• Ratatujs: huligānisks nosaukums un augstā pavārmāksla

    Nē, šim ēdienam nav bagātīgas un senas vēstures. Viss ir daudz vienkāršāk. Franči šī dārzeņu sautējuma recepti min 18. gadsimta beigās. Tas tiek aprakstīts kā lētākais un pilnvērtīgākais ēdiens karaliskās armijas karavīriem. Tajā tālajā laikā gardēži un aristokrāti ratatuju vēl nebija novērtējuši, viņi to vēl nebija nobaudījuši, jo uzskatīja, ka dārzeņi ir paredzēti zemniekiem un pilsētas nabadzīgajiem. Pagāja vēl simts gadi, pirms slavenais sautējums kļuva par smalkās franču virtuves rotu.

    Lasīt
  • musaka 27.08.21

    Musaka: arābu ideja, turku izpildījums, franču mērce

    Visa pasaule ir pārliecināta, ka musaka ir grieķu ēdiens, sens grieķu ganu ēdiens. Grieķi par to paši visus pārliecināja. Bet, godīgi sakot, šis ēdiens ir nācis no Vidusjūras reģiona, un tā ideja neapšaubāmi pieder arābiem. Galu galā tā recepte ir aprakstīta "Bagdādes kulinārijas grāmatā", un pati grāmata tika publicēta tālajā 12. gadsimtā! Turki savu versiju publicēja vēlāk - 19. gadsimta vidū "Turku kulinārijas grāmatā". Bet grieķi... Grieķi recepti rakstiski fiksēja tikai 1920. gadā. To apliecina fakti. Bet visi šie pētījumi interesē tikai vēsturniekus. Tikmēr musaka ceļš uz Eiropas galdu bija daudz interesantāks un noslēpumaināks.

    Lasīt
  • sipolu zupa 20.08.21

    Sīpolu zupa: karaliska ideja vai antīka tradīcija?

    Neviens vairs neatceras, ka pirms tūkstoš gadiem zupa bija gaļas vai zivju buljons, kurā mērcēja maizi. Nabadzīgie cilvēki tikai zupu vien ēda, jo viņiem nepietika naudas kam vairāk. Daudzie krodziņi, tavernas un citas ēstuves turīgiem klientiem piedāvāja gaļu, zivis, dārzeņus, bet buljonu – trūcīgākiem viesiem. Tā tas bija vēl Senajā Romā - milzīgā pilsētā, kurā dzīvoja gan aristokrāti, gan proletārieši. Karavīriem tika gatavota sīpolu zupa. Armiju vajadzēja labi barot, taču uzturēšana nedrīkstēja būt pārāk dārga. Sīpoli bija lēti, bet ļoti vērtīgi. Tāpēc sīpols tika ņemts par ēdiena pamatu.

    Lasīt
  • Kjufta - frikadeles evolūcijas virsotne

    Kjufta ir armēņu ēdiens. Tā ir vispārpieņemts, lai gan azerbaidžāņi, persieši, arābi un afgāņi tam kategoriski nepiekrīt. Turki ir pilnīgi pārliecināti, ka tieši viņi izgudroja lielās vārītās frikadeles un ka visi pārējie no viņiem nozaga ideju, kā pagatavot šo maigāko gaļu. Jautājums ir sarežģīts, bet atrisināms. Kjufta ir vispopulārākā Armēnijā, un maltās gaļas un mērču recepšu dažādība liek domāt, ka pat tad, ja šo ēdienu nav izgudrojuši armēņi, tas viņiem ir paticis visvairāk. Kopumā maltās gaļas ēdieni Eiropas virtuvē parādījās tikai 18. gadsimta beigās, kad plaši izplatījās galda piederumu izmantošana. Āzijā un Āfrikā līdzīgi ēdieni parādījās aizvēsturiskos laikos, vismaz ir kulinārijas vēsturnieku grupa, kas aizstāv šo viedokli.

    Lasīt
  • Jauni autobusi, bet problēmas - vecās

    Piektdien, 30. jūlijā, satiksmes ministrs Tālis Linkaits ieradās Daugavpilī reģionālajā vizītē. Darba kārtībā bija vairākas tikšanās, no kurām viena notika Daugavpils autobusu parka (DAP) teritorijā, kur ieradās arī Valsts SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Augstās amatpersonas DAP teritorijā ieradās īsi pirms pusdienlaika, lai testa braucienā pa Daugavpili izmēģinātu jaunos autobusus. Pašvaldības uzņēmums SIA “Daugavpils autobusu parks” jaunu autobusu iegādi realizēja vairākos posmos. Jūnijā tika saņemti 9 mazie “Mercedes” autobusi ar ietilpību līdz 24 vietām, kā arī 16 “MAN” autobusi ar 45 sēdvietām. Pavisam 25 jauni autobusi, kas piepilsētas un starppilsētu maršrutos kursē kopš 1. augusta.

