Jaunajam gadam brīnumus nelūgšu

Vienam šajā gadā tika svinētas kāzas, otram piedzima bērns, trešajam kāds tuvs cilvēks tika guldīts kapu kalnā. Gada laikā mums katram ir bijuši gan priecīgi, gan skumīgi brīži. Varbūt mums bija sāpīgi nodarīts pāri, vai arī mēs paši esam kādu sāpinājuši. Un te atkal viens gads savu ceļu rit, pret sauli ved cilvēka gaita. Pārdomājot gada laikā notikušo, mēs paši sev solām, ka nākamais gads mums noteikti būs labāks. Savā ziņā mēs katrs esam cerību pilni optimisti, kuri gluži vienkārši tic, ka rītdiena būs labāka par šodienu, ka nākamais gads būs labāks par aizejošo gadu.

Gadu mijā mēs viens otram vēlam laimi, vēlot: “Laimīgu Jauno gadu!” Šis sveiciens tiek rakstīts Jaungada apsveikuma atklātnēs. Apsveikumam klāt ir arī kāds Jaungada vēlējums dzejas rindās. Tie ir tik dažādi, tāpēc arī nolēmu izpētīt, ko cilvēki mēdz vēlēt jaunajā gadā saviem radiem, draugiem, paziņām jeb gluži vienkārši — sev tuviem un mīļiem cilvēkiem. Būtībā Jaunajā gadā tiek vēlēta laime, tāpēc es vēlējos uzzināt, kas cilvēkam ir laime, kur tā tiek meklēta. Kā pētījuma objektu izvēlējos trīs grāmatas, kurās bija Jaungada apsveikumi. Šīs grāmatas ir: V. Kokle - Līviņa “Taviem svētkiem” [1], “ Dzīve, mana dzīvīte. Apsveikumi un novēlējumi” [2.], “Apsveikumi. Novēlējumi. Veltījumi.” [3.] Tika atlasīti un tad arī analizēti tie veltījumi, kuros bija iekļauts atslēgvārds — “gads”. Pavisam no šiem trim avotiem tika atlasīti 45 novēlējumi Jaunajā gadā, kas arī veidoja pētījuma ģenerālkopu.

Lasot šos novēlējumus, ir manāms, ka Jaungada tematikā bieži ir sastopami tādi vārdi, kas vairākkārt atkārtojas citās apsveikuma rindās vai pat dominē. Tie ir: gadu mija, svētki, laime, svētku zvani, zvaigznes, brīnums, laiks, ceļš, cerības, sapņi, ilgas, prieks, bēdas un meklēt, atrast, sagaidīt, aizmirst, smaidīt, svinēt. Vārdi, kas izsaka gadu mijas svētku būtību. Tie lielākā vai mazākā mērā pauž to, par ko cilvēks parasti, gadiem mijoties, domā. Visa cilvēka dzīve ir kā ceļš, katrs nodzīvotais gads ir kā noteikts noieto kilometru skaits. Ik brīdi cilvēkam līdzās ir cerības, sapņi, ilgas, bēdas un prieki.

Kā jau iepriekš minēju, novēlējumos gadu mijas svētkos dominē laimes vēlējums. Vecgadam mēs lūdzam aiznest bēdas, raizes. No Jaunā gada mēs sagaidām prieku, laimi, sauli dienās pelēkās, mazāk bēdu un likstu. Apsveikumu fragmenti:

* Vecais gads lai aiznes bēdas,
Jo Jaunais laimi nesīs pats. [1., 130.];
* Vecā gada bēdas un raizes
Lai ātri aizmirsties sāk. [2., 80.];
* Lai pilnas ar prieku un laimi
Jaungada dienas šurp nāk. [2., 80.];
* Gads nākošais par bijušo lai labāks,
Lai vairāk laimes dzīves ceļā zied. [2., 82.];
* Lai laimes daudz,
Lai bēdas garām,
Ar prieku sirdī gadu sāc. [2., 77.]

Jaungada novēlējumi, kas liek aizdomāties. Tie vairs nav apsveikuma vārdi, kuros Salatētim tiek lūgts atnest maisā prieku. Šie Jaungada apsveikumi nav tikai līksmi sveicieni, tie drīzāk ir saucieni apstāties, aizkavēties, lai cilvēks svētku jundā neaizmirst tos, kuriem vecgada vakars varbūt būs jāpavada vientulībā, kuri jūtas nelaimīgi, jo aizejošā gadā par maz ir sajutuši cilvēkmīlestības.

Fragmenti no Jaungada vēlējumiem:

* Lai zemes telpā nav neviena,
Kas justos pamests, aizmirsts, lieks. [2., 80.];
* Lai gaismas pietiek brīžos skumjos,
Lai smaida saule dienās pelēkās. [2., 82.];
* Lai Jaunajā gadā varam
Ticēt vēl cits citam. [1., 127.];
* Lai sapņus skaistākos var piepildīt
Un krietnus, labus darbus padarīt. [3., 4.]

Kur tad cilvēks īsti saskata laimi? Iedziļinoties Jaungada apsveikumu dzejas rindās, es sapratu, ka cilvēkam lai-me nav kaut kas pavisam nepiepildāms. Drīzāk otrādi, ir vēlme sasniegt kaut ko pavisam reālu. Jā, cilvēks vēl sev un citiem laimi, prieku. Bet mēs tā īsti nezinām, ko katram nozīmē laime. Varbūt kādam laime ir būt veselam, gūt patiesu gandarījumu no darītā vai arī vienkārši būt mīlētam. Varbūt kādam laime ir vienkārši apzināties, ka uz pasaules ir kaut viens cilvēks, kuram rūp tas, kas ar tevi notiek šajā dzīvē. Viedoklis par laimi ir visai subjektīvs. Dažkārt ir diezgan grūti saskatīt cilvēka vēlmes nāka-mam gadam, lai apsveikumā būtu minēti konkrēti novēlējumi. Tāpēc, vēlot “Laimīgu Jauno gadu!”, apsveikuma saņēmējam tiek dota iespēja pašam padomāt, kādas ir vēlmes.

Ikvienam ir sava laimes formula, ko pielietot, lai sasniegtu iecerēto. Iecerētais var būt arī kaut kas tāds, kas cilvēkam nemaz nav vajadzīgs, bez kā viņš mierīgi varētu iztikt. Tāpēc novēlu, lai Jaunajam gadam tas ir dots, kas tieši Jums ir piemērots. Bet, ja gadās dienas pelēkas, tad atcerieties, ka katram ceļā sava zvaigzne spīd, gan taciņā, gan ceļā lielā.

Anna BARTUŠA, Krāslavas centrālās bibliotēkas bibliotekāre