Mēs – ģimene, mēs – skola, mēs – valsts un pašvaldību institūcijas, mēs – sabiedrība. Ar šādu devīzi 24. aprīlī Krāslavas Valsts ģimnāzijā notika seminārs „Domā – Mācies – Dari”, kas tika organizēts projekta „Mācāmies un darām kopā” ietvaros un kura tēma bija vecāku, skolēnu un pedagogu sadarbības iespējas, uzlabojot zināšanu kvalitāti un pilnveidojot prasmes pilsoniskajā līdzdalībā.
LasītIzvalta ir bagāta ar kultūras tradīcijām. Daudzveidīgo svētku kaleidoskopā Jurģu diena ir visjautrākā. Šoreiz man radās iespaids, ka skolas plašā aktu zāle bija par šauru visiem pasākuma dalībniekiem. Vistuvāko viesu vidū - Auleja, Ūdrīši, Kombuļi, Skaista, Šķeltova, Kalnieši, Indra, bet bija arī pārstāvji no Daugavpils novada – kolektīvs no Naujenes un pašdarbnieku desants no Kalupes, kas ieradies Izvaltā, pateicoties Monikas Lipšānes centieniem. Kaut gan karjeras apsvērumu dēļ viņa nomainīja Krāslavu pret Daugavpils novadu, dzimtene tik vienkārši nelaiž vaļā.
Lasīt23. aprīlī Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas kardināli maina pastāvošo regulējumu. Kā izriet no Saeimā pieņemtajiem grozījumiem, tad pašu būtiskāko grozījumu daļu, tas ir, nozares, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmuma nodokli, noteiks Ministru kabinets. Ņemot vērā iepriekš publiski izskanējušos Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja Kārļa Šadurska paziņojumus, kurš šos grozījumus ir iniciējis, var droši paredzēt, ka juristi, grāmatveži, konsultanti un citas šobrīd nezināmas nozares būs šo „nelabvēlīgo” nozaru skaitā, jo MK kontrolē tas pats politiskais spēks, kurš panāca konkrēto grozījumu pieņemšanu.
LasītMaijs tiek uzskatīts par aktīvās tūrisma sezonas sākumu. Latgalē tūrisma nozare veiksmīgi attīstās un ik gadu ceļotājiem tiek piedāvātas jaunas iespējas dažādot atpūtu. Jāpiebilst, ka arī vietējie iedzīvotāji tiek aicināti izmantot šos novados esošos piedāvājumus.
LasītSolvita Plivča jau gandrīz 20 gadus strādā par Dagdas Tautas nama pasākumu organizatori. Neskatoties uz lielo darba pieredzi, Solvita pirms katra pasākuma jūt satraukumu.
LasītIkdienas skrējienā ir ļoti svarīgi zināt un atcerēties Latvijas vēstures nozīmīgākos posmus un notikumus. Bez pagātnes izpratnes nav iespējams prognozēt nākotni. Viņas Majestāte Vēsture... Atklājot novada 7.-9. klašu skolēnu erudīcijas konkursu, kas veltīts Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 25. gadadienai, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas direktore Valentīna Magidas uzsvēra: „Latvijas vēsture nav melnbalta vai tikai sarkana un brūna. Tā ir daudzkrāsaina.”
LasītTie, kuri pievērš uzmanību pasākumiem Krāslavā, kas saistīti ar dejām, noteikti jau pazīst efektīgo meiteni Aleksandru Mihailovu. Mūsu lasītāji var uzdot jautājumu – kuru deju virzienu apgūst šī talantīgā meitene? Visus, kuri ir pieejami mūsu pilsētā. Saša labprāt dejo tautas dejas, austrumu un sporta dejas.
LasītIr iemesls! Netālu no Magdeburgas ir Vetīnes pilsēta. Maza, mājīga, laimīga. Senlaiku baznīcas, torņi, cietoksnis, kas 18. gadsimtā tika pārbūvēts par pili. Ģimnāzija, muzejs, vairāki alus krogi un viesnīcas. Nevar teikt, ka Vetīne ir Vācijas pērle vai „tūrisma meka”, taču tā ir ļoti patīkama un savdabīga pilsētiņa. Mūs varētu ieinteresēt viens fakts no Vetīnes vēstures – šeit 1652. gadā mācītāja ģimenē dzimis zēns Ernsts, kurš pēc 47 gadiem iegāja Latvijas vēsturē kā autors, kas pārtulkojis latviešu valodā Bībeli.
LasītŠie svētki kļuvuši ne tikai par tradīciju, bet arī par krāšņiem svētkiem Latgales kultūras dzīvē. Par pirmās saulainās aprīļa svētdienas rotu kļuva galda dziesmu un “gvelžu” festivāls “Auni kojas, laksteigola!”. Atsaucoties Dagdas novada folkloras centra aicinājumam, mājīgajā pilsētiņā ieradās pusotrs desmits radošo kolektīvu - folkloras un vokālie ansambļi. Pavasara sanākšana nevarēja noritēt bez brašajiem Svariņu muzikantiem Donāta Mileiko un Vladislava Boboviča.
LasītTieši pirms gada problemātiskā ekoloģijas tēmas apskatā es aprakstīju tikšanos piesārņotā Galonskas atvara krastā ar ārzemnieci Žaneti. Kaimiņu sētas īpašniece ar lielu izbrīnu jautāja: “Kāpēc Vācijā cilvēki atkritumus nes prom no krastiem, bet Latvijā otrādi?”
Lasīt
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
