No sirds uz sirdi

Kopā ar priesteri devās arī Varavīksnes vidusskolas vēstures skolotāja Margarita Borodina - Ignatoviča, dažas māmiņas un baznīcas bērnu koris, lai priecētu vecāka gada gājuma ļaudis. Ikvienam ir nepieciešams siltums un kāds, kurš viņu samīļos, taču ne visiem tāds cilvēks ir. Mēs devāmies ar mērķi iedegt sirdīs mīļumu un maigumu un, tas izdevās. Mazie ķipari bija svinīgi saposušies - meitenes tērptas skaistās sarkanās kleitiņās, savukārt, puiši - skaistos baltos kreklos un sarkanās vestītēs. Neliels uztraukums bija pārņēmis bērnus, taču viņi nelikās par to ne zinis un braši iesoļoja zālē, kurā tos jau gaidīja cienījamie seniori. Koncerts sākās ar Margaritas uzrunu un laba vēlējumiem skatītājiem. “Kristus ir augšāmcēlies!”, teica Margarita. “Patiesi augšāmcēlies!”, atbildēja zālē sēdošie. Pēc nelielas uzrunas savu priekšnesumu uzsāka mazie brašuļi. Vispirms tie rādīja nelielu teātri, kas ļoti ieinteresēja skatītājus, tad pa vienam vai diviem sāka runāt dzejoļus par Kristus augšāmcelšanos un cik laimīgi viņi ir. 
Manās acīs iedegās dzirkstele, un es uzreiz atminējos savu bērnību un to uztraukumu, kuru jutu tad, kad man kādreiz bija jāstāv auditorijas priekšā un jāstāsta kāds no dzejoļiem vai jārāda priekšnesums. Bērni ļoti skaisti un raiti lasīja dzeju, patiess prieks bija skatīties un būt daļai no šī pasākuma! Pēc dzejoļiem sekoja dziesmas.  Bērni kā mazi eņģeļi ar burvīgām, skanīgām balsīm priecēja klausītājus. Lielākā mūsu laime ir mūsu bērni, jo viņi spēj priecāties no visas sirds, smieties visskaļāk un patiesāk.. Bērnu priekšnesums beidzās un  Krāslavas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgās baznīcas draudzes mācītājs izteica savus vēlējumus. Kad viss bija pateikts, izdziedāts un parādīts, tad pienāca laiks - dāvanu dāvināšanai. Visa baznīcas draudze bija sarūpējusi mazas dāvaniņas katram no aprūpes centra iemītniekiem. Dāvanas bija sagatavotas no visas sirds, tāpēc dāvināšanas prieks bija trīskāršs. Bērni pasniedza katram no senioriem skaisti iepakotas paštaisītas ziepītes un saldumus. Bija arī tie, kuri nespēja ierasties uz koncertu, tāpēc mēs paši devāmies pie viņiem un sveicām šajos burvīgajos svētkos. Arī puķes un pīrāgi neizpalika, kurus pasniedza vadītājai, lai vēlāk visi kopā ar tiem mielotos. Beigās tika pasniegta liela dārza statujiņa, uz kuras attēlots pensionāru pāris. Statujiņa izskatījās patiesi jauki! Aprūpes centra vadītāja izteica pateicības vārdus un centra vārdā dāvāja puķes atbraucējiem un draudzes locekļiem. Bērni nebūt neizpalika – tos citā telpā sagaidīja saldumi un tēja kā pateicība par sirsnīgo vizīti un jauko koncertu. Gaisā virmoja pozitīva atmosfēra! Mazliet pastaigājot apkārt, es satiku dažus pensionārus, ar kuriem man izdevās parunāt un uzzināt mazliet no viņu dzīves. Liels paldies Ivanam par to, ka viņš ar prieku dalījās savos iespaidos un pastāstīja par savu jaunību, par aprūpes centru un par to, ar ko viņi nodarbojas brīvajā laikā un agrāk. Es ar interesi klausījos visā, ko viņš stāsta un apbrīnoju viņu. Viņi ir piedzīvojuši tik daudz visas savas dzīves laikā, redzējuši cilvēkus nākam un aizejam, valdības maiņas, valsts uzplaukumus un norietus, laimīgus un skumjus mirkļus.. Ivanam patika bērnu sniegtais koncerts un viņš lūdza, lai mēs kādreiz apciemojam viņus vēlreiz. Dažreiz paliek vientuļi un skumji, taču ne šajos svētkos! Es biju tik ļoti iedziļinājusies sarunā, ka nepamanīju, ka mani jau meklē, lai dotos mājās.. Mēs atvadījāmies un es ar siltu, taču mazliet skumju sajūtu sirdī devos mājās. Vēlos pateikties visiem aprūpes centra iemītniekiem par tik laipnu uzņemšanu un sirsnīgiem smaidiem, kā arī Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgās baznīcas mācītājam un draudzei par koncertu un to, ka man bija iespēja būt daļai no šī fantastiskā pasākuma!

Laima LIEPIŅA