• Ciemos pie ukraiņiem kara laikā. Satikties pēc uzvaras – sveikiem un veseliem

    Nobeigums. Sākums 19. augusta numurā. Ivanofrankivskas centrā kancelejas preču veikalā nopirku divdesmit A4 lapas (tās tirgoja pēc skaita). Pārdevēja, saprotot to, ka esmu atbraucējs, jautāja: “Vai jums šeit nav bail?” Atbildēju ar pretjautājumu: “Bet vai jums ir bail te dzīvot?” Pārdevēja neatbildēja, šķita, ka tikko manāmi pasmaidīja. Torīt kārtējo reizi Ivanofrankivskā bija skanējušas gaisa trauksmes sirēnas. Taču no tiem tūkstošiem raķešu un aviobumbu, kas ir nogalinājušas un ievainojušas cilvēkus Ukrainas valsts kontrolētajā teritorijā, Ivanofrankivskas apgabalā pašā kara sākumā ir nokritušas mazāk par desmit. Tomēr droša sajūta nevarēja būt arī šeit, Ukrainas rietumos. Cilvēki runāja, un Ukrainas mediji raksta par aizturētajiem Krievijas artilērijas un raķešu uguns koordinatoriem, arī par diversantiem, kas ir darbojušies Ukrainas valsts kontrolētajā teritorijā. Tomēr nevienu pretinieka “neredzamās frontes” pārstāvi nemanīju.

    Lasīt

  • Jauns mācību gads – jauni izaicinājumi

    Ir pienācis jaunais mācību gads: 1. septembra priecīgos skolēnu un skolotāju smaidus nomainījusi ierastā ikdiena. Pēc diviem pandēmijas un tālmācības gadiem ikviens ir priecīgs par klātienes nodarbībām bez masku lietošanas. Taču izglītības sektorā situācija ir sarežģīta. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) oficiāli pieteikusi streiku un ziņo, ka tajā gatavi piedalīties 23,4 tūkstoši skolotāju. Arodbiedrības prasības ir sabalansēt pedagogu slodzi un ievērot solīto algu paaugstināšanas grafiku.

    Lasīt

  • Kustīgi lustīgi aizvadīta Tēvu diena

    Kā ierasts septembra otrajā svētdienā Latvijā atzīmē Tēvu dienu. Pēc vairāku gadu pārtraukuma ģimenes sanāca uz atraktīvu pasākumu Krāslavas sporta skolā, lai suminātu ktras ģimenes supervaroņus - tētus, vectētiņus, vecvectētiņus.

    Lasīt

  • Ķiploki: panaceja nabagiem un karaliskā garšviela

    Ķiploks ir sīpols. Tā jums katrs botāniķis pateiks. Tā patiesībā arī ir, lai gan mūsdienās reti kurš sajauks šos divus dārzeņus, kuriem ir “kopīgas saknes”. Tāpat kā sīpoli, ķiploki parādījās Indijā kopā ar āriešu ciltīm, kas tos atveda no Vidusāzijas. Tajos senajos laikos ķiplokus izmantoja tikai medicīniskiem nolūkiem, galvenokārt ārīgi. Tika uzskatīts, ka tā smarža aizskar dievus un biedē dēmonus. Ķiplokus varēja atrast gan templī, gan virs katrs mājas sliekšņa. No tā tika pagatavotas ziedes, tinktūras, uzlējumi. No Indijas ķiploki izplatījās visā Āzijā un nonāca arī Eiropā.

    Lasīt

  • Ģimnāzijā - trīs pirmās klases!

    Jau otro reizi gada laikā pēc Krāslavas pilsētas svētkiem jūlijā, estrādē pulcējās tik ievērojams cilvēku skaits. Skolēni, skolotāji, vecāki, vecvecāki, krustvecāki... Ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns apsveikuma uzrunā uzsvēra, ka nākamgad būs dubultjubileja - pilsētas un ģimnāzijas simtgade. Kopā ar Zinību dienas galvenajiem varoņiem - pirmklasniekiem, uz skatuves kāpa skolotājas Ināra Krute, Anita Teiviša un Irēna Jakovele. Trīs pirmās klases vieš labas cerības, sacīja direktors. Visus klātesošos sirsnīgi sveica novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Trūlis. Sekmīgu mācību gadu novēlēja arī skolotāji un skolēnu vecāki.

    Lasīt

  • Ciemos pie ukraiņiem kara laikā. Pret savu gribu pārvietotie – kara bēgļi Ukrainas rietumos

    3. turpinājums. Sākums 19. augusta numurā. Pēc diennakti ilgā ceļa uz Jelgavas sadraudzības pilsētu Ivanofrankivsku Ukrainā, pamostoties viesnīcā “Bristole” un skatoties uz tīro, pat spodro grīdu, piepeši atklāju, ka iepriekšējā vakarā autostāvvietā esmu sabridis dubļos kurpes. Peļķe, kurā, raušoties ārā no “Dacia Duster” apvidus auto, iekāpu, bija sekla un zeķes palika sausas, bet nākamajā rītā uz viesnīcas grīdas tomēr mētājās no kurpēm atkrituši sakaltuša māla gabaliņi. Negaidot apkopēju, pašam vien gribējās “pēc sevis novākt”. Tā nu sanāca, ka nākamajā mirklī iepazinos ar Svitlanu no Severodoņeckas – pilsētas Ukrainas austrumos.

    Lasīt

  • Par vīriešu dāsnumu un sieviešu viltību

    Vasara pagājusi... Agrā rudens simbols - smagie, sārtie pīlādžu ķekari, kurus vēl nav skāruši izsalkušo putnu bari, un biezie miglas vāli virs ūdens. Klimats nervozē, ar gadiem aizvien pamanāmāk. Tikai septembra pirmajā sestdienā rīts - kā pēc pasūtījuma.

    Lasīt

  • Labākie ziedi ir ziedkāposti

    Nosaukums ir angļu sakāmvārds. Briti joko, bet katrā jokā ir patiesības grauds. Ziedkāposti uz mūsu galdiem parādās diezgan reti, bet katru reizi tā ir labsajūta - garšas, protams. Šo kāpostu sagatavošanas process nav sarežģīts. Vienīgais, kas mūs tik bieži aptur no to iegādes, ir lielveikalos nopērkamo ziedkopu cena un kvalitāte. Kas attiecas uz mūsu sakņu dārziem, kaprīzie ziedkāposti ne vienmēr izaug un nogatavojas pilnībā. Nu, ko lai saka, tie ir kaprīzi “ziedi”, to dzimtene ir Sīrija… vai Ēģipte…

    Lasīt

  • Jātiekas biežāk!

    Var bezgalīgi skatīties uz uguni, ūdeni un ... tautas dejām. Ugunskura liesma sasilda, ezera debeszilā virsma nomierina, bet deja ielīksmo dvēseli un stiprina cerību. Vieglajā dejas solī - sāļos sviedros mirkstošas darba dienas un ilgi gaidīto svētku prieks, kad līksmība plūst pāri malām.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2024 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.