Reliģija

  • III Ved mūs pie Dieva, ak Marija!

    Nobeigums. Sākums nr. 62., 63. 15. augusts bija tā diena, kad Aglonā tika piedzīvota īpaši spēcīga Dievmātes aizbildniecība. Tik daudz ticīgo, kā šogad Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku noslēguma dienā, mūsu zemes galvenajā svētvietā vēl nebija redzēts. Dievs skatās uz cilvēka sirdi Sv. Mise jaunatnei plkst. 9.00 pie pāvesta altāra pulcināja kuplu skaitu ticīgo, īpaši bērnus un jauniešus. V. Em. kardināls Jānis Pujats, kurš vadīja šo dievkalpojumu, uzsvēra, ka svinam divkāršus svētkus - Vs. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas un Māras zemes Karalienes svētkus, kad vienlaikus atzīmējam 800 gadu jubileju, kopš Livonijas valsts oficiāli novēlēta Dievmātes aizbildniecībai.

    Lasīt

  • II Ved mūs pie Dieva, ak Marija!

    Turpinājums. Sākums 18. augusta numurā 14. augustā, tāpat kā visā katoļu Baznīcā Latvijā, arī Aglonā tika svinēti sv. bīskapa Meinarda svētki, lūgta viņa aizbildniecība, veidojot Latviju par svētu un skaistu zemi. Šajā dienā bija vairāki nozīmīgi dievkalpojumi. Piemēram, rīta Sv. Misē visaizkustinošākais bija brīdis, kad vairāki ticīgie Aglonas Dievmātes brīnumdarītājas svētbildes pakājē salika garīgas adopcijas svētsolījumus, apņemoties deviņus mēnešus katru dienu lūgties par vienu nedzimušu, Dievam vien zināmu ieņemtu bērnu, kuram draud nogalināšana mātes miesās. Pulksten 12.00, uz jauniešiem un svētceļniekiem veltīto dienas Sv. Misi, pie pāvesta altāra pulcējās apmēram divi tūkstoši apņēmīgu ticīgo, kājāmgājēji un velobraucēji.

    Lasīt

  • I Ved mūs pie Dieva, ak Marija!

    Visu aizvadīto nedēļu ticīgo sirdis un skati bija vērsti uz Aglonu. Turp kā putni traucās to svētceļnieku domas, kuri kājām vai ar velosipēdiem mēroja ceļu pie Māras zemes Karalienes. Tur uz Svētajām Misēm pulcējās slimie un cietēji (11. augustā), ģimenes, laulātie un saderinātie (12. augustā), Fatimas Dievmātes godinātāji (13. augustā). Viskuplāk apmeklēti dievkalpojumi, kā parasti, bija Latvijas aizbildņa sv. Meinarda svētku dienā - 14. augustā, īpaši Tautas Krustaceļā, kā arī Vs. Jaunavas Marijas uzņemšanas debesīs svētku kulminācijā - 15. augustā. Īsumā pakavēšos pie, manuprāt, nozīmīgākajiem šīs nedēļas dievkalpojumiem.

    Lasīt

  • Kā jāizturas, piedaloties Euharistiskajā procesijā?

    Šis jautājums aktualizējas ik gadu, līdz ar Lieldienām sākoties, ja tā var izteikties, procesiju sezonai. Kas ir Euharistiskā procesija? Vissvētākais Sakraments ir mūsu Kunga Jēzus Kristus īstā Miesa un Asinis zem maizes un vīna zīmēm. To sauc arī par Euharistiju (no grieķu vārda Euharistia - pateicība), jo pirms tā iestādīšanas Kristus pacēla acis uz debesīm un pateicās Savam Tēvam. Vissvētākais Sakraments kā upuris ir arī vispilnīgākais pateicības upuris Dievam. Katoliskās Baznīcas Katehismā (KBK) ir teikts: “Katoliskā Baznīca ir īstenojusi un turpina īstenot pielūgsmes kultu, ko jāveltī Euharistijas sakramentam ne tikai Svētās Mises laikā, bet arī ārpus tās, glabājot konsekrētās hostijas ar vislielāko rūpību, tās nesot procesijā vai izstādot, lai ticīgie tās varētu svinīgi godināt”(Pāvils VI, Enc. Mysterium fidei; KBK, nr. 1378). Euharistiskā procesija ir svinīgs gājiens, kad Vissvētākais Sakraments monstrancē tiek godbijīgi nests pa baznīcu vai tās apkārtni. ticīgie to pavada lūgdamies un dziedādami. Jēzus monstrancē svētī mūs, mājas, laukus, visu apkārtni. Bet mums vajag savam Radītājam un Pestītājam pateikties par visu, Viņu godināt un pielūgt.

    Lasīt

  • Pēc mocekļa Donata parauga ļausim Dievam vadīt savu dzīvi!

    Turpinājums. Sākums laikraksta iepriekšējā numurā. Ļaut Dievam vadīt savu dzīvi sv. mocekļa Donata svinību dalībniekus aicināja Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, kurš katru gadu piedalās atlaidu noslēguma dievkalpojumā. Augstāko Latgales garīgo vadītāju pirms dievkalpojuma Krāslavas baznīcas dārzā sagaidīja draudzes prāvests Eduards Voroņeckis, bērni, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, goda viesi - Latvijas vēstnieks pie Svētā Krēsla Vatikānā Einārs Semanis, Polijas vēstniecības Latvijā pārstāvji Gžegožs Šopinskis un Jolanta Visņoha, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas eksperte Rūta Kaminska. G. Upenieks domes un novada iedzīvotāju vārdā pateicās Ekselencei par to, ka viņš katru gadu atrod iespēju ierasties pie mums, lai piedalītos draudzes lielākajos svētkos un kopā lūgtos.

