Labā Gana svētdienā, 17. aprīlī, Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē kuplā skaitā pulcējās ne vien draudzes ticīgie, bet arī tuvāki un tālāki ciemiņi: Sanktpēterburgas Apustuļu Karalienes garīgā semināra rektors, garīgais tēvs un vairāki klēriķi, priesteri no Ukrainas, Vācijas, Rīgas un Rēzeknes - Aglonas diecēzes, lai piedalītos diakona Filipa Davidoviča ordinēšanā par priesteri.
LasītAr šādu moto 8., 9. un 10. aprīlī Aglonā aizvadītas pirmās katoļu koklētāju un ģitāristu dienas. Tajās piedalījās apmēram 40 stīgu instrumentu spēlētāji no Aglonas, Daugavpils, Rīgas, Balviem, Krāslavas, Kārsavas, Ogres, Liepājas un citiem reģioniem. Viņu vidū - gan iesācēji, gan pieredzējuši mūziķi.
LasītIr sācies Lielais Gavēnis, un stereotipi liek salīdzināt: lūk, pareizticīgie pēc pārsātinātās Masļenicas uzsāk stingras atturēšanās periodu, protestanti, šķiet, pat ausi nepakustina, bet tāpat ir sveiki un veseli, bet ko mēs, katoļi?
LasītŽēlsirdības ārkārtas jubilejas izsludināšanas bullā “Misericordia Vultus” (MV) pāvests Francisks uzsver, ka Lielais gavēnis ir lūgšanu, gavēņa un tuvākmīlestības laiks un aicina ticīgos, īpaši jaunatni, vairāk pievērsties lūgšanu dzīvei. Bet Vēstījumā 2016. gada Lielajam gavēnim Svētais tēvs atgādina, ka “miesas darbus un garīgos darbus nekad nedrīkst šķirt.”
LasītDievmātes Bezvainīgās ieņemšanas svētkos, 8. decembrī, pāvests Francisks sv. Pētera bazilikā svinīgi iesāka ārkārtas Dieva Žēlsirdības gadu, atverot Svētās durvis. Bet III Adventē, 13. decembrī, Žēlsirdības gads iesākts diecēžu līmenī, arī Latvijā, bīskapu nozīmētās baznīcās atverot Svētās durvis.
LasītSvētais labticīgais lielkņazs Ņevas Aleksandrs ir dzimis 1220. gada 30. maijā Pereslav- ļā-Zaļeskā. Viņš ir dzīvojis laikā, kas bija ļoti sarežģīts Krievijas vēsturē.
LasītPāvests Francisks šogad aprīlī pasludināja ārkārtējo Dieva Žēlsirdības Jubilejas gadu.
Lasīt21. novembrī, Kristus Karaļa svētku vigilijā, Aglonas bazilikā notika svinīgs dievkalpojums par godu konsekrētās dzīves gada noslēgumam.
LasītNo latviešu tautas dziesmām, seniem dokumentiem un folkloras materiāla uzzinām, ka laiks no Miķeļiem līdz Mārtiņiem vietējām tautībām – lībiešiem, kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem un sēļiem – izsenis ir veļu laiks. Novembra mēnesis arī tagad tiek veltīts mirušo atcerei. Senās latviskās apbedīšanas un mirušo piemiņas ieražas ir izskaudis kristīgās Baznīcas ieviestais bēru ceremoniāls. Jaunākajos laikos izveidojusies arī ieraža mirušos pieminēt kapsētā. Mūsdienās katoļticīgie 2. novembrī svin Mirušo piemiņas dienu un visu mēnesi pastiprināti lūdzas par aizgājēju dvēselēm, apmeklējot tuvinieku atdusas vietas. Pareizticīgie un vecticībnieki piemin savus mirušos no 2. līdz 7. novembrim. Luterticīgie svētdienā pirms pirmās Atventes atzīmē Mūžības dienu. Kā gadsimtu gaitā mainījušās apbedīšanas un mirušo pieminēšanas tradīcijas Latvijas teritorijā?
Lasīt
.jpg)
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
