• Minestrone: zupa, ar kuru var pētīt Itālijas vēsturi

    Itāļu virtuves mēnesi mēs sākam ar itāļu zupu. Nu, diezgan loģiski, pirmais būs pirmais ēdiens. Tiesa, Itālijā zupas tiek pasniegtas uz pusdienu galda tikai aukstajā sezonā. Atlikušo laiku zupas itāļu uzturā ir ļoti reti sastopamas. Šīs zupas iezīme ir vēl viena īpatnība. Fakts ir tāds, ka Itālijā katrs reģions lepojas ar dažiem saviem ēdieniem, turklāt notiek konkurence starp valsts vēsturiskajiem reģioniem par tiesībām tikt sauktam par “gastronomijas čempionu”. Bet Minestrones zupa ir populāra visā valstī, atšķirība ir tikai ēdiena gatavošanas procesa un dažu sastāvdaļu pievienošanā. Lielais katls ar zupu diezgan organiski izskatās uz galda Kampānijā, Romanjā, Lombardijā vai Sicīlijā. Tieši liels katls. Bet par to vēlāk.

    Lasīt

  • No Ļvivas līdz Doņeckai vai Divas intervijas par vienu tēmu

    Ekspertu viedokļi, ziņas, reportāžas, uzbrukumi, aizsardzība – militārās tēmas pēkšņi kļuva saprotamas un ierastas TV, internetā, avīzēs. Šodien savā tradicionālajā sadaļā mēs atkāpsimies no ierastā formāta, lai uzklausītu divu ukraiņu viedokļus par konflikta cēloņiem, par personīgo pieredzi un sajūtām. Par savu dzīvi pirms un kara laikā. Iepazīsimies? Tātad: Uļjana, psiholoģe, Ļvivas iedzīvotāja, šķīrusies, divi dēli, šobrīd izbraukusi no Ukrainas, un dzīvo kopā ar jaunāko dēlu Polijā; Bogdans – bijušais kalnracis, dzīvo Doņeckas apgabala austrumos, tā dēvētās Doņeckas tautas republikas teritorijā, kas tagad ir pilnībā “iekļauta Krievijas Federācijā”, šķīries. Abi mani sarunu biedri sevi uzskata par ukraiņiem, abi runā ar izteiktu akcentu un nelabprāt runā par karu. Abi piekrita sarunai, lai paustu savu viedokli par notiekošo, par to esmu viņiem ļoti pateicīgs.

    Lasīt

  • Fantāzijas lidojums jeb Lielais mēģinājums

    Beidzot sagaidījām: divu gadu piespiedu pārtraukums, kas ir mainījis ierasto dzīvu, nu ir galā. Simtiem aizrautīgu cilvēku, kuri visu savu dzīvi ir veltījuši skatuvei, protams, izjuta diskomfortu, bet tiklīdz ausa rītausma, mēģinājumi tika atsākti ar dubultu enerģiju. Lūk, arī pirmais cerību stariņš: afišas novada centrā aicināja uz lielo uzvedumu “Ceļā uz svētkiem”.

    Lasīt

  • Aizgavieņa supratkys Dagdā

    “Supratkas bija cilvēku kopā sanākšana, īpaši rudens pusē un ziemā, kad lielie saimniecības darbi padarīti un vakari brīvāki. Tad tos varēja pavadīt kopā ar ģimeni, kaimiņiem, draugiem un paziņām. Tādām kopā sanākšanām bijis dažāds mērķis – nopietna strādāšana, kur nereti piedalījušās vien sievietes, lai netraucēti varētu locīt pūru vai paveikt citus sīkos ikdienas darbiņus – šūt, adīt, vērpt, klusas sanākšanas reizes ar stāstījumiem un dziesmām, tāpat jautra laika pavadīšana ar dziesmām, dejām un rotaļām. Supratkas bija kā īpašs pasākums, kas motivēja strādāt, iemācīties kaut ko jaunu, gūt padomu no citiem, parādīt pārējiem paša paveikto, kaut arī liela loma tajā bija arī jaunāko notikumu apspriešanai, sarunām.

    Lasīt

  • Svinējām Meteņus Skaistā

    Meteņi, Aizgavēnis, Vastlāvi - kā nu kurš tos dēvē… Taču tas ir noteikts krustpunkts starp ziemu un pavasari - viens īss gadalaiks tikai vienas dienas garumā, bet ar savām samērā stingrām tradīcijām, paražām.

