• Kluss vakars, silts vakars...

    Viens no Latvijas skaistākajiem ezeriem ar daudzām salām-ežiem, atturīgā Piloru ozolu audze, atjaunotās vecās skolas ēkas romantiskais atspulgs debeszilā Ežezera virsmā un majestātiskā Sv. Ludvika baznīca augstā kalnā, strādīgu un talantīgu cilvēku zeme... Tas viss ir Ezernieku ciems, kas atceras gan klusus dievkalpojumus ļaužu pilnā baznīcā, gan trokšņainus gadatirgus ar dažādām izpriecām. Mīļā zeme, maigā Latgales sirds. Jaunajā tūkstošgadē šī gleznainā puse kļuvusi ievērojami mazapdzīvota. Vieni jau viņsaulē, citi tālu prom... Bet par spīti visām grūtībām Ežezera krastos kā acuraugu saudzē dziesmu un deju tradīcijas, ar bijību un cieņu pret senatni. Ezernieku folkloras kopa "Akmiņeica", izpelnījusies augstās tiesības piedalīties starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica 2022”, šovasar veiksmīgi uzstājās galvaspilsētā. Otra ciema vizītkarte ir Ezernieku Saietu nama vidējās paaudzes deju kopa "Bukmuiža", kuru vada Natālija Sprukta, trešā – Vitas Vitānes veidotā "Tautību studija" ...

    Lasīt

  • Pārvarot laiku un attālumus...

    Skolas gadi, klasesbiedri un - gadu desmitiem saglabātā absolventu brālība. Šovasar man jau otro reizi laimējās būt lieciniekam vēsturiskam absolventu salidojumam. Vārda skaistākajā nozīmē: pusgadsimts kopā! Pārvarot laiku un attālumus, kad sirmot sākušiem matiem un grumbiņām sejās nav nozīmes, galvenais - jaunības entuziasms sirdīs.

    Lasīt

  • Par gājēju aizmirsa?

    Vasaras beigās redakcijai piezvanīja uzticīgs “Ezerzemes” lasītājs Antons Arnicāns: "Aicinu ciemos korespondentu, sasāpējis jautājums." Sāpīgi pazīstama situācija, kad mūsu novada iedzīvotāji kā pēdējam glābšanas salmiņam pievēršas neatkarīgajam laikrakstam. Un mūsu uzdevums - izturēties ar vislielāko uzmanību pret jebkuru aicinājumu.

    Lasīt

  • Ciemos pie ukraiņiem kara laikā

    2. turpinājums. Sākums 19. augusta numurā. Mērs Marcinkivs: “Ivanofrankivskā ir jābūt Mariupoles varonīgo aizstāvju ielai” Pusvienpadsmitos 13. jūlija vakarā jeb trīsdesmit stundas pēc izbraukšanas no Jelgavas mani laipni uzņēma viesnīcā “Bristole”, kas atrodas Ivanofrankivskas vecpilsētas centrā. Vienā pusē piemineklis dzejniekam un poļu, arī lietuviešu nacionālās atmodas veicinātājam Adamam Mickēvičam, pusotra simta metru tālāk piemineklis “Krievu trijotne” – 19. gadsimta pirmās puses literātiem un sabiedriskajiem darbiniekiem slavofiliem Markijanam Šaškevičam, Ivanam Vagiļevičam un Jakovam Golovackim –, turpat netālu bankas, grāmatnīcas, pasts un 1729. gadā būvētā grieķu katoļu katedrāle. Istabas logs izgāja uz pilsētas īsāko ieliņu, kurai ir gleznotāja Ivana Truša vārds.

    Lasīt

  • Viss sākās ar ābolu

    Ābolu sezona ir sākusies. Dārzu saimnieki ar prieku dāvā ābolus, jo šogad to raža padevusies laba. Cilvēki bauda šos veselīgos augļus jau vairāk nekā 30 tūkstošus gadu. Šajā laikā radušies vairāki tūkstoši visdažādāko "mājas ābolu" šķirņu, kas priecē ar ļoti dažādas garšas, krāsas un izmēra augļiem. Ābolu selekcijas darbu sāka pati daba, daudz agrāk, pirms cilvēki sāka interesēties par āboliem un sāka tos lietot.

