Krāslavā aizvadīti lielākie draudzes svētki, veltīti svētā mocekļa Donata godam. Pagājuši 225 gadi, kopš pāvests Pijs VI izsludināja svētā mocekļa godinātājiem 40 stundu atlaidas un noteica svinības nākamajā svētdienā pēc svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētkiem. Vismaz 10 - 12 ticīgo krāslaviešu paaudzes šeit ir lūguši sava sevišķā patrona palīdzību un aizbildniecību pie Dieva.
LasītGatavojas Latvijas Jauniešu dienām 2015 Kopš 1983. gada, kad pāvests Jānis Pāvils II iedibināja pirmās Jauniešu dienas, Baznīca joprojām tās turpina organizēt reģionālā, nacionālā un pasaules mērogā. Šobrīd Baznīca gatavojas Pasaules Jauniešu dienām Krakovā (Polijā) 2016. gadā. Viens no sagatavošanās posmiem būs Latvijas Jauniešu dienas 2015, kas notiks no 18. līdz 20. septembrim Aizkrauklē. Šogad par Jauniešu dienu moto pāvests Francisks ir izvēlējies citātu no Kalna sprediķa “Svētīgi sirdsšķīstie” (Mt 5,8). Vidzemes Jauniešu centrs ar laikraksta “Katoļu Baznīcas Vēstnesis” (“KBV”) starpniecību, uzrunājot labas gribas cilvēkus, ir lūdzis atbalstu Jauniešu dienu organizēšanā - gan garīgi, gan arī materiāli un finansiāli. Laikraksta 6. jūnija numurā bija publicēti nepieciešamie finansiālie aprēķini par kopējo summu 39 300 eiro. Konta numurs ziedojumiem: Nodibinājums “Vidzemes katoļu jauniešu centrs”, Reģ. nr. 40008172046. Juridiskā adrese: mazā Pils iela 2a, Rīga, LV - 1050, SEB banka, konta numurs: UNLA0050016682724. Kontaktinformācija: vkjcentrs@gmail.com, 26991964 (pr. Pēteris Skudra) vai 29966227 (Jauniešu dienu komitejas vadītāja Gunta Ziemele). “KBV” 11. jūlija numurā organizatori aicina reģistrēties dalībai Latvijas Jauniešu dienās - ar tiešsaistes anketas starpniecību vietnē docs.google.com vai Aglonas svētku laikā no 13. līdz 15. augustam teltī pie bazilikas. Gadījumā, ja tiks pieteikta grupa no draudzes, jāpiesakās pie draudzes atbildīgās personas vai priestera. Dalības maksa - no 15 līdz 25 eiro.
LasītKrāslavas Sv. Ludvika Romas katoļu baznīca kopš 1775. gada kā lielu dārgumu glabā svētā mocekļa Donata relikvijas - viņa kaulus un asinis. 3., 4. un 5. jūlijā atkal tiks svinētas mūsu malas aizbildņa 40 stundu atlaidas - lielākie draudzes svētki. Kas ir relikvijas un kāpēc tās jāgodina? Relikvijas (latīn. reliquiae) ir svēto mirstīgās paliekas - kauli, mati, asinis, drēbes gabals vai jebkurš priekšmets, kam viņš pieskāries. Relikviju godināšana izriet no svēto godināšanas. Mēs godinām (nevis pielūdzam) svēto relikvijas tāpēc, ka tās ir dārgo svēto Dieva draugu piemiņa. Ticības apliecinājumā jeb Credo mēs sakām: “Es ticu uz svēto sadraudzību…” Svēto sadraudzība ir garīgā vienotība, kāda pastāv starp ticīgajiem virs zemes, svētajiem debesīs un dvēselēm šķīstītavā. Godinot relikvijas, mēs veidojam attiecības ar svētajiem un caur viņiem - ar pašu Dievu.
