No kā baidāmies?

Piemēram, jūsu viedoklis par „Ezerzemi”. Vairāki cilvēki, kas atbalsta mūsu redakcijas eksperimentus, izsaka savus aizrādījumus droši, neslēpjoties aiz pseidonīmiem. Taču divi jaunizcepti kritiķi tik un tā kategoriski atteicās nosaukt savus vārdus, paužot līdzīgas domas un frāzes, bet nekādā gadījumā nepiekrīt sarunai ar korespondentiem. Konkrētus priekšlikumus viņu gļēvulīgajos „signālos” mēs neesam atraduši, kaut gan tie mums ir ļoti vajadzīgi...
Cik lasītāju – tik viedokļu. Izteikt savas domas – tā ir rīcība, kas raksturīga godīgam cilvēkam. Mūsu avīzes ilggadējā tradīcija – izturēties ar cieņu pret mūsu lasītāju padomiem. Esam gatavi pieņemt un publicēt pat visasāko kritisko novērtējumu, ja tas nav kāda anonīma „labvēļa” vēstījums. Garantējam konstruktīvu dialogu, bet, ja temats ir īpaši aktuāls, arī tikšanos: mūsu korespondenti ir ļoti aktīvi. Reizēm mēs praktizējam lasītāju atsauksmju publicēšanu ar iniciāļiem, taču redakcijai ir zināms konkrēta autora vārds un uzvārds.
Jebkuras problēmas risinājums sākas ar tās apspriešanu un viedokļu apmaiņu. Gaidām gudrus sarunbiedrus. Un noteikti godīgus. Atcerēsimies slavenā Šekspīra atziņu „Bailes - mūžīgais nepatiesības pavadonis.”


Jūsu „Ezerzeme”