    Lasīt

  • Kroma Kolna svātki "Bruolestei 10"

    Šķiet, ka jauno tehnoloģiju straujās attīstības laikmetā ir pienācis laiks izbaudīt ilgi gaidīto universālo paradīzi uz zemes virsmas. Patiesībā esam nodzīvojuši tiktāl, ka jau pat prozaiskā malka sāk nopietni ietekmēt globālo politiku. Cerībā uz veselā saprāta triumfu arvien biežāk skatienu pievēršam pagātnei. Par to mans šodienas stāsts.

    Lasīt

  • Desu dažādība

    Jebkurā pārtikas preču veikalā desu, sardeļu un cīsiņu izvēle ir lieliska. Mēs varam izvēlēties to, kas mums garšo vislabāk. Bieži vien pat nepētām sastāvu, pievēršot uzmanību tikai cenai, atbilstoši savām finansiālajām iespējām. Uztura speciālisti, kardiologi un endokrinologi ar desu pārpilnību ir neapmierināti. Nevienā diētā nav iekļautas desas, pārāk daudz tauku, pārāk daudz piedevu, kas mūsu veselību ietekmē nelabvēlīgi. Protams, šodien neviens neteiks, ka desa ir izcila delikatese, izsmalcināta un nepieejama. Bet tā tas bija ļoti ilgu laiku. Kādreiz Eiropā šo pilnīgi parasto produktu varēja ēst tikai ļoti turīgi cilvēki.

    Lasīt

  • Krāslavas novada iedzīvotāju aptauja

    Cienījamie lasītāji, Krāslavas novada iedzīvotāji! Kopš jūlija, katru mēnesi laikrakstā “Ezerzeme” tiek publicēti divi raksti par dzīvi pagastos, kuri 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika pievienoti Krāslavas novadam. Šie raksti top projekta “Novadu apvienošanas plusi un mīnusi – skats pēc gada kopā būšanas” ietvaros, kuru finansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

    Lasīt

  • Ciemos pie ukraiņiem kara laikā

    1. turpinājums. Sākums 19. augusta numurā. “Es uzvaru – tas Ukrainai dod vienu cerību staru!” Ceļā sastaptie cilvēki nereti ir ziņu avots, kur nav īsti iespējams neko pārbaudīt. Vadoties no kaut kādām maņām, tu izlem, vai ņemt satikto cilvēku par pilnu, vai arī labāk ne. Septiņu automašīnu kopējā braucienā tviterkonvojā Nr.37 no Rīgas uz Ukrainas robežpilsētiņu Rava Rusku (ar to minētās automašīnas tika nogādātas Ukrainas aizsardzībai) vēl Lietuvā degvielas uzpildes stacijā Kauņā pamanīju kādu jaunu sievieti, kas brauca kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes studentu Gabrielu (Gabi). Abi pirmajā brīdī likās kā draugu pārītis, kas, nopietni saskatoties, palīdz viens otram pārvarēt ceļa grūtības. Tikai brauciena beidzamajā etapā pirms Rava Ruskas noskaidroju, ka Gabi tviterkonvojā patiesībā ved pasažieri – ultramaratonisti, Ukrainas rekordisti Viktoriju Nikolajenko, kas ar kārtējo uzvaru atgriežas no sacensībām Somijā un kas ir pazīstama arī Latvijā kā labdarības skrējiena Rīga – Valmiera uzvarētāja. Faktu pārbaudei, ievadot viņas vārdu interneta meklētājā, protams, no daudziem neatkarīgiem ziņu avotiem apstiprinājās: Viktorija Nikolajenko - Brjanceva tiešām uzvarēja Valmieras 107 kilometru skrējienā, kas notika jūnijā. Rezultāts 10 stundas un 18 sekundes. Savukārt, Ukrainas skrējēju portālā varēja izlasīt, ka Viktorijas personīgais rekords 100 kilometru distancē, ko viņa savā dzīvē sacensībās veikusi trīs reizes, ir 8 stundas 46 minūtes un 9 sekundes.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2024 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.