LasītŠis jautājums aktualizējas arvien, līdzko sākas kapusvētku laiks. Latvijas tautai mirušo piemiņa arvien bijusi svēta. Par to liecina Baznīcas tradīcija, arī tautasdziesmas. Ieraša pieminēt aizgājējus kapsētās izveidojusies pirms vairākiem gadsimtiem. Tā turpinājās arī padomju varas laikā, tikai, pēc tā dēvētajām, jaunajām tradīcijām. Līdz ar neatkarības atjaunošanos atkal nozīmīgi kļuvuši kristīgo konfesiju aizlūgumi mirušo atdusas vietās. Parasti tie sākas Vasarsvētkos. Katoļticīgajiem kapusvētku svinēšana turpinās visu vasaru, jo draudzēs parasti ir vairākas kapsētas.
LasītDievam patīk zināmās svētvietās piešķirt ticīgajiem sevišķas žēlastības. Pa ievērojamākajām Eiropas svētvietām 11. aprīlī devās grupa no Latvijas, kuras sastāvā bija arī divas krāslavietes – Irēna Zambere un Rita Sauleviča. Pēc 19 dienu ilgā svētceļojuma tikos ar Irēnu Zamberi un lūdzu padalīties ar šajā braucienā gūtajiem iespaidiem.
LasītLūgsimies par aicinājumiem uz priesterību Vispasaules lūgšanu dienā par aicinājumiem uz priesterību, 25. aprīlī - Labā Gana svētdienā, katoļu dievnamos ticīgie lūdzas par to, lai vairāk jauniešu sadzirdētu Dieva aicinājumu kļūt par priesteriem. Jēzus ir teicis: “Lūdziet Pļaujas Kungu, lai Viņš sūta strādniekus savā pļaujā” (Mt 9,38). Bet pāvests Francisks atgādina: “Aicinājumi dzimst lūgšanā un pateicoties lūgšanai.” Konsekrētās dzīves gadā, kas sasaucas ar mūsu zemes - Terra Mariana - 800 gadu jubileju, iniciatoru grupa aicina ticīgos pasniegt Dievmātei īpašu dāvanu - 800 cilvēku lūgšanas par aicinājumiem uz priesterību un konsekrēto dzīvi. Mums vajadzīgs, lai katrai Latvijas katoļu draudzei būtu savs priesteris, lai tajās kalpotu vairāk klostermāsu un klosterbrāļu. Tiem, kas vēlas atsaukties šim aicinājumam, katru dienu jālūdzas lūgšana par paaicinājumiem vai kādas citas lūgšanas šajā nodomā. Iniciatori arī lūdz paziņot par savu apņemšanos lūgties pa e-pastu konsekretie@gmail.com vai mājaslapā www.konsekretie.lv, vai arī pa pastu - Enkura iela 9, Rīga, LV - 1048.
LasītKāda Krāslavas Romas katoļu draudzes ticīgā aizrādīja, ka draudzes vikāru nedrīkstot uzrunāt par priesteri, bet gan par baznīckungu. “Vai tas tā ir patiesībā?” - man jautāja viena no šīs grupas ticīgajām sievietēm.
Lasīt29. martā, Palmu jeb Ciešanu svētdienā sākas Lielā - ciešanu nedēļa, kura savu kulmināciju sasniedz Lielajā Piektdienā ar Kristus nāvi uz krusta. Ciešanas pieder pie cilvēces vēstures. Tās izsaka kaut ko ļoti būtisku cilvēka dabā.
LasītTieši tā par savu ticību Dievam spriež vairāki kristieši. Vai viņiem ir taisnība? Pirmais jautājums, kas rodas sakarā ar šo problēmu, - kāds dievs ir jūsu sirdī? Vārds „dievs” ir lietots ar mazo burtu, un tas nav nejauši. Parasti tiem cilvēkiem, kas neapmeklē baznīcu, nepiedalās Baznīcas sakramentos, ir ļoti miglains priekšstats par īstu Dievu, par Dieva Trīsvienību, par mūsu Glābēju – Jēzu Kristu. Vai tiešām viņu sirdī mīt dievs? Iespējams, ka tie ir tikai viņu personiskie priekšstati par Dievu.
LasītTerra Mariana - 800 2015. gadā aprit 800 gadi kopš tā laika, kad dižais pāvests Inocents III Romā sasauca IV Laterāna koncilu, kura laikā jaunkristīto Livonijas zemi, kas šodien sakrīt ar Latvijas un Igaunijas valstu administratīvajām robežām, pasludināja par Terra Mariana, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “Dievmātes Marijas zeme”.
LasītLaikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