    Lasīt

  • Pēc mocekļa Donata parauga ļausim Dievam vadīt savu dzīvi!

    Krāslavā aizvadīti lielākie draudzes svētki, veltīti svētā mocekļa Donata godam. Pagājuši 225 gadi, kopš pāvests Pijs VI izsludināja svētā mocekļa godinātājiem 40 stundu atlaidas un noteica svinības nākamajā svētdienā pēc svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētkiem. Vismaz 10 - 12 ticīgo krāslaviešu paaudzes šeit ir lūguši sava sevišķā patrona palīdzību un aizbildniecību pie Dieva.

    Lasīt

  • Katoļu baznīca Latvijā

    Gatavojas Latvijas Jauniešu dienām 2015 Kopš 1983. gada, kad pāvests Jānis Pāvils II iedibināja pirmās Jauniešu dienas, Baznīca joprojām tās turpina organizēt reģionālā, nacionālā un pasaules mērogā. Šobrīd Baznīca gatavojas Pasaules Jauniešu dienām Krakovā (Polijā) 2016. gadā. Viens no sagatavošanās posmiem būs Latvijas Jauniešu dienas 2015, kas notiks no 18. līdz 20. septembrim Aizkrauklē. Šogad par Jauniešu dienu moto pāvests Francisks ir izvēlējies citātu no Kalna sprediķa “Svētīgi sirdsšķīstie” (Mt 5,8). Vidzemes Jauniešu centrs ar laikraksta “Katoļu Baznīcas Vēstnesis” (“KBV”) starpniecību, uzrunājot labas gribas cilvēkus, ir lūdzis atbalstu Jauniešu dienu organizēšanā - gan garīgi, gan arī materiāli un finansiāli. Laikraksta 6. jūnija numurā bija publicēti nepieciešamie finansiālie aprēķini par kopējo summu 39 300 eiro. Konta numurs ziedojumiem: Nodibinājums “Vidzemes katoļu jauniešu centrs”, Reģ. nr. 40008172046. Juridiskā adrese: mazā Pils iela 2a, Rīga, LV - 1050, SEB banka, konta numurs: UNLA0050016682724. Kontaktinformācija: vkjcentrs@gmail.com, 26991964 (pr. Pēteris Skudra) vai 29966227 (Jauniešu dienu komitejas vadītāja Gunta Ziemele). “KBV” 11. jūlija numurā organizatori aicina reģistrēties dalībai Latvijas Jauniešu dienās - ar tiešsaistes anketas starpniecību vietnē docs.google.com vai Aglonas svētku laikā no 13. līdz 15. augustam teltī pie bazilikas. Gadījumā, ja tiks pieteikta grupa no draudzes, jāpiesakās pie draudzes atbildīgās personas vai priestera. Dalības maksa - no 15 līdz 25 eiro.

    Lasīt

  • Relikviju godināšana — tautas dievbijības izpausme

    Krāslavas Sv. Ludvika Romas katoļu baznīca kopš 1775. gada kā lielu dārgumu glabā svētā mocekļa Donata relikvijas - viņa kaulus un asinis. 3., 4. un 5. jūlijā atkal tiks svinētas mūsu malas aizbildņa 40 stundu atlaidas - lielākie draudzes svētki. Kas ir relikvijas un kāpēc tās jāgodina? Relikvijas (latīn. reliquiae) ir svēto mirstīgās paliekas - kauli, mati, asinis, drēbes gabals vai jebkurš priekšmets, kam viņš pieskāries. Relikviju godināšana izriet no svēto godināšanas. Mēs godinām (nevis pielūdzam) svēto relikvijas tāpēc, ka tās ir dārgo svēto Dieva draugu piemiņa. Ticības apliecinājumā jeb Credo mēs sakām: “Es ticu uz svēto sadraudzību…” Svēto sadraudzība ir garīgā vienotība, kāda pastāv starp ticīgajiem virs zemes, svētajiem debesīs un dvēselēm šķīstītavā. Godinot relikvijas, mēs veidojam attiecības ar svētajiem un caur viņiem - ar pašu Dievu.

    Lasīt

  • Kāpēc mums jāpiedalās kapusvētkos?

    Šis jautājums aktualizējas arvien, līdzko sākas kapusvētku laiks. Latvijas tautai mirušo piemiņa arvien bijusi svēta. Par to liecina Baznīcas tradīcija, arī tautasdziesmas. Ieraša pieminēt aizgājējus kapsētās izveidojusies pirms vairākiem gadsimtiem. Tā turpinājās arī padomju varas laikā, tikai, pēc tā dēvētajām, jaunajām tradīcijām. Līdz ar neatkarības atjaunošanos atkal nozīmīgi kļuvuši kristīgo konfesiju aizlūgumi mirušo atdusas vietās. Parasti tie sākas Vasarsvētkos. Katoļticīgajiem kapusvētku svinēšana turpinās visu vasaru, jo draudzēs parasti ir vairākas kapsētas.

    Lasīt

  • Svētceļojums bija saviļņojošu ­iespaidu pārbagāts

    Dievam patīk zināmās svētvietās piešķirt ticīgajiem sevišķas žēlastības. Pa ievērojamākajām Eiropas svētvietām 11. aprīlī devās grupa no Latvijas, kuras sastāvā bija arī divas krāslavietes – Irēna Zambere un Rita Sauleviča. Pēc 19 dienu ilgā svētceļojuma tikos ar Irēnu Zamberi un lūdzu padalīties ar šajā braucienā gūtajiem iespaidiem.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Anšlavs, Junora

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2019 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.