Liturģiskais kalendārs maijam
- Reliģija
- 16.05.2010 10:38
“Māte ir radītās pasaules kronis un zināmā mērā ir Dieva meistardarbs. Viņas mīlošajām rokām Dievs uzticēja visas cilvēces nākotni.” Pāvests Pāvils VI
Lasīt“Māte ir radītās pasaules kronis un zināmā mērā ir Dieva meistardarbs. Viņas mīlošajām rokām Dievs uzticēja visas cilvēces nākotni.” Pāvests Pāvils VI
LasītSkaistākais gada mēnesis maijs, kad viss dabā sāk zaļot un ziedēt, tiek aizvadīts Mātes un Ģimenes zīmē. Katoļu Baznīca šajā mēnesī aicina savus bērnus īpašā veidā godināt Jēzus un visu mūsu Māti Mariju — debesu un zemes Karalieni, Baznīcas Māti, Kristum ticīgo Palīdzību Fatimas Dievmāti, Skaistkalnes Dievmāti — Ģimeņu aizbildni. 9. maijā svinēsim Mātes dienu, bet 15. maijā — Starptautisko ģimeņu dienu.
LasītTicīgo sirdīs staro laime, un smaids rotājas viņu sejās. Kristus ir augšāmcēlies! Dzīvība staro pāri nāvei. Grēcīgais cilvēks ir atpestīts. Kāda dāvana, kāds necerēti liels ieguvums!
LasītPienākuši ilgi gaidītie gaišie Lieldienu — Mūsu Kristus Augšāmcelšanās svētki. Kristus, kurš “cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, apglabāts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies...” (“Ticības simbols”).
Lasīt“Tas, kurš mīl Dievu, tic un ir uzticīgs Viņam, lai bauda šos skaistos un gaišos Kristus Augšāmcelšanās svētkus,” svinēt svētās Lieldienas mūs aicina sv. Jānis Zeltamute.
LasītApsveicam visu kristīgo konfesiju garīdzniekus un Dieva tautu gaišajos Kristus Augšāmcelšanās svētkos, bet Kombuļu, Aulejas un Skaistas draudzes prāvestu Fēliksu Ciprusu arī priesterības gadadienā — 10. aprīlī. Sekosim Pestītāja piemēram, lai nekas, kas mums liek ciest, neļauj aizmirst augšāmcelšanās prieku!
LasītCiešanu nedēļa (29. marts — 3. aprīlis)
LasītLai kristieši šais līksmajos svētkos dod Lieldienu Upurim godu un slavu. Jērs izglāba avis: Kristus, kam nebija grēka, grēcīgiem cilvēkiem deva iespēju izlīgt ar Tēvu... ... Augšāmcēlies ir Kristus, Viņš — mana cerība!
LasītKlusajā sestdienā vai Lieldienu rītā ticīgie nāk uz dievkalpojumu ar dažādiem produktiem, lai priesteris tos nosvētītu svētku mielasta galdam. Šāda veida tradīcija izveidojās 15. gs.
LasītDaudzi cilvēki pārstājuši apzināties, ka kristīgās ticības centrā ir krustāsistais un augšāmcēlušais Jēzus, bet nevis kaut kādas cildenas idejas, kultūra, paražas vai etniskās pozīcijas. Lai palīdzētu mums atrast personīgo kontaktu ar Pestītāju, Dievišķā Apredzība līdz mūsdienām saglabāja Viņa ciešanu un nāves pārsteidzošu tēlu, atveidotu uz apbedīšanas auta, ko var nosaukt par sava veida piekto Evaņģēliju, kas nav rakstīts ar tinti, bet gan ar mūsu pestīšanas dēļ izlietajām asinīm.
Lasīt