Sabiedrība

  • 3. novembris - Nacionālā sendviča diena ASV

    Satīt gaļu, zivis, dārzeņus vai sieru maizes plācenī – senākais kulinārijas izgudrojums. Pirmās ziņas par analoģisku gatavošanas veidu saistās ar Bībeles laikiem. Babilonijas Hilels, Jēzus Kristus garīgais audzinātājs, vēl mūsu ēras pirmajā gadsimtā cienāja savus skolēnus ar neparastu ēdienu – sasmalcinātiem āboliem un riekstiem, aromatizētiem, ar garšvielām, ietītiem matzo lapā. Toreiz vēl neviens pat paredzēt nespēja, ka šis ēdiens, kas domāts, lai atgādinātu ebrejiem par “izredzētās tautas” ciešanām, kļūs par tās pašas “slēgtās” sviestmaizes – visbiežāk izplatītās uzkodas kibernētikas un gēnu inženierijas laikmetā – prototipu...

    Lasīt

  • Rudens svinīgās skumjas

    Daudzkrāsainais rudens vējš notrauc no bērziem un apsēm pēdējās lapiņas un dzen pa atdzisušo zemi dzeltensarkanas monētiņas. Un tikai brūnie ozoli slejas lepnā vientulībā, nesteigdamies nomest savu vasaras ietērpu.

    Lasīt

  • Ļeņinu sargāja Bērziņš

    21. oktobris - saulaina rudens diena. Skaistas mednieku pagalmā skan komanda: rindā stāties! 20 bruņoti vīri mēģina ieturēt kaut kādu līniju. Viņu priekšā nostājas kolektīva vadītājs Aivars Grišāns un vēl viens jauneklis. Priekšnieks mūs tā bikli sveic. Jauneklis saka, ka viņš latviski ne bū, ne mē, bet šodien viņš mūs vadīšot. Ja tā paklausās, tad uzvārds viņam tāds izvaltisks.

    Lasīt

  • 1672. gadā 27. oktobrī notika pirmā teātra izrāde Maskavā

    Pēc “zelta laikmeta”, ko saista ar antīko laiku, teātris piedzīvoja grūtus brīžus. Viduslaiki teātra mākslai uzlika “grēcīgās” un “izvirtīgās” zīmogu. Neskatoties uz visiem aizliegumiem, teātris dzīvoja un pat attīstījās, gatavojoties jaunam uzplaukumam, Renesanses laikmetam. Kriev- Ezemē tāpat kā visur citur Eiropā cilvēku pūļus daudzajos gadatirgos izklaidēja āksti, leļļu meistari un leijerkastnieki. Galvenokārt tas notika Lielā gavēņa priekšvakarā, Masļeņicas nedēļā. Šajā laikā baznīca uz parasto ļaužu izpriecām skatījās “caur pirkstiem”, atļaudama daudz vairāk nekā parasti… Taču laiks ritēja… Eiropā jau “dārdēja” Šekspīra, Lope de Vegas, Kalderona slava, bet Krievijā retumis notika nelielas Bībeles sižetu mistērijas, kuras tika demonstrētas “cara” kalpojumu laikā. Ilgi tā nevarēja turpināties… Viss sākās Alekseja Mihailoviča, iesaukta par “Kluso”, valdīšanas laikā.

    Lasīt

  • Iespēja aktualizēt problēmas

    Aizvadītajā trešdienā Krāslavas Mūzikas skolā notika šīs sezonas pēdējā iedzīvotāju tikšanās ar novada vadību un vadošajiem darbiniekiem. Uz dialogu starp iedzīvotājiem un pie varas esošajiem, ko organizē Krāslavas pensionāru biedrība, šoreiz tika aicināti Raiņa, Rēzeknes un tām piegulošo ielu iedzīvotāji. Nevarētu teikt, ka šo ielu iedzīvotāji izrādīja nebijušu aktivitāti, tomēr tie, kuri ieradās, nāca ar konkrētiem jautājumiem, problēmām un ierosinājumiem.

    Lasīt

  • 24. oktobrī Aleksandra Šelepina atceres diena

    Politiķu dzīvesstāsts praktiski vienmēr ir interesants un diezgan pamācošs. Un nav svarīgi, vai politiķis bijis veiksmīgs vai palicis atmiņā kā neveiksminieks. Ja pieņem seno filozofu viedokli, uzskatot politiku par valsts pārvaldes mākslu, tad arī paši politiķi uzstājas dažādu aktieru, mākslinieku lomās, atstādami savas pēdas uz Zemes, idejas un mēģinājumus padarīt pasauli labāku. Ideālistisks viedoklis? Iespējams. Jebkurā gadījumā šodien, kad politika kļūst par sava veida biznesu un bieži kalpo par aizsegu personīgo jautājumu un konkrētu cilvēku problēmu risināšanai, tad ir ļoti noderīgi pievērsties vēsturei, tajā meklēt atbildes uz daudziem jautājumiem, ar pārsteigumu atklājot sarežģītas cēloņsakarības... Kaut gan... Vēsture reti kuram ko iemācīja. Cilvēce izvēlas regulāri kāpt uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem ...

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Velda, Velta

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2024 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.