Viens iesniegums domē pāraug dokumentu portfelī jeb stāsts par to, cik viegli ir būt ziedotājam Aglonas novadā 2.daļa

Raksta sākums publicēts 7. jūlija numurā.

Kad ziedotāja Artura Gražuļa pacietības mērs, lasot Aglonas novada domes atrunu vēstules, bija pilns, 2014. gada 20. augustā tika pieteikta vizīte Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Iesniegumu ar lūgumu veikt pārbaudi Aglonas novada domē, un izvērtēt novada domes priekšsēdētājas H. Streiķes, vietnieka O. Šatilova, izpilddirektores I. Pogas un novada domes juristes I. Klindžānes darbu, izpildot 2014. gada 28. marta Aglonas novada domes lēmumu A. Gražuļa bērnu krīzes centra “Somerseta” ziedojuma lietā, pieņēma uz to laiku strādājošais pašvaldības departamenta direktors Aivars Draudiņš.
Ministrijai tika nosūtīti nepieciešamie materiāli ziedojuma lietā. Tika sagaidīts likumā noteiktais laiks atbildes sniegšanai, bet atbildes no ministrijas nebija. Pēc likuma tai vajadzēja atbildēt viena mēneša laikā no iesnieguma reģistrēšanas datuma, tas ir – līdz 20. septembrim. Ziedotājs A. Gražulis telefoniski sazinājās ar atbildīgajām personām ministrijā un lūdza sniegt atbildi.

Atbilde, kas bija starpziņojums, tika saņemta tikai 2. oktobrī.
Tika noprasts, ka arī šajā valsts iestādē netiek ievēroti Ministru kabineta noteikumi. Kā lai iestāde atzīst pašvaldības nolaidību, ja pati neievēro Ministru kabineta noteikumus.
Atbilde tika sagatavota tikai 29. septembrī un datēta ar laiku: plkst. 22:52. Domāju, ka ikviens iestādes vadītājs saprot, ka šis laiks nav iestādes oficiālais darba laiks. Atbilde tika gatavota steidzamības kārtā, pēc atkārtotiem lūgumiem. Starpziņojums no VARAM, kas datēts ar 29. septembri, tika saņemts 2. oktobrī, kurā informēts, ka ziedotāja A. Gražuļa 20. augusta iesniegums ir saņemts un “Ņemot vērā minēto, ministrija ir pieprasījusi Aglonas novada domei paskaidrojumu saistībā ar iesniegumā minētajiem apstākļiem, tādējādi ministrija informēs par iesnieguma minēto apstākļu izvērtēšanas rezultātiem pēc iepazīšanās ar pašvaldības paskaidrojumu.” /VARAM- 29.09.2014. nr.17.18-1e/8846/.
Kamēr tika gaidīta atbilde no ministrijas, līdz ziedotājam nonāca ziņa, ka daudzās iestādēs, kurām iepriekš tika ziedotas mēbeles bez nodošanas – pieņemšanas aktiem, šīs mēbeles netika uzskaitītas iestādes inventāra sarakstos. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja pašvaldība lems slēgt vēl kādu iestādi, iepriekš dāvinātās mēbeles varēs nonākt privāto personu rokās un neviens nevarēs pierādīt, ka tās kādreiz tur atradušās, jo nekāda juridiska pamatojuma tām atrasties tur nav.
Šāds gadījums Aglonas novadā bija jau piedzīvots, kad 2010. gadā tika reorganizētas divas iestādes un darbinieki telefoniski informēja ziedotāju A. Gražuli, ka dāvinājums, iespējams, tiek vests uz privātmāju. Ziedotājs pārbaudīja sniegtās ziņas un novērsa ziedojuma nonākšanu privāto personu rokās.
Lai šāds gadījums neatkārtotos, A. Gražulis iesniedza Aglonas novada domē iesniegumu, kurā lūdza apsekot visas Aglonas novada domes iestādes un iekļaut dāvinātās mēbeles inventāra sarakstos, sastādot dāvinājuma līgumus. Aglonas novada dome informēja, ka tikai vienā iestādē, Aglonas internātvidusskolā, ir uzrādīta ziedojuma vērtība, pārējo iestāžu vadītāji - SAC “Aglona”, Šķeltovas tautas nams, Šķeltovas pamatskola, Aglonas BJBLPC, “Strops”, Priežmalas pamatskola, Aglonas vidusskola, Aglonas novada sociālais dienests u.c. norāda, ka nekādi dokumenti, kas apliecinātu ziedoto mantisko vērtību, nav tikuši iesniegti.
Tāpēc Aglonas novada dome lūdza ziedotāju steidzamības kārtā iesniegt mēbeļu izcelsmes dokumentus, lai varētu sastādīt ziedojuma – dāvinājuma līgumus.


Elizabete Viļuma
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 52 (14.07.2015.).


Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.