• Liturģiskais kalendārs septembrī

    Katoļu Baznīcā 3. septembris — Sv. Gregors Lielais, pāvests un Baznīcas doktors. 8. septembris — Vs. Jaunavas Marijas dzimšanas svētki. 13. septembris — Sv. Jānis Hrizostoms, bīskaps un Baznīcas doktors. 12. septembris — Vs. Jaunavas Marijas vārda diena. 14. septembris — Svētā krusta pagodināšanas svētki. 15. septembris — Vs. Jaunava Marija — Sāpju Māte. 16. septembris — Sv. Kornēlijs, pāvests, un sv. Kirpriāns (Cipriāns), bīskaps, mocekļi. 20. septembris — Sv. Andrejs Kims, priesteris un viņa biedri, mocekļi. 21. septembris — Sv. Mateja, apustuļa un evaņģēlista, svētki. 23. septembris — Sv. tēvs Pio no Pjetrelčīnas. 27. septembris — Sv. Vincents de Pols, priesteris. 29. septembris — Sv. erceņģeļu Miķeļa, Gabriēla un Rafaēla svētki. 30. septembris — Sv. Hieronīms, priesteris un Baznīcas doktors.

    Lasīt
  • 15. augusts — svētku kulminācija

    Aglonas Dievmātes svētku noslēguma diena sākās ar rīta Sv. Misi pie Dievmātes altāra latgaliski. Vēlāk apakšējā baznīcā bija liturģiskais dievkalpojums poļu valodā. Starplaikā dievlūdzēji varēja noklausīties Dagdas dekāna Pāvela Odiņa sprediķi krievu valodā. Kopējā Rožukroņa lūgšana pie pāvesta altāra arī izskanēja vairākās valodās. Pie bazilikā, kriptā un Sakrālajā laukumā izvietotajiem biktskrēsliem veidojās garas grēku nožēlotāju rindas. Daudzi desmiti priesteru nenogurstoši, vairākas stundas pēc kārtas, arī naktī, uzklausīja grēksūdzes. Pat kardināls J. Pujats konfesionālā pavadīja krietnu laiku. Ļoti daudzi vēlējās palūgties pie Aglonas Dievmātes brīnumdarītājas svētbildes, tāpēc no agra rīta neizsīka gaidītāju rinda. Visiem viņiem Aglonas Māmiņa, varbūt, ir kā pēdējais cerības stariņš dzīvē. Viņa aicina savus bērnus dzīvot virs zemes, domājot par debesīm.

    Lasīt
  • “Dievs ir tiešām ļoti labs!” (14. augusts Aglonā)

    Šī bija iemīļotā jauno laiku dziesma kādai svētceļnieku grupai, bet tās sa- tura būtība attiecināma uz daudzām citām. Lielākā daļa kājāmgājēju un velobraucēju savu galamērķi — Ag- lonas sanktuāriju bija sasniegusi iepriekšējās dienās. Latvijas aizbildņa sv. Meinarda svētku turpinājumā, 13. augusta pusnakts Misē un nakts vigilijā, viņi piepildīja baziliku un pie Aglonas Dievmāmiņas kājām pa- teicās Dievam par ceļā saņemtām žēlastībām. 14. augustā mūsu zemes galvenajā mariāniskajā svētvietā tur- pināja ierasties pēdējie svētceļnie- ki. Uz šo datumu informācijas cent- rā tika piereģistrētas 42 grupas ar aptuveni 2500 dalībniekiem vecumā no 2 mēnešiem līdz 86 gadiem.

    Lasīt
  • Aglonas Dievmāte, ved mūs pie sava Dēla!

    “Latgales vēsturē Aglonai bijusi milzīga nozīme. Pusotra gadusimteņa laikā tā bija ne tikai tautas ticības nosargātāja, bet arī kā cietoksnis pret rusifikāciju. Tauta, no visiem novadiem pulcēdamās Aglonā, stiprināja savas vienības apziņu, smēla sev spēkus izturībai apspiešanas laikos. Kā tautas vienības uzturētāja, garīguma stiprinātāja Aglona turpina savu misiju arī šodien latviešu tautā, it sevišķi Latgalē.” Priesteris Henrihs TROPS

    Lasīt
  • Aglonas svētvieta — tautas garīguma stiprinātāja

    Aglona ir vieta, kur atrodas vēsturiskā Svētās Jaunavas Marijas bazilika — nozīmīgākā Latvijas svētnīca. Aglonas baznīca jau izsenis ir bijusi vieta, kurp dodas svētceļnieki ne tikai no visas Latvijas, bet arī no kaimiņu un citām zemēm, galvenokārt uz Baznīcas lielākajiem svētkiem — 15. augustā un Vasarsvētkos.

    Lasīt
  • Aizvadīti svētā Donata svētki

    Trijās pēdējās jūnija dienās svētsvinīgā gaisotnē aizvadīti galvenie Krāslavas sv. Ludvika Romas katoļu draudzes svētki — svētajam moceklim Donatam veltītās 40 stundu atlaidas. IV gs. Svētā mocekļa relikvijas, kas no Romas atvestas uz Krāslavu, kalpo ticības nostiprināšanai jau daudzām paaudzēm.

    Lasīt
  • Jūlijā krāsim gaismu savas sirds svētnīcā!

    Apsveicam dzimšanas dienā: Krāslavas Romas katoļu draudzes prāvestu Eduardu Voroņecki (17.07.); Krāslavas un Bornes eveņģēliski luteriskās draudzes prāvestu Andi Lenšu (10.07.); priesterības 10 gadu jubilejā (27.07.): Aglonas, Bērzgales, Peipiņu, Raģeļu un Rušonas draudzes prāvestu Daumantu Abricki; Izvaltas un Borovkas draudzes prāvestu Ernestu Jansonu; Asūnes un Pustiņa sdraudzes prāvestu Pāvelu Turonoku; priesterības gadadienā (ord.) 27.07.1997. Balbinovas un Indricas draudzes prāvestu Genādiju Alferovu. “Lūk, mans kalps, kuru Es izredzēju, mans mīļais, kas labpatīk manai dvēselei” (Is 42,1). “Mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi” (Mt 11,29). Lappusi sagatavoja Genovefa KALVIŠA

    Lasīt
  • Audzināsim ar personisko paraugu

    Esmu rūpīgi iepazinusies ar Krāslavas ģimnāzijas 11. klašu skolēnu viedokļiem dažos svarīgos ticības jautājumos, kas bija publicēti laikraksta “Ezerzeme” 23. un 26. aprīļa numuros. Nevēlos nevienu nosodīt vai apvainot, tomēr gribu izteikt dzīves grūtībās rūdītas ticīgas vecmāmiņas nelielas pārdomas. Pilnībā piekrītu tiem jauniešiem, kuri uzskata, ka visefektīvākais veids, kā bērnus un jauniešus pievērst ticībai, ir vecāku piemērs, kad viņi kopā ar saviem bērniem jau agrā vecumā lūdzas mājās, apmeklē dievkalpojumus baznīcā, pieņem svētos sakramentus. To pierāda arī mana dzīves pieredze.

    Lasīt
  • Debates par ticību: Dievu vajag iepazīt visu dzīvi!

    Bērns savā pirmajā dzīvības gadā tiek kristīts. 3. - 4. klasē vai nedaudz vēlāk viņš gatavojas pirmajai Svētajai Komūnijai un Iestiprināšanas sakramentam. Viņš ar tīru sirdsapziņu iepazīst Dievu, mācās ticēt un pildīt Dieva baušļus. Bijuši gadījumi, kad bērni atveda uz baznīcu savus vecākus.

    Lasīt