Bukmuižas un Andzeļmuižas draudzes prāvestu Andri Spruktu 35 gadu jubilejā (9. novembrī); Aglonas, Bērzgales, Peipiņu, Raģeļu un Rušonas draudzes vikāru Andžeju Lapinski dzimšanas dienā (28. novembrī). “Kungs ir uzticīgs — Viņš jūs stiprinās un pasargās no ļaunā” (2 Tes 3,3).
LasītTuvu cilvēku nāve nes katram no mums sāpes, ciešanas, asaras. Zemes dzīves laikā Jēzum Kristum nomira draugs vārdā Lācars. Un arī mūsu Pestītājs, uzzinot to, sāka pārdzīvot, raudāja rūgtas asaras. Mēs šodien varam teikt: man nav kauns raudāt par mūžībā aizgājušajiem vecākiem, saviem draugiem, vistuvākajiem cilvēkiem, jo arī Jēzus raudāja pie sava drauga kapa. Tomēr, kad Jēzus staigāja pa šo zemi, Viņš bieži sacīja: “Neraudiet!” Šodien mūsu Pestītājs no sava svētā krusta grib arī atgādināt citus vārdus: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība: kas Man tic, lai arī viņš būtu nomiris, dzīvos” (Jņ 11,25). Šajos vārdos atrodams dzīvesprieks, miers, iepriecinājums un, galvenais, skaista ticība uz mūžīgo dzīvi. Šodien, pārdomājot Jēzus Kristus apsolījumus uz augšāmcelšanos, katrs no mums var paņemt sev līdzi trīs graudiņus, ko Pestītājs grib iesēt mūsu sirdīs un dvēselēs.
LasītTie Krāslavas sv. Ludvika Romas katoļu draudzes ticīgie, kuri Pasaules misiju svētdienas, 20. oktobra, pievakarē kuplā skaitā ieradās savā dievnamā, domāju, nebija vīlušies. Iepriekš izsludinātās lietuviešu katoļu garīdz- nieka un dzejnieka Jona Mačuļa — Mairoņa (1862 - 1932) 150. gadadienai veltītās izstādes atklāšana izvērtās, varētu pat teikt, par grandiozu pasākumu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tajā piedalījās Lietuvas Republikas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis, Kupišķu draudzes (Panevēžas rajons) prāvests Rimantas Gudelis un vismaz pusotrs simts svētceļnieku no kaimiņu zemes, kas bija ieradušies trīs lielos un vienā mikroautobusā. Viņu vidū arī jauktais koris no Viļņas sv. Kazimira draudzes.
LasītDagdas dekanāta dekānu Pāvelu Odiņu priesterības gadadienā (ord. 06.10.1985.) “Lūk, Es sūtu eņģeli, kas ies tev pa priekšu un sargās tevi ceļā, un ievedīs vietā, kuru Es esmu sagatavojis.”(Izc 23, 20)
Lasīt“Mēs pateicamies Tev, Kungs, par Svētā tēva svētību!”
LasītRožukronis * Jau no seniem laikiem Vissvētākā Jaunava tiek godināta kā “Dieva Māte”; ticīgie meklē patvērumu viņas aizbildniecībā, piesaucot viņu visās briesmās un visās viņu vajadzībās [..]. Šis kults [..], lai gan tas ir pilnīgi unikāls [..], tomēr būtiski atšķiras no pielūgsmes, kas pienākas vienīgi cilvēktapušajam Vārdam, tāpat kā Tēvam un Svētajam Garam; un tas pat to ļoti veicina. Tas rod savu izpausmi liturģiskajos svētkos, kas ir veltīti Dievmātei, un mariāniskajā lūgšanā, piemēram, Rožukroņa lūgšanā, kas ir saīsināts Evanģēlija izklāsts" (nr. 971). * Dievbijības tradīcija, kāda tā bija viduslaiku Rietumos, ir attīstījusi Rožukroņa lūgšanu, kas tautā aizvietoja Stundu lūgšanas (nr. 2678). * Kristīgā lūgšana par visat- bilstošāko uzskata Kristus no- slēpumu apceri, kā tas notiek ga- rīgajā lasīšanā jeb lectio divina un Rožukroņa lūgšanā. Šim lūgšanu veidam ir liela vērtība, taču kristīgajai lūgšanai jā- tiecas vēl tālāk: pēc Kunga Jēzus mīlestības pazīšanas, pēc vienības ar Viņu (nr. 2708). Sagatavoja Genovefa KALVIŠA
LasītSvētais Francisks: līksmais vientiesis vai Renesanses humānisma rīta zvaigzne?
LasītKatoļu Baznīcā Oktobris — Rožukroņa mēnesis
Lasīt“Šogad paiet 20 gadi, kopš svētīgais Jānis Pāvils II apmeklēja Aglonu. Pateicoties viņa vizītei, tapa šis skaistais sakrālais laukums, lai šeit varētu uzņemt lielāku daudzumu ticīgo, kuri vēlējās tikties ar Svēto tēvu. Aglonas bazilikas laukums un Krustaceļa bareljefi, savā ziņā, ir piemineklis svētīgajam pāvestam, jo tikai viņa vizītes dēļ šeit varēja notikt lielie remontdarbi.” Tie ir V. Em. kardināla Jāņa Pujata vārdi, ko viņš sacīja Aglonā š. g. 14. augustā. Septembrī mēs atzīmēsim 20 gadus, kopš svētīgais Jānis Pāvils II Jaunavas Marijas dzimšanas dienas svētkos, neatkarīgās valsts pirmsākumos, kā “miera svētceļnieks” bija ieradies Latvijā, paša pāvesta vārdiem runājot, lai mūs “stiprinātu ticībā un cerībā, vēlreiz apliecinot, ka Evaņģēlija vēsts nepieciešama tieši šajos vēsturiskajos apstākļos.”
Lasīt
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
