• Lūgsimies par kristiešu vienotību!

    Kristīgajā pasaulē tradicionāli viena nedēļa janvārī noris pastiprinātā ekumēnisma noskaņā (gr. oikumenikos nozīmē vispasaules; kustība kristīgo konfesiju un pat nekristiešu ciešākai vienotībai). Uz to mūs mudina Kristus lūgšana: “Lai visi būtu vienoti kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī; un lai viņi būtu mūsos vienoti; lai pasaule ticētu, ka Tu Mani sūtījis” (Jņ 17,21). Divas vai pat vairākas dažādas patiesības nav iespējamas. Taču daudzi ķeceri, maldu mācību sludinātāji, sākot jau no pirmkristiešu laikiem, veicināja Baznīcas sašķelšanos, izveidojot daudzas konfesijas, sektas, kopienas ar savām atšķirīgajām reliģiskajām mācībām. Šodien mēs esam aicināti izmantot visas iespējas ceļā uz Baznīcas atkalapvienošanos pēc Kristus aicinājuma.

    Lasīt
  • Svinēsim Kunga Kristīšanas svētkus

    Visas kristiešu konfesijas janvārī svin Kunga Kristīšanas svētkus: luterāņi — 6. janvārī (Zvaigznes dienā); katoļticīgie — pirmajā svētdienā pēc Triju ķēniņu dienas (šogad — 12. janvārī), ar ko noslēdzies Ziemassvētku liturģiskais laiks; pareizticīgie un vecticībnieki — 19. janvārī.

    Lasīt
  • Ticības gads noslēdzies

    24. novembrī, Kristus Karaļa svētkos, katoliskajā pasaulē noslēdzies pāvesta Benedikta XVI izsludinātais Ticības gads. Kā zinām, iemesls tam bija 50. gadadiena, kopš atklāts Vatikāna II koncils, kā arī 20. gadadiena, kopš izdots Katoliskās Baznīcas Katehisms. Ticības gada laikā ikviens katolis tika aicināts no jauna atklāt savas garīgās dzīves saturu un pārdomāt ticības aktu, liecināt par savu ticību, praktizējot to dzīvē un darbībā.

    Lasīt
  • Baznīcas īsziņas

    * Pāvests Francisks paziņoja, ka 2014. gada 27. aprīlī, Dieva Žēlsirdības svētdienā, viņš divus savus svētīgos priekštečus, Jāni XXIII un Jāni Pāvilu II pasludinās par svētajiem. Svētais tēvs Francisks pāvestu Jāni XXIII, kurš sasauca Vatikāna II koncilu, raksturo kā cilvēku, kurš ļāva Kungam sevi vadīt. Savukārt Jānis Pāvils II, pēc viņa domām, bija “izcils Baznīcas misionārs, kurš veica neskaitāmus ceļojumus pa pasauli, lai visur sludinātu Eveņģēliju un tiktos ar dažādu reliģiju pārstāvjiem.”

    Lasīt
  • Kristīgā nāve

    Nāve ir zemes dzīves noslēgums. Mūsu dzīves tiek mērītas laikā, kura gaitā mēs maināmies, novecojam, un, tāpat kā visām dzīvām būtnēm uz zemes, arī cilvēkam nāve ir viņa dzīves parasts noslēgums. Šis nāves aspekts piešķir neatliekamību mūsu dzīvei: tas, ka esam mirstīgi, mums atgādina, ka mūsu dzīves laiks ir ierobežots:

    Lasīt