    Lasīt
  • Viņa Majestāte Plovs

    No visiem pasaules virtuves slavenajiem ēdieniem plovs ir visvecākais. Kā svētku ēdiens plovs tiek minēts “1000 un 1 nakts” pasakās, un tas joprojām ir pārtikas pamats vairākās Vidusāzijas valstīs, bet Uzbekistānā tas ir pamatu pamats. Tieši uzbeku plova recepte ir iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Par šo ēdienu ir minēts jau otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Bet precīza tā izcelsme nav zināma. Ir vairākas skaistas leģendas, no kurām katrai ir tiesības pastāvēt, jo patiesība vairs nav pieejama, lai tad vismaz pasakas ir skaistas.

    Lasīt
  • Gulašs, kas nav gulašs

    Mums vispierastākais ēdiens, kuru apvij rūpnīcas ēdnīcu slava un mājsaimnieču fantāzija pilnīga trūkuma laikmetā. Bet, kā izrādās, tomātu mērcē sautēta gaļa ar kartupeļu biezeni nebūt nav gulašs, bet gan pavisam cits ēdiens ar dīvainu nosaukumu “pörkölt”. Bet noskaidrosim visu pēc kārtas. Sāksim ar to, kas tā tāda par tautu - ungāri?

    Lasīt
  • Makaroni, nūdeles, radziņi, spageti - cēla miglainas izcelsmes saime

    Visi zina makaronus, uz planētas nav nevienas valsts, kur kāds nebūtu dzirdējis par visdažādākajām makaronu šķirnēm, tās nemīlētu un neizdomātu vismaz vienu unikālu un neatkārtojamu mērci. Protams, uztura speciālisti bieži vien nav sajūsmā par visu makaronu saimi. Bet tas galvenokārt attiecas uz tiem produktiem, kurus gatavo no zemas kvalitātes miltiem, kas izgatavoti no “mīkstajiem” graudiem. Šādu produktu kaloriju saturs patiešām ir augsts, un garša varētu būt labāka. Šādu makaronu vienīgā priekšrocība ir cena, tie patiešām ir diezgan lēti. Šodien mēs runāsim tikai par šīs grupas labākajiem piemēriem, par senāko no ēdieniem, kas pasargā figūru un sniedz patiesu prieku!

    Lasīt
  • Gaļas sitenis jeb Sīpolklopsis. Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku iecienītais ēdiens

    Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku dzīve bija grūta un bez prieka. Nepārtraukti pārgājieni, cīņas, brūces, ciešanas, nogurdinoša ikdiena un retas brīvdienas. Varētu teikt, ka vienīgais viņu prieks bija maltīte. “Pusbrāļi”, kalpojot bruņiniekiem, retajās brīvdienās centās karotājus iepriecināt ar gardiem ēdieniem. Pils virtuvēs klauvēja gaļas āmuri - klops, klops, klops. Šis bija iecienītākais bruņinieku ēdiens, ko sauca – Gaļas sitenis jeb Sīpolklopsis.

    Lasīt
  • Biezpiena plācenīši: stāsts par arābu tirgotāju, slāvu versija, gardēži romieši

    Pirms runāt par biezpiena plācenīšu sarežģīto vēsturi, ir jānoskaidro biezpiena izcelsmes vēsture, kas ir iecienītāko pankūku (vai ne pankūku?) pamats un galvenā sastāvdaļa. Biezpiens parādījās nejauši, taču vēsture ir saglabājusi “izgudrotāja” vārdu. Tas ir arābu tirgotājs Kanans. Un pats stāsts, kas tika stāstīts Senajā Romā, izklausās šādi: Kanans ceļā paņēma līdzi ādas blašķi ar pienu, saule bez žēlastības karsēja, un, kad tirgotājs izsalcis grasījās padzerties pienu, viņš konstatēja, ka piens sadalījies skāba piena gabaliņos un sūkalās. Pārsteidzoši, ka tirgotājam iepatikās kaut kas, līdz šim nebaudīts. Nākamajā reizē viņš speciāli pienu saraudzēja.

    Lasīt