Februāra pēdējā sestdienā Konstantinovas pagasta karjerā "Lielmeži" notika desmitās, jubilejas sacensības "Mednieku spēles 2023". Pasākums guva plašu atsaucību ne tikai mednieku kolektīvu, bet arī līdzjutēju vidū. Interesi izrādīja arī masu mediji - gan drukātie, gan televīzija.
Lasīt
28. februāra priekšpusdienā, Krāslavas Bērnu un jauniešu centra aktu zālē, Raiņa ielā 25, pulcējās novada izglītības iestāžu vokālie ansambļi uz tradicionālo mazo mūzikas kolektīvu konkursu. Notika valsts mēroga vokālās mūzikas konkursa “Balsis 2023” 1.kārta. Ieradušies kolektīvi no Indras, Dagdas, Priežmalas un Krāslavas.
Lasīt
Itāļu virtuves mēnesi mēs sākam ar itāļu zupu. Nu, diezgan loģiski, pirmais būs pirmais ēdiens. Tiesa, Itālijā zupas tiek pasniegtas uz pusdienu galda tikai aukstajā sezonā. Atlikušo laiku zupas itāļu uzturā ir ļoti reti sastopamas. Šīs zupas iezīme ir vēl viena īpatnība. Fakts ir tāds, ka Itālijā katrs reģions lepojas ar dažiem saviem ēdieniem, turklāt notiek konkurence starp valsts vēsturiskajiem reģioniem par tiesībām tikt sauktam par “gastronomijas čempionu”. Bet Minestrones zupa ir populāra visā valstī, atšķirība ir tikai ēdiena gatavošanas procesa un dažu sastāvdaļu pievienošanā. Lielais katls ar zupu diezgan organiski izskatās uz galda Kampānijā, Romanjā, Lombardijā vai Sicīlijā. Tieši liels katls. Bet par to vēlāk.
LasītEkspertu viedokļi, ziņas, reportāžas, uzbrukumi, aizsardzība – militārās tēmas pēkšņi kļuva saprotamas un ierastas TV, internetā, avīzēs. Šodien savā tradicionālajā sadaļā mēs atkāpsimies no ierastā formāta, lai uzklausītu divu ukraiņu viedokļus par konflikta cēloņiem, par personīgo pieredzi un sajūtām. Par savu dzīvi pirms un kara laikā. Iepazīsimies? Tātad: Uļjana, psiholoģe, Ļvivas iedzīvotāja, šķīrusies, divi dēli, šobrīd izbraukusi no Ukrainas, un dzīvo kopā ar jaunāko dēlu Polijā; Bogdans – bijušais kalnracis, dzīvo Doņeckas apgabala austrumos, tā dēvētās Doņeckas tautas republikas teritorijā, kas tagad ir pilnībā “iekļauta Krievijas Federācijā”, šķīries. Abi mani sarunu biedri sevi uzskata par ukraiņiem, abi runā ar izteiktu akcentu un nelabprāt runā par karu. Abi piekrita sarunai, lai paustu savu viedokli par notiekošo, par to esmu viņiem ļoti pateicīgs.
Lasīt
Beidzot sagaidījām: divu gadu piespiedu pārtraukums, kas ir mainījis ierasto dzīvu, nu ir galā. Simtiem aizrautīgu cilvēku, kuri visu savu dzīvi ir veltījuši skatuvei, protams, izjuta diskomfortu, bet tiklīdz ausa rītausma, mēģinājumi tika atsākti ar dubultu enerģiju. Lūk, arī pirmais cerību stariņš: afišas novada centrā aicināja uz lielo uzvedumu “Ceļā uz svētkiem”.
Lasīt
“Supratkas bija cilvēku kopā sanākšana, īpaši rudens pusē un ziemā, kad lielie saimniecības darbi padarīti un vakari brīvāki. Tad tos varēja pavadīt kopā ar ģimeni, kaimiņiem, draugiem un paziņām. Tādām kopā sanākšanām bijis dažāds mērķis – nopietna strādāšana, kur nereti piedalījušās vien sievietes, lai netraucēti varētu locīt pūru vai paveikt citus sīkos ikdienas darbiņus – šūt, adīt, vērpt, klusas sanākšanas reizes ar stāstījumiem un dziesmām, tāpat jautra laika pavadīšana ar dziesmām, dejām un rotaļām. Supratkas bija kā īpašs pasākums, kas motivēja strādāt, iemācīties kaut ko jaunu, gūt padomu no citiem, parādīt pārējiem paša paveikto, kaut arī liela loma tajā bija arī jaunāko notikumu apspriešanai, sarunām.
Lasīt
Meteņi, Aizgavēnis, Vastlāvi - kā nu kurš tos dēvē… Taču tas ir noteikts krustpunkts starp ziemu un pavasari - viens īss gadalaiks tikai vienas dienas garumā, bet ar savām samērā stingrām tradīcijām, paražām.
Lasīt
Maijas smaids… Saulains un apburošs – neizgaistošas enerģijas un dzīves mīlestības simbols. Rets simtprocentīga fotogēniskuma gadījums, ko arī pats izmantoju vairākus gadu desmitus.
Lasīt
No 2023. gada 13. līdz 17. februārim grāfu Plāteru vārdā nosauktajā Krāslavas poļu skolā norisinājās mūsu pilsētas vēstures izpētei veltīta projektu nedēļa. Tā kā Krāslavas pilsētai šogad aprit 100 gadi, mūsu skolēnu uzdevums bija noskaidrot, kā veidojās mūsu pilsēta, kā tas viss sākās. Zinātnieki uzskata, ka mūsu Krāslavas teritorija avotos minēta jau senatnē. Tomēr toreiz attīstība nebija strauja.
Lasīt
Kā pienāk ziema, tā jauni pārdzīvojumi… Mūsu brālis, makšķernieks, ir gandrīz bez grēka, tad kāpēc gan no augšas nāk tāds sods? Decembris likās cerīgs, bija gan spēcīgs sals, gan pus metru dziļas kupenas, kas jau sen bija aizmirstas. Sirds gavilēja īsu brīdi: janvārī Daugavā sākās ledus iešana, pat divreiz bija plūdi. Pazīstams upes makšķernieks stāstīja, ka teju devās ceļojumā uz ledus gabala. Laikus atguvās, izgāja krastā, viss slapjš līdz… krūtīm. Toties kakls palika sauss un somu firmas cepure galvā arī palika neskarta! Nenosodīju viņu, jo pats neesmu bez grēka, ne tas vien ir bijis. Zemledus makšķerēšana pēdējā laikā – ļaunāk nemēdz būt. Te temperatūras svārstības, te barometra stabiņš traucās kā traks, mēdz pūst arī tāds ziemeļu vējš, ka pat degunu no mājas negribas bāzt ārā. Kunga Kristīšanas svētku sala vietā lija lietus, pat vārnas nespēja sakarīgi domāt – klaigāja kā pavasarī. Ziemas makšķernieki pavisam sašļuka, nav kam palielīties ar superdārgo zviedru ledus urbi vai par pāris simtiem eiro nopirkto kostīmu. Ne tāpēc centus krāja, lai to visu parādītu kaimiņam garāžā.
LasītLaikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
