• Grāveru dīķi, Aglonas meistari

    Vasaras otrā puse – dienas kā paradīzē, piepildītas ar klusumu un siltu lietu. Nogatavojušās mellenes, sēņotājiem prieku sagādā baravikas un gailenes. Ar lielu prieku pieņēmu ielūgumu uz pirmajām vasaras makšķernieku sacensībām. Agrs rīts, rītausma... Četri dīķi rīta miglā - kā izkususi alva. Un makšķernieku figūras omulīgajos krastos - kā priekšspēle lielam priekšnesumam viesmīlīgās saimniecības "Smiltaines" zaļajās dekorācijās. Grāveru puse, ezeru zeme... Šķiet, ka zilo lauku ir vairāk nekā pietiekami, taču tieši šeit čaklais saimnieks Vadims Skorodihins spītīgi turpina pierādīt: makšķerēšanā dīķos ir īpašs šarms! Savaldzināt trofeju karpas un karūsas ar ēsmu uz āķa nav viegls uzdevums, un pat uzvarēt divcīņā ar skaistuli spoguļkarpu, draugiem - sāncenšiem skaudīgi vaidot, ir īsts slavas mirklis, un iespaidi - uz mūžu. Bez sensācijām nepagāja arī šis rīts, bet par visu pēc kārtas.

    Lasīt

  • Veselības svētki senioriem

    Viens no vasaras centrālajiem notikumiem mūsu pilsētā ir Veselības svētki, kas 17. jūlijā notika jau ceturto reizi. Veselības svētki ir daļa no liela Eiropas Sociālā fonda projekta "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei Krāslavas novadā", ko organizē Krāslavas novada pašvaldība, lai palīdzētu novērst slimības un uzlabot novada iedzīvotāju veselību. Aktivitātes projekta ietvaros primāri ir adresētas tiem iedzīvotājiem, kuri ir pakļauti nabadzības un sociālās izolācijas riskam. Pasākumiem jāpalīdz popularizēt veselīga uztura principus, veicināt fizisko aktivitāti, stiprināt garīgo un emocionālo veselību.

    Lasīt

  • Valrieksts: no Aleksandra Lielā karavīru kabatām - visā Eiropā

    Valrieksti nav grieķu rieksti, kā tos dēvē krievu valodā. Ar šādu apgalvojumu mēs sākam šī garšīgā un veselīgā rieksta, kas ir plaši pazīstams visā pasaulē, vēsturi. Un ne tikai pazīstams, bet arī mīlēts! Valrieksta nosaukums latīņu valodā ir tulkots kā "Karalisks", un tam ir daži iemesli. Sāksim ar to, ka valriekstu koks savā tuvumā necieš citus augus. Tas ir saistīts ar īpašu toksīnu, ko satur šī koka lapas, un pats toksīns lietus laikā nonāk zemē un saindē visu, kas uzdrošinās augt zem koka. Jau šo funkciju var pamatoti saukt par "karalisko". Tajā pašā laikā šie koki visbiežāk aug siltajās zemēs un ir ļoti zaraini ar blīvu zaļumu, dod plašu ēnu, ko tik ļoti novērtē saulaino zemju iedzīvotāji. Bet atgriezīsimies pie riekstiem.

    Lasīt

  • Ilgi gaidītie svētki, ar gurķu smaržu

    Koronavīrusa nelaimes dēļ divus gadus ilgojāmies pēc Krāslavas pilsētas svētkiem, lai gan rosīgajai Dagdai izdevās šo laiku samazināt uz pusi. Kad alkas pēc kultūras vienotības starp māksliniekiem un skatītājiem ir spēcīgas, radošai izdomai nav robežu. Lieliski zinot novadnieku noskaņojumu, uzdrošinos apgalvot: šoreiz krāslavieši sapņoja par kaut ko neparastu, pat fantastisku. Turklāt Līgo tika nosvinēti ilgi gaidītā radošā pacilātībā, kas bija kā priekšvēstnesis jūlijā gaidāmajiem svētkiem. Jā, un jaunās ģeogrāfiskās novada robežās svētkiem bija jābūt izciliem.

    Lasīt

  • Cik jauni mēs bijām…

    Lieliska ideja – pilsētas svētku dienā sarīkot Krāslavas 1. vidusskolas 1972. gada absolventu tikšanos. Tieši pēc piecdesmit gadiem! Starp citu, šis bija pēdējais izlaidums vienpadsmitajiem, kuriem mācības notika grāfa pils pompozajos mūros. Skolotāju Helēnas Kromānes un Monikas Šaķeles vadītajās klasēs tolaik mācījās 43 vidusskolēni, bet pusgadsimtu vēlāk uz tikšanos pulcējās ceturtdaļsimts absolventu. Un viņi visi - veiksmīgi cilvēki, laimi guvuši savā dzimtajā Latvijā. Skolotāji, ārsti, vadītāji, uzņēmēji, amatnieki…

    Lasīt

  • Stāsts par rukšiem

    Mūsdienās cūkgaļa ir visizplatītākā gaļa. Es domāju produktu, gaļu uz galda. Tieši cūkgaļu cilvēki ēd no pirmsākumiem. Tas notika akmens laikmetā. Atcerieties attēlus vēstures grāmatās, kuros redzami pirmatnējie cilvēki, kuri nomedījuši mamutu. Bet tas notika pārāk reti, parasti bija jāsamierinās ar mazāku medījumu. Pati iekārojamākā bija mežacūka, tai bija garda gaļa, pietiekami mīksta un neparasti sātīga.

    Lasīt

  • Dagdas svētku vēriens

    Dagdas novads ir iegājis vēsturē, bet unikālās kultūras iniciatīvas, kas dzimušas mājīgā pilsētiņā pie ezera, ir ierakstītas ne tikai valstiski nozīmīgu notikumu hronikā, bet ieguvušas arī starptautisku slavu.

    Lasīt

  • Draugu, grāmatu cienītāju, lokā

    Es pats īsti neticu pareģojumiem, lai gan ne reizi vien esmu pārliecinājies - dažreiz tie piepildās. Un kā nekļūt māņticīgam, ja centra ieliņās satiekot Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas vadītāju Valentīnu Magidas, noteikti zinu - būs interesanta tēma. Mūsu ceļi krustojas gandrīz katru dienu, un pēdējo reizi cienījamā kultūras darbiniece aicināja uz dāsno cilvēku – grāmatu dāvinātāju svētkiem. Un skanēšot talantīgā mūziķa Jevgēņija Tadello saksofona melodijas, kā var atteikties... Mūsu pilsētā arvien mazāk skan dzīvā mūzika, bet žēl. Kā nelabojams optimists ticu, ka mūsu novada pilsētās un ciemos atdzims gan orķestri, gan muzikālie ansambļi!

    Lasīt

  • Problēmas ar piena lietošanu pieaugušajiem

    Šodien stāsts būs par pienu. Šķiet, ka cilvēcei šo produktu vajadzēja iepazīt jau ļoti sen, laikā, kad par civilizāciju vēl nebija ne runas. Bet nē. Tieši otrādi. Turklāt šodien mūsu planētas teritorijas lielākajā daļā šis produkts vispār netiek patērēts, jo cilvēka organisms to nevar pārstrādāt... Nekad nebūtu domājis.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Sandis, Uldis, Ulvis

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2024 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.