Balta karūsa, sacepta ar sīpoliem krējumā, līnis želejā – labākās Latgales delikateses, ko pārspēj vien kūpināts zutis. Īsti gardēži netaupīs līdzekļus, lai šos gardumus liktu galdā pie Jāņu ugunskura
Lasīt
Skolotāja darbs ir ne tikai profesija, galvenokārt - aicinājums. Būt skolotājam - tā ir liela atbildība, jo bērns savu patstāvīgo dzīvi sāk tieši skolā. Bieži vien pirmās atmiņas par skolas dzīvi saistās ar skolotāju. Skolotāja Inna Sevostjanova piekrita pastāstīt par savu pieredzi darbā ar bērniem. Viņas pedagoģiskā darbība sākās 1989. gadā. Tagad Inna strādā Krāslavas grāfu Plāteru v. n. Poļu skolā.
Lasīt
Laimīgā loze Kāda ir dzīves jēga? Dzīvot ar komfortu starp labiem cilvēkiem, vēlams dzimtenē. Un vēl - atrast sirdij tuvu darbu, tad dzīve nav grūta, bet sagādā prieku. Pievienosim vēl aizraušanos, no kā aizraujas elpa...
Lasīt
Zilo ezeru zeme pēdējās divās desmitgadēs ir kļuvusi par Latvijas tūristu Meku, šeit ir daudz unikālu atpūtas vietu. Pagātnē ir palikuši nekam nepiederoši krasti un nekoptas pludmales. Taisnība triumfējusi: līdz ar mantojamo zemju atdošanu to likumīgajiem īpašniekiem Latgalē parādījušās daudzas vietas, kur atpūtnieki, lielākoties vasaras brīvdienu cienītāji, tiek uzņemti labprāt un ar komfortu. Viesu mājas, kempingi... Katrai viesu mājai ezera krastā ir savs šarms.
Lasīt
Bioloģisks produkts, dažādu ziedu latgaliešu medus, Dridža nacionālais parks, Latvijas ekoprodukts - tā ir tikai daļa no ārstnieciskās mikstūras mākslinieciskās etiķetes teksta, kas ražota lauku sētā “Mežābeles”.
Lasīt
Šajā satraucošajā laikā, kad pandēmija ar baiļu un neparedzamības vīrusu liek visiem saspringt, mēs arvien biežāk domājam par savu attieksmi pret apkārtējo vidi.
Lasīt
Laika pulkstenis, kas ieslēgts piedzimšanas stundā, nežēlīgi skaita gadus. Katram savs liktenis... Un kādu dienu brieduma gados pēkšņi saproti: esi kļuvis par laimīgu liecinieku divu vai triju paaudžu dzīves ceļam. Tajā arī ir žurnālista smagā likteņa galvenais prieks.
Lasīt
Laiks turpina savu nežēlīgo darbu Latgales laukos. Simtiem, pat tūkstošiem pamestu lauku māju: aizmirstībā ir ne tikai sādžas, bet arī lieli ciemati. Atceros, kā pirms piecdesmit gadiem Romuliškos bija pusotra desmita māju, bet brīnumainā kārtā ir izdzīvojušas tikai četras. Piektās brigādes centrā bija veikals, un no darbnīcām darba stāvoklī viena smēde. Ar kolhozu “Skaista” man saistās jaunības atmiņas. Pazinu ļoti daudzus, tai skaitā strādīgās Valteru un Ļaksu-Timinsku ģimenes. Un paldies vecākiem, kuri ieaudzināja saviem dēliem un meitām mīlestību pret tēvzemi.
Lasīt
Tā iekārtota dzīve: katrai paaudzei lemts izdzert savu rūgto pārbaudījumu kausu. Jaunās tūkstošgades nelaime - pandēmija un ar koronavīrusu saistītā ārkārtas situācija - pavasarī nokrita kā sniegs uz galvas, atstājot otrajā plānā militāros draudus un klimata katastrofas. Ir pienācis laiks padomāt par drošu vietu uz planētas. Protams, tagad ļoti riskanti dzīvot daudzu miljonu pilsētās vai pārapdzīvotās valstīs. Galu galā vīruss ne jau nejauši radās pusotra miljarda apdzīvotajā Ķīnā, un tikai pēc tam tas izplatījās pārējos kontinentos. Pārdomās par drošības tēmu no jauna sāc novērtēt dzīvi tukšajās Latgales nomalēs. Pārdomās šķirstot telefona grāmatu, neviļus pievērsu uzmanību numuram - meža viensētai Aglonas novadā. Ne vienu vien reizi ciemojos pie Vladimira un Ļubovas, kuri noliedz civilizācijas priekšrocības. Pirms pāris mēnešiem, nejauši satiekoties Daugavpilī, Vladimirs Dedovs man, garām iedams, pateica: “Neaizmirsti, brauc ciemos, vienmēr esam priecīgi sagaidīt.” Es zvanu, kautrīgi piedāvājot cilvēka un dabas harmonijas tēmu. Atbildē dzirdu: “Mēs gaidām rīt ap pusdienlaiku.” Kā saka, sargāto Dievs sargā, un pēc obligātajiem sanitārajiem pasākumiem mani ieaicināja mājīgajā gaitenī. Distance netraucēja sirsnīgajai sarunai, tieši otrādi. Vispārējs satraukums vienmēr vieno cilvēkus un atklāj to labākās īpašības. Vārds pa vārdam...
Lasīt
Katram savs priekšstats par bagātību. Žurnālista kapitāls ir neskaitāmas iepazīšanās, kuras dažkārt pāraug draudzībā. Brīvajā laikā parunāties ar šādiem cilvēkiem – gluži kā slāpes veldzēt karstā vasaras dienā ar ledainu avota ūdeni. Un, kad parādās nogurums, es steidzos pie dzīvības avota, ko sauc par laukiem.
Lasīt
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
04.10.2024.jpg)