    Lasīt

  • Projektu nedēļa 2023

    No 2023. gada 13. līdz 17. februārim grāfu Plāteru vārdā nosauktajā Krāslavas poļu skolā norisinājās mūsu pilsētas vēstures izpētei veltīta projektu nedēļa. Tā kā Krāslavas pilsētai šogad aprit 100 gadi, mūsu skolēnu uzdevums bija noskaidrot, kā veidojās mūsu pilsēta, kā tas viss sākās. Zinātnieki uzskata, ka mūsu Krāslavas teritorija avotos minēta jau senatnē. Tomēr toreiz attīstība nebija strauja.

    Lasīt

  • Grāveru prieks – zupa un apbalvojumi

    Kā pienāk ziema, tā jauni pārdzīvojumi… Mūsu brālis, makšķernieks, ir gandrīz bez grēka, tad kāpēc gan no augšas nāk tāds sods? Decembris likās cerīgs, bija gan spēcīgs sals, gan pus metru dziļas kupenas, kas jau sen bija aizmirstas. Sirds gavilēja īsu brīdi: janvārī Daugavā sākās ledus iešana, pat divreiz bija plūdi. Pazīstams upes makšķernieks stāstīja, ka teju devās ceļojumā uz ledus gabala. Laikus atguvās, izgāja krastā, viss slapjš līdz… krūtīm. Toties kakls palika sauss un somu firmas cepure galvā arī palika neskarta! Nenosodīju viņu, jo pats neesmu bez grēka, ne tas vien ir bijis. Zemledus makšķerēšana pēdējā laikā – ļaunāk nemēdz būt. Te temperatūras svārstības, te barometra stabiņš traucās kā traks, mēdz pūst arī tāds ziemeļu vējš, ka pat degunu no mājas negribas bāzt ārā. Kunga Kristīšanas svētku sala vietā lija lietus, pat vārnas nespēja sakarīgi domāt – klaigāja kā pavasarī. Ziemas makšķernieki pavisam sašļuka, nav kam palielīties ar superdārgo zviedru ledus urbi vai par pāris simtiem eiro nopirkto kostīmu. Ne tāpēc centus krāja, lai to visu parādītu kaimiņam garāžā.

    Lasīt

  • Karš Ukrainā: Minhenes Drošības konference; Nīderlande izraida Krievijas diplomātus

    Minhenē notika ikgadējā starptautiskā Drošības konference. Konferencē tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar karu Ukrainā. Dalībnieki bija vienisprātis, ka palīdzība Ukrainai ir jāpalielina, un pats karš tika atzīts par globālu problēmu, kas prasa ne tikai operatīvus risinājumus, bet arī ilgtermiņa plānus, lai nākotnē novērstu līdzīgus satricinājumus. ASV viceprezidente Kamala Herisa sacīja, ka Savienoto Valstu valdības rīcībā ir pierādījumi, ka Krievijas armija Ukrainā ir pastrādājusi noziegumus pret cilvēci. Iebrucēju "arsenāls" ietver spīdzināšanu, izvarošanu, nāvessoda izpildi un piespiedu deportācijas. "Mēs esam pārbaudījuši pierādījumus. Mēs zinām juridiskos standartus. Un nav šaubu, ka tie ir noziegumi pret cilvēci," sacīja Herisa. Pirmo reizi vairāku desmitu gadu laikā šajā ikgadējā sanāksmē nepiedalījās Krievija. Maskavai ir liegta dalība, un konferences direktors Heisgens paziņoja, ka šis forums nedrīkst būt platforma Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņa valdībai propagandas izplatīšanai. Arī Irānas valdības amatpersonām dalība šogad liegta.

    Lasīt

  • Māksla dāvāt prieku

    Lielā mērā es esmu pilsētnieks, taču dvēselē – laucinieks. Varbūt tāpēc, ka mana pēckara bērnība aizritēja laukos. Jau kopš agras bērnības uz visu mūžu iepazinu cīruļa trallināšanu pavasarī, vasaras pļavu reibinošo smaržu, saulaini dzeltenos labības laukus un pirmā sniega žilbinošo baltumu. Viss atkārtojas, skumjas un prieki…

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Benita, Everita, Verita

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2024 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.