Asūnes pamatskola nosvin lielu jubileju

Ielūkojoties vēstures lappusēs, klātesošajiem ar rūgtumu sirdī nācās secināt, ka daudzi skolēni un skolotāji diemžēl vairs nav starp dzīvajiem, viņi ir aizsaulē, tāpēc gaišā piemiņa tika godināta ar klusuma brīdi.

Pasākuma gaitā vārds tika dots 2009., 2005., 1995., 1990., 1985., 1980. un 1975. gada absolventiem, kuriem izlaiduma valsis skolā skanēja attiecīgi pirms gada, pieciem, 15, 20, 25, 30 un 35 gadiem. Ar ziediem un dāvanām viņi pateicās savai skolai, klases audzinātājai, uz papīra saulītes uzrakstīja novēlējumu bijušajai skolai. Pa to laiku, kamēr vieni rakstīja novēlējumus, citi absolventi un skolotāji zālē atbildēja uz improvizēta eksāmena jautājumiem: cik skolai stāvu, kādā krāsa skolas piebūve, cik logu skolas aktu zālei un tamlīdzīgiem. Interesanti, ka viens no sarežģītākajiem izrādījās jautājums par skolas adresi — Skolas iela 12. Piesakot absolventus, Justīne un Jānis sauca katra vārdu un uzvārdu, diemžēl ne visu gadu absolventi varēja būt klāt šajā skaistajā notikumā. Izglītības iestādes vēsturē ir arī tāds fakts, ka 2000. gadā Asūnes pamatskolā nebija izlaiduma klases, līdz ar to nebija arī tādu, kuri skolu būtu pabeiguši tieši pirms desmit gadiem.

Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts sacīja daudz siltu vārdu: “Žēl, ka pirms 145 gadiem nebija tehnisko iespēju iemūžināt apkārtējo pasauli un toreizējo vadību. Acīmredzot, dibinot šo skolu, tā laika vadība bija lēmusi, ka cilvēkiem jābūt izglītotiem. Šis lēmums turpina darboties šobaltdien, un ceru, ka turpinās darboties tālāk. Tas gan atkarīgs no daudziem blakus faktoriem, piemēram, vai jums būs pagastā tik daudz bērnu, ka skola varēs pastāvēt. Par to jādomā tiem, kuri dzīvo šajā vidē. Vienmēr svētkos gribas sacīt labus vārdus, tos šodien arī daudz dzirdēsiet. Skola kā akmens stāv pagasta centrā un vēro, kā cilvēki ikdienā dzīvo, kā izaug un aiziet mūžībā. Visas dzīves norises cilvēkam ir caur skolu, pirmie dzīves gadi ir pavadīti skolā, un skolas kolektīvam ir liela atbildība — veidot sabiedrību. Ceram, ka novada darbības laiks būs veiksmīgs, skola sagaidīs arī 150 gadu jubileju.”

Gan pirms novada izveides, gan tagad skola atrodas Asūnes pagasta padomes teritorijā, izglītības iestādes kolektīvu un bijušos un esošos audzēkņus sveica pārvaldes vadītājs Jānis Vilgerts: “Skola var pastāvēt tikai tad, ja būs bērni. Varbūt skolotāji un skolas vadība piekritīs man, ka bijušo skolēnu labākā dāvana ir atvest pēcnācējus, lai jaunu skolēnu skaits tuvākajos gados sasniegtu 150-160 cilvēku. Tā ir garantija, ka būs darbs skolotājiem, būs attīstība. Novēlu visiem patīkamus satikšanās brīžus, lai laba atpūta skolotājiem, laba veselība un radošs darbs!”

Sveicēju pulkā bija vēl vairāki cilvēki, tostarp arī tautas nama vadītāja Olga Lukjanska, kurai ar skolu vēsturiski izveidojušās ciešas sadarbības saites. Starp citu, laiks pastāstīt arī dažus skolas vēstures faktus.

Skolas vēsture

Asūnes skola tika izveidota 1865. gadā Fermas sādžā. 1870. gadā skolu pārcēla uz Asūni, kur skolas vajadzībām tika uzcelta jauna ēka. Šajā laikā skola bija trīsgadīga, to apmeklēja 30-40 skolēnu, strādāja viens skolotājs.
1919. gadā skolu pārveidoja par četrklasīgo un skolēnu skaits jau pārsniedza 80 bērnu. 1924. gadā skolu pārveidoja par sešklasīgo, tajā jau mācījās 100 skolēnu un strādāja pieci skolotāji.

