• Prieka, nožēlošanas un aizstāvības gavēnis

    Ir sācies Lielais Gavēnis, un stereotipi liek salīdzināt: lūk, pareizticīgie pēc pārsātinātās Masļenicas uzsāk stingras atturēšanās periodu, protestanti, šķiet, pat ausi nepakustina, bet tāpat ir sveiki un veseli, bet ko mēs, katoļi?

    Lasīt
  • Lūgties var iemācīties tikai lūdzoties

    Žēlsirdības ārkārtas jubilejas izsludināšanas bullā “Misericordia Vultus” (MV) pāvests Francisks uzsver, ka Lielais gavēnis ir lūgšanu, gavēņa un tuvākmīlestības laiks un aicina ticīgos, īpaši jaunatni, vairāk pievērsties lūgšanu dzīvei. Bet Vēstījumā 2016. gada Lielajam gavēnim Svētais tēvs atgādina, ka “miesas darbus un garīgos darbus nekad nedrīkst šķirt.”

    Lasīt
  • Žēlsirdības gads sācies arī diecēžu līmenī

    Dievmātes Bezvainīgās ieņemšanas svētkos, 8. decembrī, pāvests Francisks sv. Pētera bazilikā svinīgi iesāka ārkārtas Dieva Žēlsirdības gadu, atverot Svētās durvis. Bet III Adventē, 13. decembrī, Žēlsirdības gads iesākts diecēžu līmenī, arī Latvijā, bīskapu nozīmētās baznīcās atverot Svētās durvis.

    Lasīt
  • Apbedīšanas un mirušo pieminēšanas tradīcijas Latvijā

    No latviešu tautas dziesmām, seniem dokumentiem un folkloras materiāla uzzinām, ka laiks no Miķeļiem līdz Mārtiņiem vietējām tautībām – lībiešiem, kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem un sēļiem – izsenis ir veļu laiks. Novembra mēnesis arī tagad tiek veltīts mirušo atcerei. Senās latviskās apbedīšanas un mirušo piemiņas ieražas ir izskaudis kristīgās Baznīcas ieviestais bēru ceremoniāls. Jaunākajos laikos izveidojusies arī ieraža mirušos pieminēt kapsētā. Mūsdienās katoļticīgie 2. novembrī svin Mirušo piemiņas dienu un visu mēnesi pastiprināti lūdzas par aizgājēju dvēselēm, apmeklējot tuvinieku atdusas vietas. Pareizticīgie un vecticībnieki piemin savus mirušos no 2. līdz 7. novembrim. Luterticīgie svētdienā pirms pirmās Atventes atzīmē Mūžības dienu. Kā gadsimtu gaitā mainījušās apbedīšanas un mirušo pieminēšanas tradīcijas Latvijas teritorijā?

    Lasīt
  • Lūgšanu krelles dažādās reliģijās

    Oktobris katoļu Baznīcā ir veltīts Rožukronim. Īpašā veidā par šo lūgšanu atgādina Vissvētās Jaunavas Marijas - Rožukroņa Karalienes - svētki, ko svin 7. oktobrī. Nav daudz lūgšanu, kuras būtu materializējušās tik lielā mērā kā Rožukronis. To atpazīstam pēc skaistās, ar krustu rotātās krellīšu virtenes. Rožukroņa krelles ir viens no redzamākajiem katolicisma simboliem, bet patiesībā tas sastopams visās pasaules reliģijās, izņemot jūdaismu.

    Lasīt
  • “Visu, ko darām, upurējam par dvēselēm šķīstītavā”

    Pāvests Francisks 2015. gadu ir pasludinājis par konsekrētās dzīves gadu. Vairāk par konsekrēto dzīvi laikraksta “Ezerzeme” lasītāji var uzzināt no Palīdzētāju dvēselēm šķīstītavā kongregācijas māsas Ņinas Skagales Začestes stāstījuma. Māsu Ņinu tagad varam uzskatīt par krāslavieti (viņai šeit ir dzīvoklis), kura strādā Rīgā. — Vai māsai Ņinai šis ir pieņemtais vārds, vai tāds bija arī laicīgajā dzīvē? — Pēc II Vatikāna koncila kongregācijas māsu vārds paliek tāds, kāds tika dots kristībā, lai apzinātos Kristības sakramenta lielo nozīmi cilvēka dzīvē.

    Lasīt