• Un atkal masveida uzbrukums. Mērķis - Ukrainas enerģētikas sistēma

    Nedēļa sākās ar jaunu masveida raķešu uzbrukumu Ukrainas pilsētām. Mērķi bija valsts energosistēmas objekti. Kā vēsta ziņu aģentūras, Krievijas puse izšāvusi piecdesmit spārnotās raķetes. No tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 44. Uzbrukumā izmantoti arī bezpilota lidaparāti kamikaze. Enerģētikas objekti tika iznīcināti daudzās pilsētās, bet Kijeva cieta vairāk nekā citas. Uzbrukuma rezultātā Ukrainas galvaspilsētā bez ūdens palika 80% māju, bet bez elektrības palika 350 dzīvokļu. Bez elektrības palika arī simtiem apdzīvotu vietu septiņos Ukrainas reģionos. Uzbrukums, pēc Rietumu analītiķu domām, un Krievijas varas iestādes to neslēpj, bija atbilde uz Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu Sevastopolē izvietotajiem Krievijas Federācijas Melnās jūras flotes kuģiem.

    Lasīt
  • Krimināls, notikumi

    Laika periodā no 25.10.2022. līdz 02.11.2022. Krāslavas iecirknī tika reģistrēti 68 notikumi, no tiem tika uzsākti 9 kriminālprocesi, tika reģistrētas četras riska informācijas par saņemtiem zvaniem no krāpniekiem, bet nauda netika izkrāpta, un svarīgākie notikumi:

    Lasīt
  • Krāslavā amatierteātru saiets “Randiņš maskās’’

    Krāslavas pilsētas gleznainajos Daugavas lokos, daudzajiem radošajiem nopelniem ar lepnumu pievienoju - teatrālo. Sena tradīcija, kas ieguvusi otro elpu līdz ar talantīgā režisora Voldemāra Varslavāna ierašanos. Ar kādu sajūsmu un baudu esmu fotografējis Latgales plašumos popularitāti ieguvušā amatierteātra pirmizrādes un viesizrādes. Savs stils, šarms un - pilnas skatītāju zāles!

    Lasīt
  • Muzejā - tradīcijas turpinājums, ieilgušais tējas vakars

    Krāslavas "Rudens" ir zīmols, kas dzimis mūsu Vēstures un mākslas muzeja mājīgajās sienās pirms trīsdesmit gadiem. Nezūdošs Atmodas simbols un unikāls piemērs talantīgu cilvēku slāpēm pēc komunikācijas ar atzītiem otas meistariem, kuru aizbildniecībā gleznošana kļūst pieejama māksla. Zinu noteikti: neesmu palaidis garām nevienu rudens ekspozīciju, kurā vienmēr valda Viņas Majestāte Mūza. Glezniecība ir kā dzeja, ko vari skatīt vai kā mūzika, kas atspoguļojas audeklā! Mākslinieki pratuši to uztvert, patiess radošums sākas ar pārsteigumu.

    Lasīt
  • Latviskajā Baltinavā pie žoga ar Krieviju

    Baltinava pirms 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas pēc iedzīvotāju skaita bija Latvijā mazākā novada centrs (963 iedzīvotāji – 2019. gadā). Mazākais pēc iedzīvotāju skaita, bet ne kultūras vērtību ziņā. Baltinavā ir vidusskola, mūzikas un mākslas skola, kultūras nams, bibliotēka, muzejs, darbojas teātris, kura vadītājas Anitas Ločmeles (Danskovīte) radītais seriāls “Ontons un Anne” pēc izrāžu skaita bija viena no spēlētākajām lugām Latvijā (pat salīdzinot ar Rīgas profesionālajiem teātriem). Vēl var piebilst, ka 80 procentu Baltinavas pagasta iedzīvotāju ir latvieši.

    Lasīt
  • Karjeras nedēļa Krāslavas poļu pamatskolā

    No 17. līdz 21. oktobrim Krāslavas poļu skolā notika karjeras nedēļa. Nedēļas galvenā tēma bija “Uzņēmējdarbība”. Sociālo zinību, latviešu valodas, dizaina un tehnoloģiju stundās bērni skolotāju vadībā sprieda par profesijām un prasmēm, prasmi pielietot savas radošās spējas, lai veidotu uzņēmumu un attīstītu uzņēmējdarbību.

    Lasīt
  • Ievārījums: tūkstoš gadu vēsture un aizmirstas receptes

    Ievārījums - mīļākais kārums, patīkamākās bērnības atmiņas, vecmāmiņas viltības, kā noslēpt gardumu un aizslēgts skapītis virtuvē. Tas ir brīnums, laime, kas sniedza prieku un vienmēr bija saistīts ar svētkiem, pat ja tie bija visparastākajā darba dienā. Ievārījums, džems, želeja, marmelāde, biezenis - ir daudz nosaukumu, bet būtība ir viena - augļi un ogas, kas vārītas cukurā vai medū. Gardums, kas dzimis austrumos, kļuva populārs visā pasaulē tikai pirms aptuveni 200 gadiem. Ievārījumam bija tāls ceļš ejams, un šis produkts ne uzreiz kļuva par kārumu. Sākumā to pasniedza ar pikantu gaļu un zivīm. Bet sākās viss senos laikos Persijā...

    Lasīt
  • Notikumu hronika: jauni uzbrukumi, "kodolmācības", "netīrā bumba” un "nejauša" vēstule

    Katra diena mums sniedz satraucošas ziņas. Karš Ukrainā joprojām ir visu ziņu aģentūru priekšgalā. Taču pēdējā laikā šiem notikumiem ir bijis kāds fons. Dažas lielvaras, kā arī parastās valstis cenšas realizēt savas ambīcijas, kuras miera laikā nebija viegli realizēt, tās piesaistītu pārāk lielu uzmanību. Nu nekas jauns, tā tas ir bijis vienmēr. Ne tik lielu konfliktu slēpšanai tika izmantots liels militārs konflikts. Protams, 21. gadsimtā ir gandrīz neiespējami kaut ko noslēpt no pasaules sabiedrības, bet var taču likt kādam notikumam nonākt otrajā vietā. Un tas pilnīgi ir iespējams, kā tas bija, iespējams, 1940. gadā, kad Otrais pasaules karš okupēja visas pasaules prātus un masu medijus, Baltijas jūras piekrastē “norijot” uzreiz trīs valstis...

    Lasīt
  • Krimināls, notikumi

    Laika periodā no 05.10.2022. līdz 25.10.2022. Krāslavas iecirknī tika reģistrēti 205 notikumi, no tiem tika uzsākti 25 kriminālprocesi, un svarīgākie notikumi:

    Lasīt
  • Krāslavā uzņem bēgļus no Ukrainas

    Kad 24. februārī, agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par "specoperācijas sākumu" un sākās masīvs uzbrukums Ukrainai, daudzi tās iedzīvotāji, sevišķi ģimenes ar bērniem, pameta mājas un devās bēgļu gaitās. Pēc ANO aplēsēm, bēgot no kara šausmām, jau pēc mēneša Ukrainu bija pametuši jau vismaz 3,6 miljoni iedzīvotāju. 2022. gada 4. martā Eiropas Savienība (ES) aktivizēja Pagaidu aizsardzības direktīvu - ES ārkārtas shēmu (ukraiņu bēgļu aizsardzības programmu).

    Lasīt