātienes nodarbībām bez masku lietošanas. Taču izglītības sektorā situācija ir sarežģīta. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) oficiāli pieteikusi streiku un ziņo, ka tajā gatavi piedalīties 23,4 tūkstoši skolotāju. Arodbiedrības prasības ir sabalansēt pedagogu slodzi un ievērot solīto algu paaugstināšanas grafiku.

    Lasīt
  • Kustīgi lustīgi aizvadīta Tēvu diena

    Kā ierasts septembra otrajā svētdienā Latvijā atzīmē Tēvu dienu. Pēc vairāku gadu pārtraukuma ģimenes sanāca uz atraktīvu pasākumu Krāslavas sporta skolā, lai suminātu ktras ģimenes supervaroņus - tētus, vectētiņus, vecvectētiņus.

    Lasīt
  • Ķiploki: panaceja nabagiem un karaliskā garšviela

    Ķiploks ir sīpols. Tā jums katrs botāniķis pateiks. Tā patiesībā arī ir, lai gan mūsdienās reti kurš sajauks šos divus dārzeņus, kuriem ir “kopīgas saknes”. Tāpat kā sīpoli, ķiploki parādījās Indijā kopā ar āriešu ciltīm, kas tos atveda no Vidusāzijas. Tajos senajos laikos ķiplokus izmantoja tikai medicīniskiem nolūkiem, galvenokārt ārīgi. Tika uzskatīts, ka tā smarža aizskar dievus un biedē dēmonus. Ķiplokus varēja atrast gan templī, gan virs katrs mājas sliekšņa. No tā tika pagatavotas ziedes, tinktūras, uzlējumi. No Indijas ķiploki izplatījās visā Āzijā un nonāca arī Eiropā.

    Lasīt