• Ģimnāzijā - trīs pirmās klases!

    Jau otro reizi gada laikā pēc Krāslavas pilsētas svētkiem jūlijā, estrādē pulcējās tik ievērojams cilvēku skaits. Skolēni, skolotāji, vecāki, vecvecāki, krustvecāki... Ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns apsveikuma uzrunā uzsvēra, ka nākamgad būs dubultjubileja - pilsētas un ģimnāzijas simtgade. Kopā ar Zinību dienas galvenajiem varoņiem - pirmklasniekiem, uz skatuves kāpa skolotājas Ināra Krute, Anita Teiviša un Irēna Jakovele. Trīs pirmās klases vieš labas cerības, sacīja direktors. Visus klātesošos sirsnīgi sveica novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Trūlis. Sekmīgu mācību gadu novēlēja arī skolotāji un skolēnu vecāki.

    Lasīt
  • Ciemos pie ukraiņiem kara laikā. Pret savu gribu pārvietotie – kara bēgļi Ukrainas rietumos

    3. turpinājums. Sākums 19. augusta numurā. Pēc diennakti ilgā ceļa uz Jelgavas sadraudzības pilsētu Ivanofrankivsku Ukrainā, pamostoties viesnīcā “Bristole” un skatoties uz tīro, pat spodro grīdu, piepeši atklāju, ka iepriekšējā vakarā autostāvvietā esmu sabridis dubļos kurpes. Peļķe, kurā, raušoties ārā no “Dacia Duster” apvidus auto, iekāpu, bija sekla un zeķes palika sausas, bet nākamajā rītā uz viesnīcas grīdas tomēr mētājās no kurpēm atkrituši sakaltuša māla gabaliņi. Negaidot apkopēju, pašam vien gribējās “pēc sevis novākt”. Tā nu sanāca, ka nākamajā mirklī iepazinos ar Svitlanu no Severodoņeckas – pilsētas Ukrainas austrumos.

    Lasīt
  • Par vīriešu dāsnumu un sieviešu viltību

    Vasara pagājusi... Agrā rudens simbols - smagie, sārtie pīlādžu ķekari, kurus vēl nav skāruši izsalkušo putnu bari, un biezie miglas vāli virs ūdens. Klimats nervozē, ar gadiem aizvien pamanāmāk. Tikai septembra pirmajā sestdienā rīts - kā pēc pasūtījuma.

    Lasīt
  • Labākie ziedi ir ziedkāposti

    Nosaukums ir angļu sakāmvārds. Briti joko, bet katrā jokā ir patiesības grauds. Ziedkāposti uz mūsu galdiem parādās diezgan reti, bet katru reizi tā ir labsajūta - garšas, protams. Šo kāpostu sagatavošanas process nav sarežģīts. Vienīgais, kas mūs tik bieži aptur no to iegādes, ir lielveikalos nopērkamo ziedkopu cena un kvalitāte. Kas attiecas uz mūsu sakņu dārziem, kaprīzie ziedkāposti ne vienmēr izaug un nogatavojas pilnībā. Nu, ko lai saka, tie ir kaprīzi “ziedi”, to dzimtene ir Sīrija… vai Ēģipte…

    Lasīt
  • Jātiekas biežāk!

    Var bezgalīgi skatīties uz uguni, ūdeni un ... tautas dejām. Ugunskura liesma sasilda, ezera debeszilā virsma nomierina, bet deja ielīksmo dvēseli un stiprina cerību. Vieglajā dejas solī - sāļos sviedros mirkstošas darba dienas un ilgi gaidīto svētku prieks, kad līksmība plūst pāri malām.

    Lasīt
  • Kluss vakars, silts vakars...

    Viens no Latvijas skaistākajiem ezeriem ar daudzām salām-ežiem, atturīgā Piloru ozolu audze, atjaunotās vecās skolas ēkas romantiskais atspulgs debeszilā Ežezera virsmā un majestātiskā Sv. Ludvika baznīca augstā kalnā, strādīgu un talantīgu cilvēku zeme... Tas viss ir Ezernieku ciems, kas atceras gan klusus dievkalpojumus ļaužu pilnā baznīcā, gan trokšņainus gadatirgus ar dažādām izpriecām. Mīļā zeme, maigā Latgales sirds. Jaunajā tūkstošgadē šī gleznainā puse kļuvusi ievērojami mazapdzīvota. Vieni jau viņsaulē, citi tālu prom... Bet par spīti visām grūtībām Ežezera krastos kā acuraugu saudzē dziesmu un deju tradīcijas, ar bijību un cieņu pret senatni. Ezernieku folkloras kopa "Akmiņeica", izpelnījusies augstās tiesības piedalīties starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica 2022”, šovasar veiksmīgi uzstājās galvaspilsētā. Otra ciema vizītkarte ir Ezernieku Saietu nama vidējās paaudzes deju kopa "Bukmuiža", kuru vada Natālija Sprukta, trešā – Vitas Vitānes veidotā "Tautību studija" ...

    Lasīt
  • Pārvarot laiku un attālumus...

    Skolas gadi, klasesbiedri un - gadu desmitiem saglabātā absolventu brālība. Šovasar man jau otro reizi laimējās būt lieciniekam vēsturiskam absolventu salidojumam. Vārda skaistākajā nozīmē: pusgadsimts kopā! Pārvarot laiku un attālumus, kad sirmot sākušiem matiem un grumbiņām sejās nav nozīmes, galvenais - jaunības entuziasms sirdīs.

    Lasīt
  • Par gājēju aizmirsa?

    Vasaras beigās redakcijai piezvanīja uzticīgs “Ezerzemes” lasītājs Antons Arnicāns: "Aicinu ciemos korespondentu, sasāpējis jautājums." Sāpīgi pazīstama situācija, kad mūsu novada iedzīvotāji kā pēdējam glābšanas salmiņam pievēršas neatkarīgajam laikrakstam. Un mūsu uzdevums - izturēties ar vislielāko uzmanību pret jebkuru aicinājumu.

    Lasīt
  • Ciemos pie ukraiņiem kara laikā

    2. turpinājums. Sākums 19. augusta numurā. Mērs Marcinkivs: “Ivanofrankivskā ir jābūt Mariupoles varonīgo aizstāvju ielai” Pusvienpadsmitos 13. jūlija vakarā jeb trīsdesmit stundas pēc izbraukšanas no Jelgavas mani laipni uzņēma viesnīcā “Bristole”, kas atrodas Ivanofrankivskas vecpilsētas centrā. Vienā pusē piemineklis dzejniekam un poļu, arī lietuviešu nacionālās atmodas veicinātājam Adamam Mickēvičam, pusotra simta metru tālāk piemineklis “Krievu trijotne” – 19. gadsimta pirmās puses literātiem un sabiedriskajiem darbiniekiem slavofiliem Markijanam Šaškevičam, Ivanam Vagiļevičam un Jakovam Golovackim –, turpat netālu bankas, grāmatnīcas, pasts un 1729. gadā būvētā grieķu katoļu katedrāle. Istabas logs izgāja uz pilsētas īsāko ieliņu, kurai ir gleznotāja Ivana Truša vārds.

    Lasīt