Krāslavas pilsētas gleznainajos Daugavas lokos, daudzajiem radošajiem nopelniem ar lepnumu pievienoju - teatrālo. Sena tradīcija, kas ieguvusi otro elpu līdz ar talantīgā režisora Voldemāra Varslavāna ierašanos. Ar kādu sajūsmu un baudu esmu fotografējis Latgales plašumos popularitāti ieguvušā amatierteātra pirmizrādes un viesizrādes. Savs stils, šarms un - pilnas skatītāju zāles!
Lasīt
Krāšņā zelta rudens svētdienā, kad aiz loga smidzina silts lietutiņš, Dagdas kultūras centra mājīgajās sienās valda pazīstama svētku kņada. Iespaidi no sestdienas “Zavaļinkas” Svariņos vēl nav norimuši, bet autobusi jau atkal ved mīļos viesus uz citu pasākumu – “Baltkrievu dienas Dagdā”. Ierodas ne tikai tie, kuri demonstrēs savu skatuves mākslu, Indras amatierteātra dalībniekiem šodien ir reta iespēja pabūt skatītāju lomā.
Lasīt
Žurnālista laime ir būt par spilgtu notikumu, kam lemts kļūt par neaizmirstamiem notikumiem pagasta un novada kultūras dzīvē, hronistu. Latgale ir daudznacionāls reģions, kurā gadsimtiem ilgi draudzībā un saticībā sadzīvo dažādu tautību cilvēki. Un nekas tā nesavieno ciema ļaudis, kā kopīga dziesma vai deja akordeona pavadījumā, kad nosēdēt malā nav iespējams.
Lasīt
Ir tāds dokuments “Krāslavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2037. gadam”. Tas ir pašvaldības hierarhiski augstākais attīstības plānošanas dokuments, ļoti svarīgs un interesants, iesaku iepazīties ar tā saturu ikvienam novada iedzīvotājam.
Lasīt
2022. gada 11. jūnijā Krāslavā, 18. novembra laukumā notika Pasaules publiskās adīšanas dienas pasākums, kuru organizēja aušanas darbnīca “Indra” sadarbībā ar Krāslavas novada rokdarbniecēm.
Lasīt
Ak, šīs dejas, dejas... Līdz pirmajiem gaiļiem, līdz pulsa zudumam. Un kas gan par ballīti bez dejām?! Ekrāna aicinājums "Visi dejo!" kļuva par valsts mēroga realitāti līdz ar līnijdeju parādīšanos jaunajā gadsimtā, kad kopā draudzīgi sāka dejot ne tikai māmiņas, bet arī vecmāmiņas un vecvecmāmiņas. Jaundzimušo deju kolektīvu skaits turpina pieaugt, kas nevar neiepriecināt.
Lasīt
Literārajā konkursā "Es tevi, mana pilsēta, tā mīlu", kas tika veltīts mūsu pilsētas kārtējai gadadienai, tika apkopoti 20 autoru darbi, no kuriem tikai 13 dzīvo Krāslavā, pārējie vai nu šeit dzīvoja kādreiz, vai arī ar pilsētu saistīti kā viesi vai kā tūristi, vai bijuši kāda pasākuma viesi. Dalībnieku skaits pārsteidza organizatorus, viņi rēķinājās ne vairāk kā ar 10-12 dalībniekiem.
Lasīt
Marikas Kacares darbs “Nesatikšanās” literārajā konkursā skaidri izcēlās, un visi eksperti tam pievērsa uzmanību. Izvēloties sarežģītu filozofiskās prozas žanru, Marikai izdevās pārsteigt ar literāru briedumu, labu kvalitāti un oriģinalitāti. Eksperti bija vienprātīgi - šis darbs ir labākais!
Lasīt
Otro vietu literārajā konkursā tika nolemts sadalīt starp diviem autoriem. Andra Gaigala mūsu pilsētā bijusi tikai vienu reizi, laimīgos "pirmspandēmijas" laikos, taču Krāslava uz viņu atstāja tik spēcīgu iespaidu, ka, atgriežoties dzimtajā Saldū, viņa uzrakstīja vairākus dzejoļus, kurus atsūtīja konkursam. Eksperti īpaši atzīmēja dzejoli “Krāslavā”, piešķirot darbam otro vietu. Šajā darbā Andrai izdevās atrast ļoti īpašus vārdus, aprakstīt pilsētas skaistumu no mums negaidītas puses.
Lasīt
Šogad aprit 230 gadi, kopš tika pabeigta Krāslavas pils būvniecība. 1791. gadā baroka stilā celtā, vēlāk pēc klasicisma kanoniem pārveidotā pils gadsimtu gaitā ir kļuvusi par pilsētas iedzīvotāju lepnumu. 1729. gadā 25. janvārī Latgales un Daugavpils stārasts, grāfs Jans Ludvigs Broel Plāters par 14 000 dālderu nopirka Krāslavu no Čapsku dzimtas un no Indricas muižas pārcēlās uz Krāslavu, kas kļuva par grāfu Plāteru galveno rezidenci.
Lasīt
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
