• Loretas realitātes un vaļasprieku pasaule

    Izlasīt biezu grāmatu nedēļas laikā – tā man ir norma, bet Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā bieži vien gaida kāds pārsteigums. Šeit lasītājiem pastāvīgi tiek piedāvāta ne tikai literatūra, bet arī izstādes. Ar interesi aplūkojot pastkaršu no visas pasaules izstādi, es pēkšņi atcerējos, ka pazīstu tās autori Loretu Makņu. Pirms nepilna gada es runāju ar divpadsmito klašu skolēniem, kas sapņo kļūt par studentiem. Telefonsarunas laikā uzzināju galveno: Loreta studē Latvijas Universitātē, nedēļas nogalēs atbrauc uz mājām un piekrīt sarunai redakcijā.

    Lasīt
  • Nenovērtējams mantojums tēva paraugs

    Zemkopji un lopkopji – vissvarīgākie mūsu valstī. Bez strādīguma, izturības un nelokāmības uz zemes-barotājas šodien nevar noturēties... Ir tik skumji vērot lauku ciematu, sādžu un viensētu “izmiršanu”.

    Lasīt
  • Laimīgi ļaudis - Aivars un Rita

    Mīļā Latgale... No visiem trim novadiem, kur lasa “Ezerzemi”, Šķaune ir no Rīgas tālākais ģeogrāfiskais punkts. Latvijas zemes mala. Ceļš līdz Dagdas administratīvajam centram ir tāls, bet vēl tālāk līdz lielākām pilsētām - Krāslavu un Rēzekni. Kad šādi attālumi, ir grūti rēķināties ar ienesīgu lauku biznesu. Rezultātā pēdējo desmitgažu laikā pierobežas pusē strauji samazinājies iedzīvotāju skaits. Par laimi, vēl ir drosmīgi vietējie uzņēmēji, kuriem vārds “patriotisms” kaut ko nozīmē. Savukārt mūsu laikraksts, neskatoties uz visām grūtībām, mērķtiecīgi turpina atbalstīt mūsu dzimtenes tālāko nostūru iedzīvotājus.

    Lasīt
  • Kad dziesma un mūzika ir dzīves jēga

    Ar Tamāru esam pazīstami ne vienu vien gadu desmitu, tāpēc esam uz “tu”. Starovoitova nav ne Dagdas, ne Krāslavas uzvārds, un man jau sen bija iecere uzrakstīt par dāmu, kas kļuvusi par radošās aktivitātes simbolu ne tikai Dagdas novadā.

    Lasīt
  • Atgriešanās no Nīderlandes

    Viss, darbs ir beidzies! Mans draugs Maksims, ar kuru kopā strādāju Nīderlandē, aizbrauca vienu dienu ātrāk nekā es, jo viņam bija jātiek uz skolu, lai nokārtotu iekavētā mēneša parādus.

    Lasīt
  • Galvenais - nezaudēt interesi par dzīvi!

    Ingu un Jāni pazīstu jau sen: kopš tā laika, kad pirms ceturtdaļgadsimta iedomājos sarīkot makšķernieku sacensības Daugavas krastā. Tieši tajā mājīgajā krastā aiz Soļankas upītes, kur starp upi un mežu atrodas klusā Skumbinu māja. Jaunie saimnieki neiebilda, ka pasākums, kas ar laiku kļuva zināms visā republikā, tiek rīkots uz viņu zemes. Nav nekā vieglāka kā vienoties ar dzimušu krāslavieti! Uzticība mantotajam vectēva īpašumam jau daudz izsaka. Smagajos deviņdesmitajos gados savs dārzs un blakus esošais mežs palīdzēja Skumbiniem izsprukt no trūkuma: divi dēli - dubultatbildība.

    Lasīt
  • Uz kartupeļu pankūkām pie Ignatovičiem!

    Pats esmu pilsētnieks, bet man ir īpašas simpātijas pret lauku ļaudīm. Pārsteidzošs strādīgums, kārtīgums, saimniecisks tvēriens - lauku izturības un optimisma noslēpums. Pat mūsu senči teica: “Mirsti, bet labību iesēj.”

    Lasīt
  • Mani gadi - mana bagātība!

    Māksla novecot, saglabājot dzīvesprieku - gudrības virsotne. Gadi ātri aizsteidzas, un tad, kad pārkāpts deviņdesmit gadu slieksnis, ik nodzīvotais gads līdzvērtīgs apaļajam datumam.

    Lasīt
  • “Donavas viļņi” pie Dagdas ezera

    Es ātri iepazīstos ar interesantiem cilvēkiem, un ir gadījies, kad iepazīšanās ar laikrakstu publikāciju varoņiem pāraug draudzībā. Žurnālista galvenā bagātība - tikšanās, atvērtas dvēseles un pateicības vārdi.

    Lasīt
  • Lauku tūrisms: savā krastā

    Pret vietējiem krāslaviešiem, kuru ir arvien mazāk, man ir īpaša godbijība. Viņiem, maniem novadniekiem, ir īpaša aura - uzticība dzimtajai pusei, saimniecisks tvēriens, solidaritāte un cieņa pret apkārtējo vidi. Lielākā debesu dāvana - dzīvot Latvijas Šveicē. Vai šeit maz iespējams nejust patiesu mīlestību pret labāko un mājīgāko vietu uz zemes?

    Lasīt