1936.gadā nojauca veco skolas ēku, tās vietā uzcēla pašreizējo. Pēc 2. Pasaules kara Asūnes ciematā praktiski visas mājas bija nodegušas, brīnumainā kārtā gandrīz neskarta bija saglabājusies tikai skola.

1964. gadā likti pamati skolas piebūvei, astoņgadīgajā izglītības iestādē strādāja 15 skolotāji. No 1989. gada skola ir deviņgadīga, bet ar 1992. gadu tai ir cits nosaukums — pamatskola. Sākot ar 2003.gadu, skola īsteno 5.-6. gadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmu. Līdz 2007. gadam skolā bija divas plūsmas, latviešu un krievu.

Kultūrvēsturiskais mantojums

No Asūnes pamatskolas nākuši daudzi izcili gara gaismas nesēji, tādi kā pasaulslavenais filozofs Konstantīns Raudive, dzejnieks Konstantīns Aispurs, dzejas prozaiķis Norberts Trepša un citi. 1999. gadā skolā atklāta un darbojas Konstantīna Raudives piemiņas istaba, bet šogad oktobrī ierīkota novadpētniecības istaba “Asūnes pagasts”.

Skola šodien

Lai arī gadu nasta ir liela, tomēr skola vienalga ir jauna. Viss skolā mainās ne tikai arēji, bet saturiski, katru gadu mācības uzsāk jauni skolēni, kuri nebūt nav līdzīgi iepriekšējiem. Lai kā mainās mācību programmas, skolai viens uzdevums — mācīt un audzināt skolēnus.

Šodien Asūnes pamatskolā mācās 79 skolēni, 9 pirmsskolas audzēkņi, strādā 18 skolotāji, 9 tehniskie darbinieki. No skolotāju kolektīva 10 pedagogu jeb 53% ir bijušie absolventi. Asūnes pamatskolas audzēkņi pārstāv šādas pašvaldības: Asūni, Svariņus, Ķepovu, kā arī mācās viena Rīgas meitene. Audzēkņi iesaistās dažādos konkursos un projektos. Skolā darbojas skolēnu un skolas padome. Ir bibliotēka, datoru klase, ēdnīca, aktu zāle un sporta zāle.

Skolas direktori

Laika gaitā nomainījušies vairāki skolas vadītāji. No 1939.līdz 1940. gadam skolas direktors bija Aloizs Bečs, no 1940. līdz 1947. gadam — Edmunds Juhnevičs, no 1947. līdz 1950. gadam — Viktors Raciņš, 1950. gadā — Vilhelms Raciņš, no 1951. līdz 1953. gadam — Viktors Raciņš, no 1953. līdz 1977. gadam — Aloizs Zeiza, no 1977. līdz 1979. gadam — Staņislavs Leikučs, no 1979. līdz 1980. gadam — Lidija Gražule, no 1980. - 1983. gadam — Jānis Belkovskis, no 1983. līdz 1992. gadam Anatolijs Sadovņikovs, no 1992. līdz 2005. gadam — Lidija Peipiņa, no 2005. gada skolu vada Ārija Šumeiko.

Skolas lepnums

Pamatskolai ir ar ko lepoties. Ieskatam pāris pēdējo mācību gadu audzēkņu labākie sasniegumi.
2008./2009. mācību gads:
Jānis Stepiņš - 3. vieta rajona matemātikas olimpiādē;
Gunita Zeiza - 3. vieta rajona vēstures olimpiādē;
Nelli Anna Skadiņa - 1. vieta konkursā “Es un mana Latvija”
Martins Lakisovs - 2. vieta rajona jauno rakstnieku un dzejnieku konkursā;
2009./2010. mācību gads:
Jānis Magone - 3. vieta novada matemātikas olimpiādē;
Elīna Krūmiņa - 2. vieta novada matemātikas olimpiādē;
Justīne Aišpure - 1. vieta novada informātikas olimpiādē;
Jānis Stepiņš - 3. vieta novada angļu valodas olimpiādē;
Renāte Šļukuma - 2. vieta novada vizuālās mākslas olimpiādē.

Juris ROGA